Egils Līcītis: Lai pāvesta domugraudi neizkūp dūmvadā 0
Reti redzēti dievbijīgāki un reliģiozāki politiķi par mūsējiem – te darbojās pat Mācītāju partija! Vai saeimieši piederīgi luturiem, pareizticīgiem, cītīgi katolismu praktizējošiem, kam ticības brāļi Jehovas liecinieki, mormoņi un Urantijas templī iemājojušie, bet bezdievis nav neviens.
Viskarstākie un kvēlākie dievlūdzēji ir atgrieztie komunisti – par Romas pāvestu svētāki konvertīti un neofīti, kas agrāk, kājai slīdot, krita visādās kārdināšanās, bet tagad visnesātīgāk kalpo Radītājam.
Lai nestāvētu atstatu no ticīgiem ļaudīm, it sevišķi priekšvēlēšanu periodā deputātu kandidātiem ir noberztas kājas un uz stilbiem atvērušās brūces
, apstaigājot kulta celtnes un parādoties ļaudīm, kas ieslēguši Kristu sirdī. Jāpagūst ieiet baznīcās, sinagogās, mošejās, svētbirzīs, kur vien pulcējas balsstiesīgo elektorāts.
Kā necerēta laime nāk pāvesta Franciska ierašanās Latvijas vēlēšanu kampaņas kulminācijā, un, kurš kandidāts nokļuvis vistuvāk augstajai garīgajai personai un notverts klātesošo un TV skatītāju fokusā, tas pretendē uz mūžīgu dzīvošanu Saeimā.
Nu pāvests bija. Un aizlidoja. Bet atgriezīsies pārbaudīt, kā valstiskās amatpersonas ņēmušas vērā Svētā tēva pār Romas katoļu draudzi laipnos signalizējumus.
Viesojoties mūsu valstī, Francisks šķita tāds kā sadrūvējies.
Ļoti iespējams, apakšnieki Svētajā Krēslā bija darījuši zināmu par šejienes pensionāru sarūgtinājumiem un vāju atbalstu nevienlīdzības mazināšanai. Lai kura dievnama katedrā uzkāpis, Francisks ārkārtīgi uzsvēra vecļaužu izstumšanu, izraidīšanu, līdzekļu trūkumu un postu. Steigšus neuzlabojot senioru materiālos apstākļus, nerēķinoties ar vecu cilvēku vajadzībām, kur taču viņi neprasa brīvbiļetes uz Ēdenes dārzu pārpilnību, bet sirds siltumu un pieticīgu aprūpēšanu, administrācijas amatpersonas riskē nesaņemt dvēseles atpestīšanu un nenokļūt svētlaimības mājoklī.
Svētais tēvs izslavēts pret alkatību noskaņots un tālu pazīstams ar savu pieejamību grūtdieņiem un tēvišķīgo izturēšanos. Francisks nav bargs kungs. Viņš nemet pūlī liesmojošus vārdus, ka izkūst arktiskais ledus, nedraud ar Dieva sodu un atriebību un neuzlūko deputātus, deputātu kandidātus un laicīgās varas pārstāvjus kā cilvēkus, kas sen pelnījuši neatkarīgu FIB izmeklēšanu.
Tomēr runājamais pāvestam nav nekas salds kā no Romas atvesta tiramisu vai krēmšnites kūka.
Vatikānietis nebliež taisni pa saules pinumu, uzstāšanās drīzāk izklausās pēc nopēršanas ar pūpoliem, un jūtams, ka atbraucējam sagrauzta sirds, ka pret cilvēkiem, kam aiz muguras daudzas mūža vasaras un sarma matos, kuri cīnījušies, lai atgūtu savas tēvzemes brīvību, neizrāda pietiekami cieņpilnu attieksmi. Vecie cilvēki ir tautas saknes, bet šodien ne visiem garas dzīves ceļiniekiem vakariņās ir kotletes, ne visi atļaujas tērēt daļu no ienākumiem stiprākam dzērienam par cāļa buljonu. Lielā pensijas daļa pārceļo aptieķera kabatā par drapēm un uz komunālo dienestu kases lodziņu.
Izdzirdējušiem balsi no augšas, labo darbu čempioniem, esošiem ministriem un tiem, kas grib iesēsties viņu atstātās vietās, tūliņ vajadzēja mesties rediģēt iepriekšpieņemtās partiju programmas par labu pensionāru interesēm un lai pāvesta Franciska izteiktie domugraudi neizkūpētu Doma baznīcas dūmvadā. Varēja manīt, kā dievbijīgie politiskie baznīcēni zemu noliec galvas un pētī savu kurpju spīdumu.
Varbūt pāvests informēts pat par to, ka kampaņās partijas notērējušas divus miljonus eiro, bet nevienu kontu nav atvērušas trūkumcietējiem!
Varbūt pāvesta ciešais acu skatiens apstājas pie velna lamatās iekritušiem, kas arī ārpus baznīcas pārlieku dzēruši Kristus asinis? Trauksmes zvans par pensionāru postu skanējis. Labās pamācības un aicinājums uz augstākiem horizontiem no Franciska ieprotokolēts. Ja pāvests Romā saņems ziņas par jauniem pāridarījumiem saviem baznīcēniem, Tā Kunga rīkstes pret valdīšanu netiks ekonomētas.
