Foto – Valdis Semjonovs

Nesolīšu reizi nedēļā zvanīt Putinam. Saruna ar Nilu Ušakovu 28

Pirms šodien notiekošās partijas domes sēdes “Latvijas Avīzē” viesojās “Saskaņas” priekšsēdētājs NILS UŠAKOVS. Par stāvokli partijā, par tās nodomiem, pošoties uz 12. Saeimas vēlēšanām, viņš pastāstīja Voldemāram Krustiņam un Egilam Līcītim.

Reklāma
Reklāma
Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 43
Krievija uzbrūk Ukrainai ar “brīnumieroci”. Ar to varētu tikt galā tikai F-16 144
TV24
“Viņi ir gatavi uz visādām neģēlībām.” Kas mudinātu Putinu pieņemt lēmumu uzbrukt NATO?
Lasīt citas ziņas

V. Krustiņš: – Vai jau visi lēmumi sakarā ar 12. Saeimas vēlēšanām pieņemti? Kabanova kungam partija neatrada vietu sarakstā?


N. Ušakovs: – Nikolajs Kabanovs pats pieņēmis lēmumu nestartēt Saeimas vēlēšanās, bet darboties sabiedriskā organizācijā, palīdzēt arodbiedrībai LABA, kas ir nopietna organizācija un apvieno vairāk nekā 7000 biedrus.

CITI ŠOBRĪD LASA

– No redakcijas skatoties, rodas iespaids, ka partijām nav īsti piedāvājuma uz vēlēšanām. Tās cenšas pārrakstīt pa vecam, kā bijis. “Vienotība” saka – būšot stabila, un tas ir viss. Ko nozīmē “stabilitāte”, tas vēl būtu atšifrējams. Bet viens ir skaidrs – jūs būsiet galvenie pretspēlētāji vēlēšanu cīņā. “Saskaņai” galvenokārt pārmet sadarbību ar Putina partiju, to, ka savlaicīgi un pavisam skaidri nenovērtējāt notikumus Ukrainā, Krievijas lomu tajos. Partijas iekšpusē biedre Cvetkova diezgan spīviem vārdiem pametusi “Saskaņu”. Viņa laikam jau pārlidojusi pie Ždanokas?


– Partijas Rīgas pirmorganizācija neizvirzīja Irinu Cvetkovu iekļaušanai vēlēšanu sarakstos – un šeit vairāk nav par ko runāt. “Saskaņa” šobrīd kļūst par pilnvērtīgu politisku spēku, kurā kopā plecu pie pleca strādātu latvieši un cittautieši. Agrāk parasti bija pieņemts, ka ir tā saucamās latviskās partijas, kurās “paraugam” ir kāds krievs, un krievu partijas, kurās ir kāds viens latvietis “pēc pases”, kas varbūt pat latviski nerunā. Ar to tā politiskā integrācija parasti beidzās. “Saskaņai” ir ļoti vērtīgā Rīgas pieredze, kur jau piecus gadus, nešķirojot cilvēkus tautībās, ļoti sekmīgi darbojas mūsu koalīcija ar “GKR”. Tāpēc arī Saeimas vēlēšanām tiek gatavots saraksts, kurā pārstāvēti gan latviešu, gan nelatviešu politiķi no “Saskaņas” un “GKR”, kā arī sadarbības partneriem no nevalstiskajām organizācijām – biedrības “Stop drugs”, arodbiedrības LABA.

Tā ir mana dziļa pārliecība, ka labus rezultātus varam sasniegt tikai tad, ja visi, kas grib, strādā kopā, nešķirojot cilvēkus pēc tautības. Esam tik maza valsts – ja nelietosim visu cilvēcisko kapitālu, kas mums – Latvijai – ir, tad neko īpašu nesasniegsim. Jau pēc Eiroparlamenta vēlēšanām partija ir teikusi – nevienam vieta mūsu listē nav garantēta. Partija solīja un solījumu pildīja, ka sarak­stā būs daudz jaunu cilvēku. Par veciem nopelniem neviens nav dabūjis abonementu automātiski tikt sarakstā. Dažus esošos deputātus partijas biedri nemaz neizvirzīja kandidēt. Daži, kā tā pati Cvetkova, apvainojās, aizgāja. Nu – tā ir. Tu piedalījies politikā, tev neizdevās pārliecināt vēlētājus – dod iespēju citiem.

“Saskaņas” uzdevums – tālāk stiprināt sociāldemokrātisko pozīciju. Līdz ar to uz vēlēšanām būs ļoti skaidri ideoloģiski iezīmēts piedāvājums. Uzskatām, ka valstij krietni aktīvāk ir tieši jāpiedalās ekonomikas attīstību veicinošos pasākumos. Jābūt ražošanas un zinātnes attīstības fondam. Tajā ir jāiegulda arī valsts budžeta līdzekļi. Ar šo naudu jāpalīdz attīstīt ražošanu un zinātni. Noteikti pilnā apjomā ir jāatjauno ceļu fonds. Pašreizējā situācijā uz ceļiem nav jautājums par braukšanas komfortu, bet par saimniekošanas tālāko attīstību. Ja nogriezīsim daļu apdzīvoto vietu no civilizācijas ceļu neremontēšanas dēļ, par kādu attīstību var runāt?

Reklāma
Reklāma

Uzskatu, ka ir lietas, kurās valstij vienkārši nepieciešams iejaukties, kādu laiku nodarboties ar saimniecisko darbību, lai pavērtu attīstību. Ilustratīvākais piemērs ir “Liepājas metalurgs”. Valstij vajadzēja to pārņemt, ļaut strādāt un saglabāt rūpnīcu. Pēc tam varēja domāt, vai uzņēmumu pārdot privātās rokās vai ne, nevis kā tagad – izsolīt atlikušās ražošanas iekārtas. Mēs runājam arī par netaisnībām nodokļu sistēmā. Slogs visiem ir vienāds, bet daži nodokļi lielā mērā tieši skar vistrūcīgāko Latvijas iedzīvotāju slāņus, un tā nenotiek nekur citur Eiropā. Pārtikai vajag samazināt PVN likmi – izņemot neveselīgo produktu grupas. Tā būs tieša palīdzība trūcīgākām ģimenēm, kur izdevumi pārtikai ir lielākajā ģimenes budžeta īpatsvarā.

Jāsamazina PVN likme apkurei, jo lētākas gāzes tuvākajos gados nebūs, un šis samazinājums ir viens no variantiem, kā palīdzēt cilvēkiem ar zemiem ienākumiem. Un ir jābūt progresīvai likmei, runājot par iedzīvotāju ienākuma nodokli. Apzināti nesaukšu precīzas likmes, jo tas ir darbs nākamajiem četriem gadiem, kad nodokļu sistēma pakāpeniski jāsaved kārtībā un jāpadara taisnīgāka. Ja cilvēks redz atdevi no nodokļiem, viņam parādās vēlme tos samaksāt. Pašreiz no nodokļu maksāšanas izvairās divu iemeslu dēļ – jo nav izvēles, kad darba devējam izdevīgāk algas maksāt aploksnē. Jo cilvēks nejūtas parādā valstij un nodokļus nemaksā apzināti tāpēc, ka viņš no valsts neko atpakaļ nesaņem, tikai dārgu medicīnu, izglītību vai minimālu sociālo atbalstu. Pēc aprēķiniem, ēnu ekonomika ir vismaz 25% līmenī. Ēnu ekonomika nerodas tāpēc, ka cilvēki būtu zaglīgi, bet tāpēc, ka viņi vienkārši netic, ka ar viņu nodokļiem apiesies godīgi un pareizi. Ar šo piedāvājumu un ar izveidoto komandu man ir mērķis iegūt pirmo vietu Saeimas vēlēšanās, un tad attiecīgi – vai esam daļa no valdības, vai esam nikna opozīcija, kas tādējādi tik un tā cenšas izpildīt vēlētājiem solīto.