AIP priekšsēdētājs Jānis Vētra
AIP priekšsēdētājs Jānis Vētra
Foto – LETA

Uz diviem krēsliem? 6

Latvijas Augstākās izglītības padomes (AIP) priekšsēdētājs Jānis Vētra pieņemts darbā arī Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM), kur iecelts par vecāko ekspertu Politikas iniciatīvas un attīstības departamentā.

Reklāma
Reklāma
Krievija uzbrūk Ukrainai ar “brīnumieroci”. Ar to varētu tikt galā tikai F-16 144
TV24
“Viņi ir gatavi uz visādām neģēlībām.” Kas mudinātu Putinu pieņemt lēmumu uzbrukt NATO?
Veselam
Neviens to pat nenojauta – pasaulē populāros kosmētikas produktos vēzi izraisošas ķīmiskas vielas 800 reižu pārsniedz normu 33
Lasīt citas ziņas

AIP ir organizācija, kurai jāgādā par augstākās izglītības attīstību. Kaut gan tās sastāvā ir arī izglītības un zinātnes ministrs, tā bieži vien nostājusies opozīcijā IZM, iebildusi pret tās lēmumiem, jo sevišķi laikā, kad IZM vadīja Roberts Ķīlis. Turklāt J. Vētru darbam AIP izvirzījusi Rektoru padome, kas R. Ķīļa laikā pat prasījusi ministra demisiju.

J. Vētra skaidro, ka darbam, kas viņam piedāvāts, piekritis, jo tas atbilst viņa zināšanām. Turklāt darbs IZM ir nepilna laika. Arī IZM pārstāve Inta Stīpniece uzsver, ka J. Vētra strādā vien 0,10 slodzes. Viņš darbojas Eiropas fondu finansēta projektā “Iepriekš iegūtās izglītības finansēšana”, algā saņems 9,56 eiro par katru nostrādāto stundu un tiks nodarbināts IZM līdz oktobrim.

CITI ŠOBRĪD LASA

Jautāju J. Vētram, vai, esot darba attiecībās ar IZM, viņš tikpat brīvi varēs aizstāvēt augstskolu intereses kā līdz šim. Vai neradīsies interešu konflikts? “Risks pastāv, taču nedomāju, ka risks ir liels, jo IZM strādāšu tikai neilgu laiku, tas nebūs pilnas slodzes darbs, turklāt atbildēšu par šauru jomu,” atbild J. Vētra un uzsver, ka savienot amatus ļāvusi gan AIP, gan arī Rīgas Stradiņa universitāte, kuras profesors ir J. Vētra.

Interesanti, ka Daugavpils Universitātes rektors Arvīds Barševskis, kurš kā Rektoru padomes priekšsēdētājs deleģējis J. Vētru darbam AIP, par kolēģa jauno amatu ministrijā uzzināja no “Latvijas Avīzes”. Viņš gan pārāk neuztraucās par to: “Nezinu, vai tā ir problēma. Nav jau tā, ka Rektoru padomes pienākums ir būt opozīcijā IZM. Ja mums kas nepatīk, sakām, taču pēdējo gadu sadarbība ar IZM bijusi konstruktīvāka. Ja manīsim, ka J. Vētras darbs IZM traucē viņam vadīt AIP, tad arī paudīsim savu nostāju.”

Jāpiebilst, ka līdz ar J. Vētru šajā projektā vecākā eksperta amatus pildīs arī bijušais Rektoru padomes ģenerālsekretārs Andrejs Rauhvargers, tagad Akadēmiskās informācijas centra Augstākās izglītības kvalitātes aģentūras vadītājs, un viņa vietniece Jolanta Silka, kā arī šā centra direktore Baiba Ramiņa. Arī viņiem visiem ir nepilnas slodzes IZM īstenotajā projektā.

I. Stīpniece apgalvo, ka nevarot būt runas par interešu konfliktu, jo šie eksperti neveic ne kontrolējošas, ne inspicējošas funkcijas. Eksperti centīsies ieviest sistēmu, kādā augstākās izglītības iestādes varēs atzīt izglītību, kas iegūta neformālā vai ikdienas mācīšanās ceļā: izvēlēsies metodologiju, rīkos aptaujas u. c. Konkrētie cilvēki darbam projektā izraudzīti kā “augsta līmeņa eksperti”, tātad savas profesionalitātes un pieredzes dēļ.

Varbūt jaunais izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis apdomīgi pieņem darbā ministrijā potenciālos opozicionārus, cerot, ka tas palīdzēs izvairīties no konflikta ar viņiem? A. Barševskis teic: “Pagaidām nav bijis pamata oponēt šim ministram. Tāpat nedomāju, ka tas, ka šie cilvēki saņems algu ministrijā, mainīs šo cilvēku attieksmi pret ministru un ministriju. Arī AIP tiek finansēta no IZM budžeta.” Pats ministrs nevēlējās komentēt šīs izmaiņas IZM štatu sarakstos: “Nedomāju, ka šis jautājums ir apspriešanas vērts.”