Dabā
Medības

Uz ceļa notriektās lapsas izmeklēšanai uz trakumsērgu PVD pieņems līdz maija beigām 16

Uz ceļa notriektos dzīvniekus PVD pieņem ar veterinārārstu starpniecību. Foto: Kate Šterna

Valsts galvenā pārtikas un veterinārā inspektora pienākumu izpildītājs Jānis Altenburgs izdevis rīkojumu, ar kuru mainās termiņi atrasto lapsu, kā arī jenotsuņu pieņemšanai trakumsērgas testiem, līdz ar to uz autoceļiem notriektos vai kā citādi bojāgājušos šo divu sugu plēsējus pieņems izmeklēšanai līdz pat maija beigām.

Pārtikas un Veterinārā dienesta (PVD) vecākais eksperts Mārtiņš Seržants paskaidroja, ka uz ceļiem notriektos vai citādi atrastos dzīvniekus dienests pieņem no veterinārārstiem vai policijas. Iedzīvotājiem vai medniekiem šajā trakumsērgas monitoringa posmā nav jāiesaistās.

Savukārt no medniekiem nomedītās lapsas un jenotsuņus PVD pieņems līdz gada nogalei, bet par šīs akcijas sākumu tiks paziņots papildus.

Kopumā gada laikā PVD izmeklē aptuveni 1000 atrasto vai novēroto un par aizdomīgiem atzītos savvaļas un mājas dzīvniekus, ieskaitot suņus, kaķus un pat zirgus. Kā norādīja Seržants, uz autoceļiem visbiežāk iet bojā tie dzīvnieki, kuri kaut kādu iemeslu dēļ kļuvuši neuzmanīgi. Tam par iemeslu var būt kašķis, taču pastāv iespēja, ka dzīvnieks ir slims ar trakumsērgu. Ar šo nāvējošo slimību inficētie dzīvnieki uzvedas neadekvāti, zaudē bailes no cilvēka un arī nebaidās no automašīnām.

PVD pārstāvis arī informēja, ka maija pirmajā nedēļā Latvijas austrumu pierobežā tika sākta savvaļas dzīvnieku vakcinācija. Meža dzīvnieku vakcinācijai izmanto novājinātu trakumsērgas vīrusa SAD BERN MSV Bio 10 celmu saturošu vakcīnu “Lusvulpen”, kas iestrādāta zivju miltu, tauku un parafīna maisījuma iekšpusē. Iedzīvotājiem, pamanot vakcīnu, kas izskatās kā brūngans kubiņš, nedaudz mazāks par sērkociņu kastīti, nevajadzētu to aiztikt, jo meža dzīvnieki sajutīs cilvēku smaržu un ēsmu neēdīs.

Trakumsērga ir bīstama, neārstējama dzīvnieku un cilvēku veselību un dzīvību apdraudoša infekcijas slimība. Trakumsērgas rezervuārs dabā ir savvaļas dzīvnieki, galvenokārt – lapsas un jenotsuņi. Mājdzīvnieki, visbiežāk nevakcinēti suņi un kaķi, ar trakumsērgu inficējas pēc kontaktēšanās ar slimiem savvaļas dzīvniekiem. Vienīgais efektīvais trakumsērgas profilakses pasākums ir savlaicīga dzīvnieku vakcinācija pret trakumsērgu.

Pateicoties sistemātiskai savvaļas dzīvnieku vakcinācijai, kas kopš 2005.gada regulāri tiek veikta pavasarī un rudenī, trakumsērga Latvijā ir izskausta – pēdējais trakumsērgas gadījums meža dzīvniekiem konstatēts 2010. gadā, bet mājas (istabas) dzīvniekiem – 2012. gadā. Pasaules Dzīvnieku veselības organizācija (OIE) Latviju oficiāli atzinusi par valsti, kas ir brīva no trakumsērgas.

LA.lv