Foto-RIA

Postpadomju valstis izvēles priekšā: tuvināties Eiropas Savienībai vai Eirāzijas savienībai 4

Tā sauktā postpadomju telpa pašlaik ir tik sašķelta, kā, iespējams, nekad agrāk nav bijusi. Kamēr Baltijas valstīs uztraucas par Krievijas maigās varas un informatīvā kara ietekmi un Ukraina pat karo ar prokrieviskiem spēkiem, daļa bijušo padomju republiku kļuvušas par Krievijas satelītiem, iesaistoties Putina veidotajā Eirāzijas savienībā.

Reklāma
Reklāma
Krievija uzbrūk Ukrainai ar “brīnumieroci”. Ar to varētu tikt galā tikai F-16 144
TV24
“Viņi ir gatavi uz visādām neģēlībām.” Kas mudinātu Putinu pieņemt lēmumu uzbrukt NATO?
Veselam
Neviens to pat nenojauta – pasaulē populāros kosmētikas produktos vēzi izraisošas ķīmiskas vielas 800 reižu pārsniedz normu 33
Lasīt citas ziņas

Šīs izteiktās atšķirības spilgti parādījās Maskavā noritējušā konferencē “Komunikācija postpadomju telpā”. To finansēja Vācijas Bundestāgs un Vācijas politisko partiju fondi, bet organizēja demokrātiski noskaņoti krievu jaunieši, kuri bijuši Vācijas Bundestāga stipendiāti, tātad dažus mēnešus strādājuši vācu politiķu birojos un iepazinuši šīs valsts politisko sistēmu. Arī lielākā daļa konferences dalībnieku bija bijušie Bundestāga stipendiāti no postpadomju valstīm. Šādas Vācijas finansētas kādreizējo stipendiātu konferences pēdējo desmit gadu laikā notikušas vairākās Austrumeiropas valstīs. Maskavā notikusī konference bija pirmā, ko politisku iemeslu dēļ kādas valsts pārstāvji boikotēja. Uz Krieviju saprotamu iemeslu dēļ atteicās doties ukraiņi. Žēl, jo referāts un diskusija par notiekošo Ukrainā konferenci būtu tikai bagātinājuši.

Konferences organizatori gan ukraiņu attieksmi izprata. Šķita, ka viņi bija gatavi pat vēl plašākam boikotam.

CITI ŠOBRĪD LASA

Kaut iepriekš solījis, konferencē neieradās arī Vācijas Bundestāga viceprezidents Johaness Singhammers. Viņš atteicās doties uz Krieviju, protestējot pret to, ka dienu iepriekš bez būtiska pamatojuma šajā valstī netika ielaists vācu parlamentārietis Karls Georgs Velmans.

Krievijai noder arī poļi

Visu trīs Baltijas valstu pārstāvju referāti galvenokārt bija veltīti mazākumtautību problemātikai šajās valstīs, tostarp tam, kā Krievija savās interesēs izmanto ne tikai krievu, bet arī poļu izcelsmes baltiešus. Pēdējie tam arī labprāt ļaujas un pat jūtas Krievijai tuvāki nekā Polijai. Lietuvas poļu politiskās partijas vadītājs, piemēram, nēsā bēdīgi slaveno Georga lentīti. Sociālajos tīklos izveidotas radikālas domubiedru grupas. Kādā no tām apvienojušies poļi, kuri gribot panākt Viļņas atdalīšanu no pārējās Lietuvas, izveidojot atsevišķu poļu republiku. Zīmīgi gan, ka liela daļa domubiedru šajā grupā ir ar viltotiem profiliem vai nemaz nedzīvo Lietuvā. Vairākās tāda tipa grupās ir vieni un tie paši dalībnieki.