Mobilā versija
+0.2°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
17. jūnijs, 2014
Drukāt

Uz Gaismas pils atklāšanas lentes – 50 000 tautasdziesmas (2)

Foto: LETAFoto: LETA

Šodien, 17. jūnijā, Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) jaunajā ēkā tika aizsākta 10 000 metrus garās Gaismas pils lentes griešana, kuras kulminācija gaidāma LNB inaugurācijas dienā 29. augustā.

Īpaši sagatavotu lenti, uz kuras izvietotas latviešu dainas, griež ar speciāli šim notikumam veidotajām šķērēm, kuras izkalis Jānis Nīmanis. Katrs no lentes griezējiem izvēlas nākamo personu, kam nodot lentes griešanas stafeti. Plānots, ka līdz LNB inaugurācijai Gaismas pils atklāšanas lenti fiziski pārgriezīs ap tūkstoš cilvēku visā Latvijā. Uz lentes izkārtotas 50 000 tautas dziesmas, un lentes fragmentus tās griezēji varēs izmantot arī, piemēram, par grāmatzīmi.

Lentes griešana notika katrā LNB stāvā, akcentējot katra stāva saturu un krāsu kodu. Katru no septiņiem apmeklētājiem pieejamiem stāviem atklāja LNB darbinieku izvēlētās personības: akadēmiķis Jānis Stradiņš, pētniece Skaidrīte Lasmane, “Latvijas Dzelzceļš” valdes priekšsēdētājs Uģis Magonis, Rīgas Stradiņa universitātes profesors Deniss Hanovs, mūziķis Jānis Šipkēvics, žurnālists Toms Bricis un mūziķis Juris Kaukulis ar ģimeni.

“Latvijas superserveris – Dainu skapis drīz atradīsies Gaismas pilī. Tāpēc būtiski šķita izmantot dainas kā atslēgu bibliotēkas atklāšanas notikumos. Vakar, mēģinot tikko izkaltās šķēres, pirmā dziesma, kas atradās uz griežamās lentes, bija šāda – viņapus Daugaviņas sudraboti gaiļi dzied; šā pusē atdziedāja pazeltīta lakstīgala. Bet katram lentes griezējam būs sava tautas dziesma, savukārt lentes fragmentu ērti varēs izmantot kā grāmatzīmi,” stāsta LNB radošais direktors Gatis Mūrnieks.

“Latvijas dzelzceļš šogad atzīmē 95 gadu jubileju, un savā jubilejas gadā mēs ar lielu prieku nācām talkā savam 95 gadu jaunajam kaimiņam – Latvijas Nacionālajai bibliotēkai – kurš nupat ir sācis dzīvot tieši blakus Latvijas dzelzceļa vēstures muzejam. Nacionālā bibliotēka nav tikai šī ēka vai grāmatu krātuve. Tai ir dziļi simboliska nozīme un loma mūsu valsts un tautas garīgajā izaugsmē. Tāpat arī dzelzceļš nav tikai sliedes. Kopš savas pirmās dienas dzelzceļš ir bijis progresa un ekonomiskās izaugsmes virzītājs, un tādi mēs esam arī šodien. Gan ekonomiskā, gan garīgā attīstība ir vienlīdz svarīgas Latvijai un tās iedzīvotājiem, tādēļ ceru, ka arī turpmāk tās būs līdzsvarā un palīdzēs mūsu valstij augt stiprai un varenai,” akcentēja “Latvijas dzelzceļš” valdes priekšsēdētājs Uģis Magonis.

Šodien pirmie lenšu griezēji ir nodevuši stafeti nākošajiem, pie kuriem dosies 14 jaunieši – Gaismas pils lentes komanda. J. Stradiņš lentes griešanas stafeti nodeva mecenātam Vilim Vītolam, S. Lasmane – kolēģei, filosofijas profesorei Mārai Rubenei, U. Magonis – ilggadējam “Latvijas dzelzceļa” darbiniekam, SIA “LDZ infrastruktūra” valdes priekšsēdētājam Jānim Ceicānam, D. Hanovs – profesoram Gunāram Bīberam, T. Bricis – savai literatūras skolotājai Intai Janulei, bet Kaukuļu ģimene – mūzikas izdevniecības “Upe tuviem un tāliem” direktorei Ivetai Mielavai.

LNB atklāšanas notikumu sadarbības partneri – “Latvijas dzelzceļš” un Latvijas Nacionālās bibliotēkas Atbalsta biedrība.

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. Interesanti, cik izmaksājusi nodokļu maksātājiem šķēru kalšana un pārējais, kas ar šo Luija XIV vērienu veikts? Nabaga Latvija neprot saimniekot. Netālu no Gaismas pils ir nesakoptas teritorijas – vecās Pārdaugavas šķūņi, grausti, aizaugusi zaļā zona. Vai naudu, kas tērētapompozām izdarībām, nevarētu tikt ieguldīta tuvākās apkārtnes sakopšanā?

  2. Un kas tie par izredzētajiem, kas var griezt, un kuri ir tie, kas neskaitās piederīgi?

Jaunajā "Oņeginā" nav "fašistu" un "mūsējo". Pilnā saruna ar Rubiķi un Kalniņu (2)Diriģents Ainārs Rubiķis un režisore Rēzija Kalniņa operā "Jevgeņijs Oņegins" aicinās uz "romantikas, ilūziju un realitātes cīņu". Kā viņu redzējums atšķirsies no Andreja Žagara iestudējuma 2010. gadā?
Draugiem Facebook Twitter Google+