Foto LETA

Ušakovs regulāri tiksies ar aktīvistiem, kas cīnās pret mazākumtautību skolu reformu 52

Rīgas mērs Nils Ušakovs (S) ticies ar protestu pret mazākumtautību skolu reformu rīkotājiem, lai paustu Rīgas domes un partijas “Saskaņa” viedokli šajā jautājumā, liecina mēra publiskotā informācija sociālajos tīklos.

Reklāma
Reklāma
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 13
NATO admirālis atklāj, vai ir pazīmes, ka Krievija tuvākajā laikā plāno iebrukt kādā no NATO valstīm
VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
Lasīt citas ziņas

Ušakovs ticies ar aktīvistiem Degi Karajevu, Armenu Halatjanu, Konstantīnu Čekušinu, Margaritu Dragili, Olgu Goginu un Irinu Fjodorovu. Tikšanās laikā klātesošie diskutējuši par Rīgas domes plāniem saistībā ar mazākumtautību skolu reformu, partijas “Saskaņa” pozīciju šajā jautājumā, izglītības kvalitāti kopumā, kā arī drošības un sabiedrības stabilitātes jautājumiem.

“Es no savas puses detalizēti pastāstīju, kāpēc iestājos pret mazākumtautību skolu reformu, kā arī par Rīgas domes plāniem ieviest alternatīvu atbalsta programmu mazākumtautību skolās. Sarunājām regulāri tikties, lai apspriestu visu, kas liekams zem darba nosaukuma “Kā dzīvot tālāk?”,” norāda Ušakovs.

CITI ŠOBRĪD LASA

Ušakovs informējis, ka janvāra beigās organizēs sanāksmes ar visu Rīgas mazākumtautību skolu vecāku padomēm.

Kā ziņots, Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) piedāvājums paredz, ka pārejai uz mācībām vidusskolās tikai latviešu valodā mazākumtautību izglītības iestādēs būtu jābūt pabeigtai 2021./2022.mācību gadā, nosakot, ka mācības pirmsskolā notiktu bilingvāli, sākumskolā (1.-6.klasē) tiktu nodrošināti trīs bilingvālās izglītības modeļi, pamatizglītības posma noslēgumā (7.-9.klase) 80% mācību procesa būtu nodrošināmi valsts valodā, savukārt vidusskolās (10.-12.klase) mācības notiktu tikai latviešu valodā.

Līdz šādam rezultātam tiktu nonākts pakāpeniski. 2019./2020.mācību gadā 80% mācību valsts valodā pamatskolā būs jānodrošina tikai 7.klasē, 2020./2021.mācību gadā – 7. un 8.klasē, savukārt 2021./2022.mācību gadā mācības latviešu valodā 80% apjomā notiktu jau visā pamatskolas noslēguma posmā. Arī pāreja uz mācībām latviešu valodā vidusskolā notiktu pakāpeniski – sākumā, 2020./2021.mācību gadā, tikai valsts valodā mācīsies 10. un 11.klases skolēni, bet pēc gada – visas vidusskolas posma klases.

Radikālākie reformas noliedzēji pārmet Ušakovam un “Saskaņai” nepietiekamu krievvalodīgo iedzīvotāju interešu aizstāvību šajā jautājumā. Līdz šim pret mazākumtautību reformas ieviešanu organizēti trīs protesti, kuri pulcējuši vairākus simtus cilvēku.