Latvijā
Politika

Valdis Krastiņš: Uz Briseli, uz Briseli…0


Valdis Krastiņš
Valdis Krastiņš
Foto: Valdis Ilzēns

Ak vai! Kā mums, latviešiem, gan neveicas! Vispirms mūsu zemi lielām gūzmām atstāja ogu un sēņu lasītāji. Viņi ielika pamatu lauku un pilsētu iztukšošanai, darba spēka krīzei, ar ko uzņēmēji cīnās tagad un sapņo par ārzemju viesstrādniekiem. Tad sāka aizbraukt Latvijā izglītību ieguvušie speciālisti, piemēram, ārsti un māsas, izraisot to, ka Latvijā ir tikai apmēram puse no vajadzīgajiem medicīnas darbiniekiem.

Bet nupat prom doties saslējusies mūsu pavisam ne daudzskaitlīgās intelektuālās elites spice – uz Briseli, uz Eiroparlamentu! Katra no partijām, it sevišķi jaunās, cenšas žilbināt ar izvirzītajiem Eiropas Parlamenta deputātu kandidātiem, un arī viņi paši sit sev pie krūtīm un apgalvo, ka pamatā ir tikai un vienīgi degsme aizstāvēt Latvijas intereses un piedalīties Eiropas Savienības nākotnes veidošanā.

Teikšu atklāti – esmu vīlies tajos, ko uzskatīju par mūsu sabiedriskās domas veidotājiem, jo īpaši tādēļ, ka pēdējās mūsu parlamenta vēlēšanas izsvieda priekšplānā dažus ne sevišķi augstas klases politiķus (paldies Dievam, ir izņēmumi) ar ļoti īpatnējām personīgajām īpašībām. Tam būtu jānoliek pretīm spēcīga sabiedriska doma, gudri vērtējumi. Bet nu mēs acīmredzot zaudēsim dažus vadošos, kuri to varētu darīt.

Kādi ir iemesli tam, ka cilvēki raujas uz Briseli? Lai nu man nestāsta, ka iespaidīgajai eiroparlamentārieša algai ar to nav nekāda sakara. Un otra lieta – vietējā mīcīšanās pa mūsu politiskās vides dubļiem jau nav nekāda īpaši valdzinoša nodarbība. Eiropas mērogi un kritēriji ir daudz plašāki, sniedz lielākas iespējas, viss notiek elegantāk.

Bet ja nu kritiski paskatāmies uz mūsu astoņām deputātu vietām? Vispirms divas vietas aizies diviem bēgļiem un imunitātes meklētājiem no Rīgas domes, kuriem ar Latvijas interesēm tā pamaz sakara, bet trešā tiks jau zināmajai krievu politikas atbalstītājai – kundzei, kurai Briselē savs funktieris, savi uzdevumi.

Tātad labākajā gadījumā pieci deputāti ap 700 vidū. Nenoliedzami, kaut ko jau darīt var, it īpaši, ja cilvēks ir ļoti, ļoti darbīgs, zinošs, spēj veidot kontaktus. Bet var arī atsēdēt savus gadus, saņemt naudu, baudīt priekšrocības un neko lāga nedarīt – esam jau tādus redzējuši.

Protama lieta, es iešu uz Eiropas Parlamenta vēlēšanām, citādi nevar. Bet pirms tam ir ilgi jādomā…

LA.lv