Mobilā versija
-1.9°C
Donats, Konstance
Sestdiena, 17. februāris, 2018
25. marts, 2017
Drukāt

Ar prieku vai asarām? Cik droši uzticat savus bērnus dārziņa pedagogiem? LA aptauja (5)

Foto-ShutterstockFoto-Shutterstock

Oskars, piecgadnieka tētis: “Jūtos pilnībā drošs. To, vai ar audzinātāju un bērna attiecībām viss ir kārtībā, ļoti labi var just pēc bērna attieksmes pret viņu. Ja viņš dodas uz bērnudārzu ar prieku, nāk mājās apmierināts, ar pozitīvām emocijām un nesūdzas, tātad neredzu iemeslu, kāpēc man būtu jāšaubās par pedagogu attieksmi. Mans puika ir tāds, kas visu vienmēr izstāsta, netur sevī. Zinu visu par viņa dienu dārziņā – sākot no ēdienkartes, beidzot ar to, kā ar biedriem dalījis mantas. Jā, arī par audzinātājām stāsta, bet pagaidām nevienu sliktu vārdu neesmu par viņām dzirdējis ne no sava dēla, ne citu bērnu vecākiem.”

Liene, divarpus gadus vecas meitas mamma: “Atzīšos, pats sākums, sākot vest meitu uz bērnudārzu, bija satraukuma, šaubu un neziņas pilns. Un viens no apstākļiem, kas to ietekmēja, bija arī tas, ka bērnu atstāju sev pilnīgi svešu cilvēku ziņā. Pirmos mēnešus meita izrādīja nevēlēšanos iet uz dārziņu, atvadas pavadīja histēriska raudāšana. Protams, šādos brīžos jebkurš no vecākiem savā galvā izmaļ dažādas iespējamības. Arī to, ka, iespējams, bērns pret iestādi izjūt tik lielu nepatiku, jo pret viņu tur slikti izturas. Bija jāpaiet zināmam laikam, kamēr sapratu, ka viss ir kārtībā. Tas notika pēc tam, kad bērns, pieradis pie jaunā režīma un bērnudārza vides, uz to devās ar labu prātu.”

Igors, četrgadnieces tētis: “Vienu no audzinātājām meita nespēj īsti pieņemt. Līdzīgu viedokli teikuši arī citi grupiņas bērnu vecāki, tāpēc sāku apšaubīt šīs audzinātājas profesionalitāti. Šo uzskatu jo īpaši pastiprina tas, ka ar otru audzinātāju bērnam veidojas ļoti labas attiecības. Pagaidām cenšos savu bērnu pārliecināt pieņemt arī “netīkamo” audzinātāju. Ceru, ka tas izdosies. Tomēr skaidrs, ka komunikācijā svarīga abu pušu vēlme to veidot un uzturēt. Domāju, ka daudzi pedagogi ir vai nu dzīves pārguruši, vai viņiem nav šo saskarsmes prasmju.”

 

Pievienot komentāru

Komentāri (5)

  1. Man arī mazbērnam patika vienā privātā bērnudārzā iet, bet gatavojoties skolai pārvedām uz pašvaldības bērnudārzu – rezultāts pretējs! Pirmo bērnudārzu ar prieku atceras, nu jau skolniece esot, bet otrs bērnudārzs… dažreiz noveda pat līdz histērijai! Viss ir atkarīgs no audzinātājām – vienu atcerēsies visu mūžu, bet par otru labāk nedzirdēt… Viss ir atkarīgs no attieksmes…

  2. vecāki, cik ilgi jūs tiem saviem lolojumiem pakaļ staigāsiet. Dārziņā visiem tagad dara pāri, viens tētis uz skolu bija pat ar siksnu aizskrējis.Vai augstskolā ar ložmetēju klāt stāvēsiet un darba vietā ar tanku…… labāk tad vispāt bērnu netaisīt, jo dzīve nav rožu dārzs

  3. Tagad gan būs vecākiem nopietni jāpārdomā, kur laist bērnus! Jaunā reforma plāno apmācīt seksa mācībai jau no bērnudārza, bet prostitūcijai sākumskolā! Nē, tās nav muļķības, tas tiešām jau tiek darīts un plānots, tikai par to klusē un vecākus arī neinformē. Tas esot “drošības” nolūkos!

  4. To pašu var attiecināt uz sociālo aprūpi. Cik es esmu drošs par savu vecāku atrašanos aprūpētāju rokās. Vai nebļauj uz viņiem un neietekmē vēl kā savādāk. Protams ka vecīši sūdzās par attieksmi. Jo arī viņus var pielīdzināt maziem bērniem.

  5. Vispirms pašiem vecākiem jāizturas ar cieņu pret audzinātājām, tas arī jāmāca saviem bērniem. Katram jāveic savi pienākumi, jāiemācās klausīt un cienīt pieaugušos. Bieži netiekam galā ar vienu savu atvasi, jo tagad visatļautības laikmets. Vārds/; ” tā nedari, nedrīkst, visu, ko vēlies momentā nevari dabūt”, utt. Jauno paaudzi padara histērisku, un , ja vēl atbalsta vecāki, tad audzinātājas izveidojas par sliktajām tantēm, kuras prasa vismaz kaut kād režīmu ievērot, jo grupā taču ir 16-18 bērnu.
    Būsim toleranti un arī vecāki prasīgāki pret saviem mīluļiem, tad viss būs lārtībā, ticiet man!

Lasītāju aptauja
Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Kamēr elektrība nebūs lētākā – lejā netiksi!

Biedrības “Zemnieku saeima” priekšsēdētājs Juris Lazdiņš vakar intervijā LTV teica, ka saistībā ar elektroenerģijas sadārdzināšanos plāno prasīt ekonomikas ministra Arvila Ašeradena demisiju. Daudziem lauksaimniekiem elektroenerģijas rēķini kopš šā gada sākuma ir palielinājušies par 40–80% jeb par 50–600 eiro mēnesī. Ministru prezidents Māris Kučinskis atzinis, ka viņu pārsteidz lielais elektroenerģijas rēķinu kāpums. Viņš par šo jautājumu otrdien runājis ar ekonomikas ministru, kurš uzdevis ekspertiem šonedēļ izvērtēt situāciju un savākt visus datus. Ašeradens vakar bija komandējumā, bet tviterī viņš bija ievietojis paziņojumu, ka pēc atgriešanās no valsts vizītes Korejā piektdien, 16. februārī, sasaucis sanāksmi par OIK reformas pilnveidošanu.

Kā vērtējat mūsu olimpiešu panākumus Phjončhanā?
Draugiem Facebook Twitter Google+