Mobilā versija
+5.0°C
Daina, Dainis, Dainida
Pirmdiena, 23. oktobris, 2017
29. augusts, 2017
Drukāt

Uz folkloras viļņa

"Tā viš i...", "Ducele". Izdevējs "Mikrofona ieraksti", 2017"Tā viš i...", "Ducele". Izdevējs "Mikrofona ieraksti", 2017

Viņi sevi sauc par latviešu ekoloģiskās mūzikas grupu. Vai ekoloģiskā mūzika būtu jauns žanrs? Nē jel. Drīzāk mazliet ironiska savas ideoloģiskās piederības marķēšana tajā kultūras parādību straumē, kur dominē latviskie raksti, šalles, tautiska ballēšanās, maizes­krāšņu atjaunošana, talkošanās, dabas vērošana, lauku māju atdzīvināšana, dzīvesstila vienkāršības meklējumi. Šobrīd vērojam daudz ko tādu, kam zināma kopība ar pirmo folkloras atdzimšanas vilni pagājušā gadsimta astoņdesmito gadu sākumā (pat septiņdesmito beigās) – ar folkloras senējo slāņu apzināšanu un izdziedāšanu, tolaik arvien populārāko talkošanu baznīcās un dižkoku atbrīvošanu, prievīšu modi un jauniešu centieniem apdzīvot lauku sētas, pārceļoties no pilsētām. Dziesminieku kustība, “Skandinieki” un kādreiz tik ļoti populārais “Ornaments”, kā arī karavīru ansamblis “Zvaigznīte” toreiz kļuva par līdzīgu ideju strāvojuma dažādām muzikālām izpausmēm. “Ducele” savā ziņā turpina “Ornamenta” un “Zvaigznītes” tradīciju – vismaz pirmās asociācijas noteikti ir tieši šādas. 2016. gadā Arnis Veisbārdis kopā ar An­dri Alviķi (abi muzicējuši grupā “Zvaigznīte” un progresīvā roka un folkgrupā “Vecās mājas”) pieņēma lēmumu izveidot grupu “Ducele” – “lielo, vidējo un mazo festivālu, svinamo un nesvinamo dienu orķestri”. Viņus atbal­stīja arī “Veco māju” dibinātājs komponists Uģis Prauliņš. Šobrīd “Duceles” sastāvā muzicē pieredzējuši mūziķi multiinstrumentālisti: blakus Andrim Alviķim un Arnim Veisbārdim – Artūrs Uškāns un Mārcis Kalniņš. “Ducele” suitos nozīmē vieglas konstrukcijas ratus – ietilpīgus un ātri pārvietojamus. Tajos šobrīd ir ap 60 latviešu tautasdziesmu no folkgrupas “Vecās mājas” repertuāra un karavīru ansambļa “Zvaigznīte” strēlnieku dziesmu cikla. Bet jaunajā ciešripā iekļautas 13 latviešu tautasdziesmas. Mūziķu pieredze un profesionālisms ļauj spēlēties ar labi zināmo repertuāru, arī “atgriešanās jaunībā” atmodas gadu noskaņās ir jauka un ieskaņotais materiāls labi izmantojams, teiksim, deju repertuāra jaunradei, taču kā muzikāla pašvērtība ar zināmu prasību pēc inovatīvas pieejas šis ieraksts nenostrādā. Pagātnes asociācijas ņem virsroku. Atskats dominē.

Raimonds Tiguls. "Vaira. Saules dainas." Izdevējs "Moonlight Sound Design," 2016Raimonds Tiguls. "Vaira. Saules dainas." Izdevējs "Moonlight Sound Design," 2016

Gluži citāda rakstura mūzika skan Raimonda Tigula un Vairas Vīķes-Freibergas diskā “Saules dainas”, kuru veidot rosinājis žurnālists Arnis Krauze. Ieraksta tapšana sakritusi ar Vairas Vīķes-Freibergas Saules dainām veltītā darba noslēgumu un tā piektā sējuma “Mitoloģiskā saule” izdošanu. Albumā iekļautas gan Vairas Vīķes-Freibergas ierunātās, gan viņas iedziedātās Saules dainas, kā arī skaidrojumi, ko papildina Raimonda Tigula instrumentālas kompozīcijas. Ieraksts organiski papildina zinātnisko darbu, iznesot gan noteiktu informatīvo slodzi, gan pievienojot papildu vērtību ar pašas pētnieces balss ierakstu. Albumā valda īpaša emocionālā noskaņa, ko veido ambientās mūzikas valoda, elektroniskās mūzikas plūsma. Tajā ieaužas akustisko instrumentu skanējums (klavieres, hangs), Valsts akadēmiskā kora “Latvija” balsis, armēņu mūziķa Levona Tevanjana duduks (diemžēl diska noformējumā šīs informācijas trūkst). Albuma galvenā misija – rosināt interesi par Saules dainām, un to ar muzikāli pievilcīgiem līdzekļiem šis ieraksts arī veic.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+