Iecere atteikties no trūcīgas personas statusa un garantētā minimālā ienākuma (GMI) līmeņa pabalstu aizstāt ar iztikas pabalstu, kā arī piedāvāt jaunu integrācijas pabalstu ir kā kārtējais valdības mēģinājums atslogot valsts budžetu uz pašvaldību rēķina, uzskata Rīgas mērs Nils Ušakovs (SC).

Lasītākie

Kokteilis

Mākslīgais intelekts nosauc 5 sieviešu un 5 vīriešu vārdus, kas nes laimi to īpašniekiem 24

Putins ir izmēģinājis jaunu “superieroci”, kādu pasaule “vēl nav redzējusi” 156

Kokteilis

Magnētiskās vētras 2024. gada aprīļa beigām – visbīstamākās dienas

Lasīt citas ziņas

“Man tas izraisa šaubas. Reforma beigsies ar to, ka viss sociālās palīdzības slogs atkal tiks pārlikts uz pašvaldībām, kā mums tas parasti notiek,” aģentūrai LETA sacīja Ušakovs. Viņš norādīja, ka valsts nākamgad jau atteiksies no GMI piemaksu nodrošināšanas 50% apjomā, tāpat netiek piešķirts 20% līdzfinansējums mājokļu pabalstiem.

“Mums [Rīgas domei] tas nozīmē mīnus astoņus miljonus latu, jo mēs pabalstus nesamazināsim, bet maksāsim paši. Tāda reforma uz pašvaldību rēķina jau ir izdarīta, un man ir sliktas aizdomas, ka valsts budžetam arī no šīm idejām labums būs tāds, ka par to samaksās pašvaldības,” uzskata Rīgas mērs.

Polijā plānots Zelenska slepkavības mēģinājums: uzbrukumam bija jānotiek lidostā

Daļai dzīvokļu īpašnieku varētu pieaugt maksājums par sev nepiederošās zemes lietošanu

Kirkorovs zaudē Eiropas tiesā: noraida Krievijas popzvaigznes sūdzību par aizliegumu viņam ieceļot Lietuvā

Ušakovs norādīja, ka Rīga astoņus miljonus latu atradīs, kaut arī pašvaldībai tāpat ir gana daudz vajadzību, kur nepieciešams finansējums. “Samaksāsim pabalstus visiem, tāpat kā to darījām agrāk, bet nezinu, ko darīs citas pašvaldības,” viņš piebilda.

Kā ziņots, Labklājības ministrijas (LM) izstrādātās reformas mērķis ir ne tikai sniegt iedzīvotājiem palīdzību, bet arī motivēt viņus atgriezties darba tirgū, lai mazinātu atkarību no pabalstiem.

Iztikas pabalsta apmērs būtu 35 lati, un tas netiktu līdzfinansēts no valsts budžeta. Savukārt integrācijas pabalsts tiktu izmaksāts gadījumos, kad sociālais darbinieks redzēs, ka viņa klients tūlīt nonāks krīzē. Šis pabalsts būs paredzēts, lai palīdzētu cilvēkiem atgriezties darba tirgū. Integrācijas pabalsts varētu būt 70 lati, bet bērniem tā apmērs būtu mazāks. Integrācijas pabalstu izmaksātu ierobežotu laiku līdz sešiem vai 12 mēnešiem. Šis pabalsts tiktu līdzfinansēts no valsts budžeta 50% apmērā.

Diskusijas par iespējamo sociālās palīdzības pabalstu reformu ir tikai sākušās, tāpēc vēl nav skaidri noteikti kritēriji šo pabalstu piešķiršanai, laiks, kad tieši sistēma tiks mainīta, un citiem jautājumiem. Tomēr LM cer sociālās palīdzības reformu īstenot no nākamā gada.

Patlaban spēkā esošais regulējums paredz, ka valsts līdzfinansē GMI pabalstu 50% apmērā līdz gada beigām, savukārt dzīvokļa pabalsts 20% apmērā no pašvaldību faktiski veiktajām izmaksām tika līdzfinansēts līdz šā gada maijam. Patlaban GMI pabalsta apmērs ir 40 lati pieaugušajam un 45 lati bērnam.

Pēc LM speciālistu vērtējuma, esošas sociālās palīdzības pabalstu sistēmas trūkumi ir tādi, ka tā neļauj pietiekami operatīvi reaģēt uz cilvēka materiālās situācijas izmaiņām, sekmē atkarību no pabalstiem, neveido motivāciju uzlabot savu dzīves situāciju un izkļūt no pabalstu saņēmēju statusa, kā arī rada ilgstošo sociālās palīdzības pabalstu saņēmēju skaita pieaugumu. Tāpat pašvaldības norāda uz lielo valsts regulējumu sociālās palīdzības jomā.