×
Mobilā versija
-6.3°C
Vitauts, Smuidra, Smuidris
Otrdiena, 20. februāris, 2018
12. februāris, 2018
Drukāt

Egils Līcītis: Kūtra kunga darba sludinājums (13)

Gunârs Kûtris

Kolīdz Saeimas deputāts Gunārs Kūtris atklāja savu specifisko interesi kandidēt uz Satversmes aizsardzības biroja direktora krēslu, cēlās liela sabiedriskā rezonanse. Saviļņojās nācija un politiskās aprindas. Gluži dabīgi, sākās šūmēšanās un slapstīšanās Latvijas izspiegotāju, glūņu un apkārtložņu korpusā. Gunārs zināms kā ciets vīrs čillī pipara asumā pret valsts ienaidniekiem.

Šodienas apstākļos pieteikšanās uz slependienestu vadības posteņiem vērtējama kā varonība. Apkārt plosās hibrīdkarš, kur šaujam ar krama ieroči, bet pa mums lādē ar Resnās Bertas lielgabalbumbām. Notikuši divi krimināli uzbrukumi kā iepriekšējam, tā pašreizējam SAB direktoram. Izbīlī lasām, ka pašu Ģenerālprokuroru ar tālskati novēro no pretējās mājas logiem, un Kalnmeiera neuzvaktēto dzīvokli apciemojuši nezināmi nelūgti viesi, kuri jutušies kā savās mājās – izkrāmējuši rakstāmgaldu, bufeti – barčiku un ledusskapi. Tiesībsargājošo iestāžu priekšniecība spiesta strādāt tikpat kā karadarbības zonā, pastāvīgā apdraudējumā, ugunsjoslā. Skaidrs, ka arī vārdu “Kūtris” momentāni ierakstīja kā noziedzīgi apstrādājamu mērķi ārzemju specdienestu aģentu melnajos blociņos un smadzeņu reģistros. – Ak vai, Kūtrīti, manu pelēcīti, kur bij prāts mesties pretī lodēm, tevi tak vilkači nomušīs un nospiedīs kā blakti! – noģība uzticamā draudzene un partijas “No sirds Latvijai” priekšsēdētāja Inguna Sudraba.

Taču visa iepriekšējā drosminieka Kūtra karjera, nevainojamais dzīvesstāsts un teicamais raksturojums apliecina, ka kungs koncentrētā veidā iemieso labākās īpašības, lai pildītu sevišķi svarīgus uzdevumus. Lūk, uzšķiram spožākās CV lappuses. Augsti mācīts jurists. Analītisks prāts. Pieredzējis valsts un partijas darbinieks. Pārvalda tuvcīņas elementus melnās džudo jostas līmenī. Pat ne ar cukurvati neuzpērkams. Vodkas un sausā martini kokteili (vienreiz sakratītu, bet nemaisītu) spējīgs patērēt jebkurā litrāžā bez nevēlamām sekām. Kutelīgās situācijās ar beibēm noturīgs pret erotiskiem relišeriem. Bet kāpēc kaut kur ģenerējusies ideja, ka Kūtrim civilista uzvalku jānomaina pret drošības dienesta priekšnieka apmetni un kinžalu? Tas ir stāsts ne tikai par cilvēku, kurš radīts sēdēšanai prezidijos un valsts politiskajā pārvaldē, bet arī par veci ar iekšām, kuram SAB direktora amatvieta nebūtu nekāds kosmoss! Jūtams, ka deputāts daudz lasījis – detektīvus, Vollesa un Agatas Kristi gabalus, kriptētos tekstus – un vainīgos uzminējis simt lappuses pirms romāna beigām. Spiegu literatūrā iegūtās zināšanas ļaus izlikt lamatas praksē, kur iekritīs rūdītākie iesūtītie “kurmji”, un vest dubultspēli, prasmīgi izmetot ēsmas, lai uz tām uzķertos skaistas zivis. Politiskajā darbībā Kūtris parādījis sevi kā nelokāmu vīru, kurš kausies pat ar reptiloīdiem, tāpēc ir pamats domāt, ka arī teroristu savaņģots un ar pletdzelzi spīdzināts, neizdvesīs ne vārdu un paliks nesalauzts garā, kaut ķermenis vēl ilgi atcerēsies vardarbību.

Dziļākajos slēpņos nolīdušie ārvalstu rezidenti saprot, ka šī SAB direktora kandidāta personā būs darīšana ar pirmklasīgi sagatavotu nacionālās drošības profesionāli. Izmisumā tiek jauktas pēdas, lai padotos špionus – nelegālistus neizceltu no alām kā aklus kaķēnus un notverto aģentu ādas drīzumā neizkārtu kaltēties SAB kauju slavas ceļu trofeju stūrītī. Veidojot komandu, Kūtris esot jau uzrunājis piemīlīgu meitieti, kas varētu būt Manīpennijas jaunkundze pie šefa kabineta durvīm, un kad Lenglijas cilvēki, Mossad un Vīzentāla centrs, kā arī mūsu NATO partneri dzīrās uzsākt tuvāku pazīšanos ar Kūtra kungu – johaidī, izrādījās, ka sanācis fušieris! SAB nav tā vieta, kur bijušo deputātu ieskapēšot, kad Sudrabas partija vēlēšanās izlidos no Saeimas. Gadījusies pārklausīšanās. Gunārs, runājis, ka devis iesniegumu dienās kļūt par sakņu bāzes direktoru. SAB; sakņu bāze, abās vietās direktori – jūs ziniet, cik viegli saputrot un palaist baumas pa kluso telefonu. Tad jau laikam Maizīti nozīmēs uz otro termiņu, ja nebūs vērtīga aizvietotāja.

Pievienot komentāru

Komentāri (13)

  1. Lasu Egila Līcīša rakstu par Gunāru Kūtri un saprotu, ka cilvēks ir tik pat nekaunīgs un slīpēts kā pats Kūtrs, jo cenšas visai tautai iestāstīt, cik uzticams ir Gunāriņš. Bet visi jau sen ir sapratuši, ka Gunāriņš ir tāds pats klusais elements kā Inguna Sudraba, kura ir gatava nodot Latviju jebkurā brīdī…

  2. “Delfos” tevi nežēlīgi izcenzē un bloķē no komentēšanas ja tu vizniecīgāko neglaimojošo epitetu izteiksi pret krieviem. Bet “Latvijas” Avīzē ļauj šim lumpenim “Ontūnam” cūkot Latviju un latviešus ar savu spamošanas penteri cik tik uziet. Tā turpināt, LA !!

  3. sab direktors KUTRA K-GS darba grib iekartot ari sekretari SUDRABU.?

  4. Kas tas par savervelējumu, ko tikko lasīju?!

  5. Jā ,tieši spļāviena tiesa nosvēra svaru kausu par labu Abrenes atdāvināšanai “mūsu mīļajam” kaimiņam.

  6. Abrene bija tikai tada iesildisnas…

  7. Trīs gadus cītīgi bīdījis tikai Lembergam vajadzīgos likumus, kāpēc lai viņš nevarētu sacerēties uz jebkuru amatu valsts pārvaldē. Tāpat, kā Sudraba. Un neviens nebrīnīsies, ka šajā valstī tādi murgi var kļūt par realitāti.

  8. Mazs, mazs vīriņš,
    Kūtru solīti,
    Cirptām ūsiņām
    Septiņu collu papēžiem.
    Kas viņš ir ?

  9. Laba Kremļa kombinācija un laikam jau ar Saskaņa un ZZS atbalstu? Nu negribētos domāt, ka tā ir paša iedoma – tas amats pārāk latvijai stratēģisks un ”Jautājumu par robežlīguma tiesiskumu, izvērtējot tā pamatā esošo likumu atbilstību Satversmei un Neatkarības deklarācijai, izlēma Satversmes tiesa (ST) priekšsēdētāja Gunāra Kūtra vadībā. 2007.gada 29.novembrī tā pieņēma spriedumu, kurš atzina, ka Abrenes atdošana nav pretrunā konstitucionālajiem principiem.” Tā jau Kūtra vadītā tiesa sniedza pakalpojumu austrumu lācim un nu atkal? Protams taisnojumu var vienmēt sameklēt Latvijas Abrenes atdošanai – un tas nozīmē kā divdesmito gadu Miera līgums ar Krieviju automātiski anulējas de facto. – nav zemes nav līguma –

Lasītāju aptauja
Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Zoodārza vadības atlases konkursa komisija

Uz Rīgas Zooloģiskā dārza valdes locekļa amatu pieteikušies 14 pretendenti. Konkursa komisija sākotnēji veiks pieteikumu pirmreizējo izskatīšanu, lai atlasītu tos, kurus aicināt uz pārrunām. Viens no pretendentiem konkursā ir arī Saeimas deputāts Ingmārs Līdaka, kurš teicis, ka konkursa rezultāti izšķirs, vai viņš piedalīsies nākamajās parlamenta vēlēšanās. Pērn novembrī pēc 22 gadus ilgas karjeras Zooloģiskā dārza vadību atstāja tā valdes priekšsēdētājs Rolands Greiziņš. Pašlaik zoodārzu vadīt turpina valdes locekļi Edgars Vītols un Uldis Želubovskis.

Vai uzticaties Latvijas bankām un finanšu sektoram?
Draugiem Facebook Twitter Google+