Latvijā
Politika

Uz 13 prokurora amata vietām Ģenerālprokuratūrā sīva konkurence 16

Foto – LETA/Ieva Lūka

Ģenerālprokuratūras izsludinātajā konkursā uz 13 prokurora amata vietām pieteikušies 77 pretendenti, kuri otrdien kārtos pirmo pārbaudījumu – testu, informēja Ģenerālprokuratūras preses sekretāra Aiga Eiduka. Vislielākā nepieciešamība pēc prokuroriem ir Alūksnē, Madonā, Daugavpilī un Gulbenē. Taču, lai tiktu strādāt kādā no vakantajām vietām, ir jānoliek ne tikai tests, bet arī eksāmens, kā arī jāiztur prokurora amata kandidāta atestācija.

Pirmajā pārbaudījuma kārtā jeb testā ir jāatbild uz 60 jautājumiem, un, ja tas ir izdevies, tad pretendents tiek pielaists pie eksāmena, kura laikā jāsniedz atbildes uz trim juridiska rakstura jautājumiem. Ja ir izturēta arī otrā kārta, tad jāiesniedz visi nepieciešamie dokumenti atestācijas komisijai, kura tos izvērtē un pieņem lēmumu, vai kandidātam tiks dota iespēja pusgadu strādāt kā prokuroram stažierim ar 1571 eiro lielu algu pirms nodokļu nomaksas. Pēc pusgada stažierim atkārtoti ir jāliek atkārtots eksāmens, kurš ir krietni sarežģītāks nekā iepriekšējais pārbaudījums. Ja stažieris to nokārto, viņu uzņem prokuroru rindās ar 1926 eiro lielu bruto algu.

A. Eiduka pastāstīja, ka pagaidām nav iespējams pateikt, cik daudz pretendentu tikai nupat ieguvuši augstskolas diplomu un cik ir tādu, kuriem jau ir jurista pieredze. Šī informācija būšot zināma pēc testa nokārtošanas.

Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers gadskārtējā prokuroru sanāksmē šā gada februārī informēja, ka 2017. gada 31. decembrī prokuratūrā strādāja 454 prokurori, no kuriem vairāk nekā puse bija sievietes. Nemainīga palikusi dzimuma proporcija prokuratūras vadībā – no 53 virsprokuroriem vairāk nekā puse ir vīriešu.

Trešo gadu pēc kārtas skaitliski vislielākā grupa ir prokurori ar darba stāžu virs 20 gadiem. To skaits ir pieaudzis no 173 prokuroriem 2016. gadā līdz 181 prokuroram 2017. gadā un sastāda 40% no kopskaita.

No prokuratūras 2016. gadā aizgāja 27 cilvēki, kas ir rekordliels skaits. Lielākā daļa devās izdienas pensijā, kas pēc likuma pienākas no 50 gadu vecuma, ja darba stāžs ir 20 gadu. Šī tendence turpinās, tāpēc ir ļoti nepieciešami jauni prokurori, īpaši reģionos.

Saistītie raksti

Skaidrojot iemeslus prokuroru aiziešanai pensijā, ģenerālprokurors iepriekš sacījis, ka ar 1995.gada 1.jūliju sākās izmeklēšanas sistēmas reorganizācija valstī, un ar šo datumu uz prokuratūru darbā par prokuroriem pārnākuši strādāt ļoti daudz policijas izmeklētāju un operatīvo darbinieku.

2015.gada otrajā pusē daudziem iestājās prokuroru izdienas pensijas nosacījumi – 50 gadu vecums un 20 gadu izdiena. Kalnmeiers norādījis, ka tie, kuri vairs nevēlas strādāt prokuratūrā kā iemeslu nosauc pārāk lielo slodzi, nervozo darbu, nemitīgu prasību pieaugumu un neticību tam, ka tiks palielināta alga.

LA.lv