Uškaovs: Rīgas Brāļu kapos vēl nepieciešams ieguldīt vismaz 200 000 eiro 3
Brāļu kapu restaurācijā līdz 2018. gadam būtu jāiegulda vēl vismaz 200 līdz 300 tūkstoši eiro, pēc šā gada restaurācijas darbu apsekošanas Brāļu kapos aģentūrai BNS sacīja Rīgas mērs Nils Ušakovs.
Viņš norādīja, ka pēdējos divos gados pašvaldība Brāļu kapu atjaunošanā ir ieguldījusi vairāk nekā 600 tūkstošus eiro, un ir pabeigta lielākā daļa nepieciešamo darbu, taču vēl “noteikti būtu nepieciešams ieguldīt 200 līdz 300 tūkstošus eiro. No šīs summas daļa visticamāk būs arī ziedojumi, taču “absolūtai finansējuma vairākums nāk no pašvaldības budžeta”, sacīja Ušakovs.
“Ir jāpabeidz vēl tehniskas lietas, piemēram, jāierīko tualetes. Tāpat tagad top projekts, lai līdz 2017. gadam savestu kārtībā laukumu pirms Brāļu kapiem, ko ir iecerēts nevis atjaunot, bet pilnībā pārbūvēt. Bet tur finansējums būs nepieciešams [Rīgas domes] Satiksmes departamentam” paskaidroja Rīgas mērs.
Šā gada Brāļu kapu restaurācijas sezonā Rīgas dome ieguldīja vairāk nekā 370 tūkstošus eiro. Par šo summu restaurēts 500 metrus garš žogs gar Varoņu ielu, restaurēta 1400 kvadrātmetru lielā Svētās uguns altāra terase, augšējā kapu lauka un centrālā kapu lauka savienojošo uzeju pakāpieni, 180 kvadrātmetru lielais centrālā kapu lauka priekšlaukums, tāpat atjaunota transporta ceļu zona, restaurēti centrālā kapu lauka sānu sienu fragmenti ar vēsturiskajām epitāfijām, bet par Rīgas pieminekļu aģentūras (RPA) resursiem izveidots pievadceļš no Varoņu ielas iebraukšanai kapu teritorijas saimnieciskajā zonā.
RPA restaurators Mārtiņš Zemturis aģentūrai BNS pastāstīja, ka Latvijā vairs nav pieejams šūnakmens, kas lielākoties izmantots Brāļu kapos, tāpēc, restaurējot priekšlaukumus un pakāpienus, materiāls lietots ļoti pārdomāti – tas ņemts no ceļu apmalītēm, kas nomainītas pret betona apmalītēm. Savukārt jauninājums kapos ir dolomīta izmantošana.
Blakus Brāļu kapiem, kur savulaik bijusi kokzāģētava un vēlāk pamestajos šķūņos izveidojās bezpajumtnieku pulcēšanās vieta, tagad ir izveidota nožogota pieminekļu novietne. Tajā izvietoti gan nelielie šūnakmens un citu materiālu krājumi, gan arī pilsētvides pieminekļi, kapu pieminekļi, divi lieli Dziesmu svētku pieminekļi, kas savulaik atradās Mežaparka Lielajā ēstrādē, kā arī Rīgas robežstabs.
Zemturis pastāstīja, ka tas atvests no Jūrmalas gatves, kur to taranēja mašīna. Vēsturiski tas bijis no kapara un bronzas, taču tagad, ņemot vērā, ka robežstaba atrašanās vieta ir nomaļā vietā, to atjaunos no polimēra. Identisks Rīgas robežstabs jau atjaunots atrodas Vienības gatvē.
