Mobilā versija
Brīdinājums +8.4°C
Elīna, Drosma, Drosmis
Trešdiena, 18. oktobris, 2017
20. jūlijs, 2017
Drukāt

Uz Bolderāju ar vilcienu? Sliedes ir, stacijas un pasažieri – arī (19)

Foto-Karīna MiezājaFoto-Karīna Miezāja

Kravas līnijā Rīga–Bolderāja pa dzelzceļu ved, bet pasažierus – ne. Kāpēc?

Vilciens, kas 19 km garo maršrutu Rīga–Bolderāja veica 29 minūtēs, savulaik bija paredzēts ne tikai preču, bet arī pasažieru pārvadāšanai. Mūsdienās, lai nokļūtu no Rīgas centra uz Bolderāju vai atpakaļ, iedzīvotāji var braukt ar 3. līnijas autobusu, kas šo pašu maršrutu veic stundā un desmit minūtēs. Ne tikai laika ziņā, bet arī ekonomiski tas ir neizdevīgi. “Šoseja, pa kuru pārvietojas 3. autobuss ir ļoti šaura, šāda veida autobusi ar savām izplūdes gāzēm piesārņo vidi, sagandē asfalta segumu un rada lielus sastrēgumus,” bažas izteic inženieris Bruno Vrubļevskis.

Sliedes ir, stacijas ir, vilciena nav

Iespēja atjaunot dzelzceļa satiksmes maršrutu Rīga–Bolderāja, kas būtu paredzēts pasažieru pārvadāšanai, ir reāla. Jautājums gūst atbalstu gan no iedzīvotāju puses, gan no iesaistītajiem uzņēmumiem.

B. Vrubļevskis ilgus gadus nostrādājis Bolderājā, tādēļ šī tēma viņam ir īpaši tuva: “Vilciena satiksme īpaši aktuāla ir vasarā, jo tā ir iespēja apmeklēt jūru, nedodoties ārpus Rīgas. Pirms pāris gadiem mēs, aktīvistu grupa, vērsāmies pie satiksmes ministra Ulda Auguļa, viņš solīja, ka lieta tiks izskatīta. Tomēr tad šis jautājums netika risināts.”

Satiksmes ministrs Uldis Augulis novērtēju iedzīvotāju un B.Vrubļevska iniciatīvu par iespējamo pasažieru vilciena satiksmi uz Bolderāju, bet nepiekrīt, ka jautājums netiek risināts ” Par šo jautājumu ir notikušas diskusijas gan ar Rīgas domes, gan AS “Pasažieru vilciens” vadību un ekspertiem. Pašlaik tiek izvērtēti arī visi tehniskie faktori pasažieru vilciena satiksmes organizācijai un iespējamās investīcijas, kas būtu nepieciešamas, ņemot vērā pašreizējo dzelzceļa iecirkņa staciju plānojumu. Lai nodrošinātu pasažieru vilciena satiksmi, ir jāveic šo staciju infrastruktūras daļēja pārbūve, pielāgošana pasažieru vajadzībām un drošībai, kā arī pilsētas ielu sakārtošana, lai cilvēki droši un ērti varētu piekļūt dzelzceļa līnijas Zasulauks – Bolderāja stacijām un pieturvietām,” norāda ministrs

Bruno Vrubļevskis saskata vairākus ieguvumus šādam dzelzceļa satiksmes maršrutam: “Viens no tiem – tas būtu komfortabls pārvietošanās veids. Ātri un ērti. Galvenais: sliedes ir, tādēļ neredzu šķēršļus, kādēļ šādu maršrutu nevarētu atjaunot. Pa šīm sliedēm vilciens brauc, tas funkcionē, pārvadā preces no ostas. Ir arī saglabājušās stacijas – Lāčupe, Spilve un pati Bolderāja. Arī no ekonomiskā viedokļa tas būtu izdevīgi. Nav jau obligāti pilnībā jāizslēdz 3. autobuss kā pārvietošanās veids, bet vilciena ieviešana noteikti atvieglotu daudzu iedzīvotāju ikdienu. Runājot ar Bolderājas iedzīvotājiem, secinu, ka atbalsts šādam projektam ir liels. Otrs, bet ne mazāk nozīmīgs ieguvums – tas veicinātu Bolderājas attīstību, jo pašlaik šajā rajonā ir diezgan kriminogēna situācija.”

Izpēte jau pasūtīta

Pašvaldības uzņēmums SIA “Rīgas satiksme” šī gada aprīļa sākumā veica pasūtījumu priekšizpētei, lai noskaidrotu, vai būtu iespējams atjaunot dzelzceļa satiksmes maršrutu Rīga–Bolderāja. Izpētes darbu “Rīgas satiksme” veic sadarbībā ar Rīgas domi.

Pašvaldības uzņēmuma sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Baiba Bartaševiča teic, ka vēl ir pāragri runāt par konkrētām lietām, piemēram, šāda maršruta apmaksu vai piederību. “Precīzus termiņus par lēmuma pieņemšanu vai par pašu izpēti pateikt nevaram, jo projekts ir ļoti apjomīgs gan finanšu ziņā, gan tāpēc, ka tajā ir vairākas iesaistītās puses.”

To, ka šāda maršruta atjaunošana būtu izdevīga no ekonomikas viedokļa, atzīst AS “Pasažieru vilciens” sabiedrisko attiecību vadītājs Egons Ālers, tomēr ar šo projektu saistās dažādi problēmjautājumi, kas jārisina. “Ja skatās uz šī projekta tālāko attīstību nākotnē, tas šķiet perspektīvs. Tomēr ir daudz jautājumu, kas jārisina, piemēram, infrastruktūra, kas ir neatbilstošā stāvoklī. Bez šaubām, vilcienam ir savas priekšrocības – ar to ir iespējams pārvadāt lielu skaitu iedzīvotāju īsā laika posmā. Šajā rajonā dzīvo pietiekami daudz cilvēku, tādēļ ekonomiski tas attaisnotos.”

Par infrastruktūru atbild VAS “Latvijas dzelzceļš”. Uz jautājumu, vai ir iespējams atjaunot dzelzceļa satiksmes maršrutu Rīga–Bolderāja, uzņēmuma preses sekretārs Māris Ozols atbild, ka šādu dzelzceļa satiksmes maršrutu ir iespējams atjaunot, tas ir piemērots pasažieru pārvadāšanai. “Ja šāds lēmums tiks pieņemts, “Latvijas dzelzceļš” ir gatavs to darīt”, teic M. Ozols. Šis lēmums ir atkarīgs gan no pārvadātāja, gan no Rīgas domes.

Pirms simt gadiem varēja

Latvijas Dzelzceļnieku biedrības vadītāja vietnieks Toms Altbergs apliecina, ka dzelzceļa līnija Rīga–Bolderāja mūsdienās netiek izmantota pilnībā. Latvijas dzelzceļa vēstures muzeja arhīva materiālā autors stāsta par vēsturisko dzelzceļa līnijas Rīga–Bolderāja attīstību: “1871. – 1873. gadā izbūvētā Rīgas–Bolderājas dzelzceļa loma Latvijas transporta sistēmas attīstības kontekstā ir diezgan neviennozīmīga. Pasažieru pārvadājumi pa Rīgas–Bolderājas dzelzceļu tika veikti no 1875. līdz 1958. gadam. Militārajam resoram lieka uzmanība traucēja. Vēl vairāk, PSRS varas gados Zasulauka–Bolderājas dzelzceļa klātbūtne pat tika slēpta no iedzīvotāju acīm, un velti to bija meklēt oficiāli pieejamajos Rīgas pilsētas plānos. Tomēr kravu pārvadājumi pa šo dzelzceļu neapstājās ne mirkli, jo tādi uzņēmumi kā Bolderājas būvmateriālu rūpnīca, finiera rūpnīca “Lignums” un citi nevarēja eksistēt bez dzelzceļa pievedceļiem.”

Autors pauž viedokli, ka jebkurā gadījumā Rīgas–Bolderājas dzelzceļa nozīmi jau tagad esot grūti pārvērtēt. Kaut vai tādēļ, ka šis dzelzceļš ir devis pirmo patstāvīgo tiltu pār Daugavu Rīgā un atsevišķu dzelzceļa staciju Jelgavas un Tukuma virziena vilcieniem Daugavas labajā krastā. Šis dzelzceļš esot pavēris labas ceļošanas iespējas Rīgas nomales – Bolderājas – iedzīvotājiem un devis iespēju jau teju pirms 140 gadiem pārvadāt kravas uz Rīgas ostas svarīgākajām kuģu piestātnēm Daugavas grīvā.

Bolderaja_Google_8

Pievienot komentāru

Komentāri (19)

  1. Lai autobuss netraucētu pārējiem uz Daugavgrīvas šosejas, atliktu tikai izbūvēt pieturvietās “kabatiņas”. Šoseja ir šaura, bet salīdzinoši kvalitatīva. Sastrēgumu rada tie, kas no Buļļu ielas griežas uz Daugavgrīvas ielu. Varētu padomāt par ielu infrastruktūru pie Iļģuciema kvasa.

  2. Tiešām nevajag muļķības rakstīt. Cik ilgi no kādas pieturas līdz kurai kursē autobuss var uzzināt Rīgas Satiksmes mājas lapā. Korķi ir ap pulksten astoņiem no rīta, kad autobuss neaizbrauc norādītajā laikā. Citādi esmu par AUTOBUSU. Vilciens mani arī nepievedīs pie autobusa, kur jāpārsēžas…

  3. “ŽURNĀLIST” nokaunies! Nevajag maldināt rakstu lasošos! vajag mazliet ievākt info pirms cept rakstus Pļavnieki-Daugavgrīva ir ~1h 15 min (Bolderāja vēl īsāks laiks). Un cik man zināms uz Pļavniekiem vilciena sliedes vēl nav ievilktas

  4. Пассажирское движение на Болдераю – это бред сивой кобылы, особенно в нынешних условиях. Возможно, только если кто то будет это субсидировать.

  5. un kā būs iespējams izkontrolēt, lai “kriminogēnās Bolderājas” zeki un gopņiki pērk biļetes? Bet principā doma laba. Es gan ieteikt domāt par to lai visu dzelzceļu Rīgā padarītu par ko līdzīgu Berlīnes S un U bāņu sistēmai. Augstie peroni, ātra biļešu iegāde, kontrole utt

  6. No centra autobuss uz Bolderāju brauc 40 minūtes. Korķu laikā!
    Ja ņem līdzīgu maršrutu – no stacijas līdz Bolderājai, tad ieguvums būs dažas minūtes.
    Dīzeli tā pat tas vilciens rīs (diezin vai tur būs elektro). Varbūt nedaudz brīvāk būs, jo 3. autobuss mēdz būt pārbāzts

  7. Godmanis 1991 gadā solīja,ka mēs pēc sešpadsmit gadiem dzīvosim kā vidēja Eiropas valsts ar visiem tās labumiem.Arī boļševiki mums solīja komunismu vēl 20 gs. beigās. Tā mūs visi ir mānījuši, jo vēl 1963-67.gadā Rīgas izpildkomiteja reklamēja lepnus plānus par ļoti moderna dz.ceļa izbūvi uz Bolderāju, bet tā vietā nojauca vēl tad esošo dz.ceļa peronu Bolderājas centrā.

  8. Slepena vienošanās Atbildēt

    It kā lai neatņemtu Rīgas Satiksmei klientus, tā ir parakstījusi līgumu ar Latvijas dzelzceļu, kurā LDz solās pasažierus uz Bolderāju nevest. Iedzīvotāju domas, kā vienmēr, pie kājas, kad tik nauda.

  9. “Mūsdienās, lai nokļūtu no Rīgas centra uz Bolderāju vai atpakaļ, iedzīvotāji var braukt ar 3. līnijas autobusu, kas šo pašu maršrutu veic stundā un desmit minūtēs.”

    Haha tik ilgā laikā 3.autobuss apmēram no Pļavniekiem līdz Bolderājai aizbrauc. No centra daudz ātrāk.

    • No Pļavnieki puses varbūt. Bet ne vasaras sezonā stunda – pusotra virzienā uz centru no Bolderājas dēļ korķa Iļģuciemā sanāk. Jo visi liel ārā no Baltās ielas, Lilijas ielas, Lidoņu ielas iz Daugavgrīvas ielu.

      • Sastrēgumi ir ziemā ap 8.00 no rīta. Tad uz darbu ir jābrauc vai nu krietni agrāk, vai jāsarunā vēlāk. Kad skolēniem brīvlaiks, autobuss no Bolderājas līdz autoostai aizbrauc 30 minūtēs.

  10. Esmu vēl paspējusi izmantot šo vilcienu,braucot pie vecmāmiņas Bolderājā ! (1940.) Atceros tikai raksturīgo lokomotīves dūmu smaržu un tvaika mutuļus no tās. Patika no brauciena jaucās ar bailēm no šņācošās,milzīgās lokomotīves Tas viss palicis atmiņā kā jauks piedzīvojums. Piedevām vēl no Zasulauka stacijas nāca kāda skaista simfoniskās mūzikas gabala atskaņojums…

  11. Darbadienās autobuss iet ik pa 7 minūtēm, kas ir ērti, vilciens būs droši vien kā uz Jūrmalu.

    • Darba dienās autobuss ir pilns ar bomžiem tāpat kā brīvdienās. Viņš smird un vasarā kondiškas vietā tiek kurināta pečka. Cena ir dārga un par vilcienu varam aizmirst, ja tas ir jāsaskaņo ar RD. Cena būs tāda pati vai dārgāka.

  12. Ja uz Bolderāju ies vilciens, kurš vairs brauks ar autobusu?

Pasaulē
Draugiem Facebook Twitter Google+