Latvijā
Sabiedrība

Uz Angliju dodas strādāt arī ar mērķi atmaksāt Latvijā paņemtos ātros kredītus 15

Foto LNT

Ir parādījusies jauna tendence, kādēļ latvieši pamet valsti un emigrē uz Lielbritāniju, un tā ir saistīta ar vēlmi atmaksāt ātros kredītus, kas Latvijā ir viegli pieejami. Par to otrdien vēstīja raidījums “LNT Ziņas” reportāžā no Lielbritānijas.

Anglijas mazpilsētā Regbijā raidījums sastapa vairākus mūsu tautiešus, kuriem vienīgā iespēja tos atmaksāt un turpināt sevi uzturēt bija emigrācija.

Sērga – tā kuldīdznieks Mārtiņš sauc ātros kredītus, kuru dēļ bija spiests emigrēt uz Angliju decembrī. Apmaksājot tos no algas par darbu noliktavā, viņš cenšas atbrīvoties no ātro kredītu gūsta Latvijā.

“Es tos iznīdētu vispār, tāpat kā arī spēļu zāles. Tāpat kā spēļu zāles iznīcina cilvēku dzīves, tieši tas pats notiek arī ar ātrajiem kredītiem. Lielākā daļa ātro kredītu ņēmēju šobrīd dzīvo Anglijā, Vācijā un Norvēģijā. Tāpēc, ka finansiālais slogs Latvijā bijis tik liels, ka to vairs nevar pavilkt. Tieši tāpēc mēs visi esam šeit, vairāk vai mazāk,” uzskata Mārtiņš.

Galerijas nosaukums

Savukārt citam kuldīdzniekam – Aleksandram – apnika dzīvot no ātrajiem kredītiem, kas aizpildīja tukšumu makā starp algām. Viņš Anglijas pilsētā Regbijā ieradās šopavasar, aprīļa beigās.

“Pēdējo mēnešu laikā bija tā, ka tikai rēķiniem pietika, bet, lai varētu kaut ko ēst, bija jāņem kredīti, un tā katru mēnesi,” stāstīja Aleksandrs. Savukārt Anglijā viņš nedēļā saņemot tik, cik minimālā alga Latvijā. Atšķirība tā, ka var uz Latviju sūtīt naudu un pats izdzīvot.

Kurzemnieki gan stāsta, ka neesot uz palikšanu Lielbritānijā. Viņi plāno atgriezties, kad jutīsies finansiāli labāk. Taču vietējās darba aģentūras “G Staff” menedžeris latvietis Miks Vizbulis, kurš mūsu tautiešiem tūlīt pēc ierašanās palīdz atrast darbu, novērojis, ka vairumā gadījumu viņi tomēr pierod pie labās dzīves Anglijā un koferi tā arī netiek krāmēti.

Imigrācijas temps no Austrumeiropas un arī Latvijas uz Lielbritāniju ir būtiski samazinājies, tomēr atsevišķas pilsētas Anglijā piedzīvo latviešu skaita kāpumu. Regbija ir viena no šīm vietām, un tur doties ieteica paši latvieši Anglijā, jo tur visātrāk varot atrast darbu.

Ja kāds no aizbraucēju Latvijā vēl palikušajiem draugiem vai radiniekiem vēlas emigrēt uz Lielbritāniju, tiek zvanīts tieši Mikam Regbijā. Viņš katru mēnesi no Latvijas saņem ap 30 palīgā lūgumu atrast darbu Anglijā.

“Tas nodokļu slogs un tā politika, kas šobrīd ir Latvijā, spiež tos cilvēkus aizbraukt no valsts. Ne tikai labākas dzīves meklējumos, bet tas, ka nespēj savilkt galus kopā. Pēc rēķinu nomaksas citi pat nespēj ģimeni pabarot,” saka Miks.

Viņš vairākkārt palīdzējis atrast darbu arī tiem, kas vīlušies centienos reemigrēt atpakaļ uz Latviju. “Ir cilvēki, kas sakrājuši naudu un vēlējušies izveidot uzņēmējdarbību Latvijā, bet, aizbraucot un sastopoties ar to birokrātiju, nauda tiek iztērēta, pirms uzņēmums vēl sācis pelnīt. Ir attiecīgās iestādes jau klāt un prasa apmaksāt nodokļus, un rēķina, cik tu jau esi parādā, vēl pirms esi ko nopelnījis. Un cilvēki, saprotot šo situāciju, viņi vairs nevēlas to turpināt. Viņi atgriežas atpakaļ un sāk visu šeit no sākuma. Anglijā,” norāda Miks.

Šī darba aģentūra Regbijā ir iecienītākā austrumeiropiešu un latviešu vidū, jo darbu var atrast pat 24 stundas pēc ierašanās Lielbritānijā. Izrādās, šajā pilsētā darba ir vairāk nekā strādājošo, un darba aģentūras direktors Deivids Tailers Aldens smej – šeit strādājošos rauj iekšā pat no ielas. Viņš skaidro, ka pilsētā ir daudz darbavietu, jo tā atrodas valsts centrālajā daļā, tur uzbūvēti lielākie loģistikas centri ar noliktavām.

Regbiju mēdz dēvēt arī par mazo Kurzemi – tur imigranti lielā skaitā no Liepājas, Ventspils, Talsiem un Kuldīgas.

LA.lv