Mobilā versija
Brīdinājums +0.2°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
27. novembris, 2013
Drukāt

Uz inženierzinātnēm vilinās ar budžeta vietām (5)

Foto - Dainis BušmanisFoto - Dainis Bušmanis

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), dalot valsts apmaksātās studiju vietas nākamajam studiju gadam, lielai daļai Latvijas augstskolu vēlas par piektdaļu samazināt budžeta vietas sociālo un pedagoģijas zinātņu studiju programmās.

Budžeta vietu samazinājumu šajās studiju programmās IZM pamato atšķirīgi. Sociālajām zinātnēm budžeta vietu skaits jāsamazina, jo Ekonomikas ministrijas sagatavotās darba tirgus prognozes parāda, ka tuvākajos gados būs šo jomu speciālistu pārprodukcija, bet pedagoģijas zinātnēm tāpēc, ka daudzi šo jomu izstudējušie nemaz nedodas strādāt uz izglītības iestādēm.

Finansējums, kas ietaupīts, samazinot studiju vietu skaitu sociālajās un pedagoģijas zinātnēs, jānovirza inženierzinātņu studiju programmām, jo inženieru darba tirgū trūks. Reģionālajām augstskolām prasīts valsts doto naudu pārdalīt par labu darba spēka pieprasījuma prognozēm reģionā.

Daudzi studē 
par maksu


IZM pārstāvji jau tikušies ar vairāku augstskolu pārstāvjiem, lai spriestu par to, kāds būs nākamā gada budžeta vietu sadalījums. Šajās tikšanās reizēs IZM paužot redzējumu par to, kā nauda būtu jādala, taču gala lēmumu, kurām attiecīgo jomu studiju programmām atņemt finansējumu un kurām piešķirt, augstskolas varēšot pieņemt pašas.

Augstskolu pārstāvji piekrīt, ka sociālo zinātņu jomā studējošo ir par daudz, taču, pirmkārt, norāda, ka tie lielākoties ir maksas studenti, otrkārt, sūrojas, ka viņu pašu vadītajās augstskolās vajadzēs atņemt finansējumu konkurētspējīgām un pieprasītām studiju programmām.

Statistika par studējošo skaitu dažādās izglītības tematiskajās grupās liecina, ka iepriekšējā studiju gadā sociālās zinātnes, komerczinības un tiesības kopumā studēja 39 252 studenti, un tikai 4850 studenti mācījās par valsts budžeta līdzekļiem. Tas nozīmē, ka, pārdalot budžeta vietas, ir iespējams panākt tikai nelielas pārmaiņas. Piemēram, Vidzemes augstskolā 1. kursā kādā sociālo zinātņu studiju programmā ir tikai 12 budžeta vietas, ko samazinās līdz desmit vietām.

Vidzemes Augstskolas (VA) rektors Gatis Krūmiņš spriež: “Lēmumi par budžeta vietu samazināšanu tiek pieņemti, vadoties pēc vidējās temperatūras valstī, neņemot vērā konkrēto situāciju katrā augstskolā un reģionā. Piemēram, mūsu augstskolas piedāvātajā politikas zinātnes studiju programmā tiek gatavoti darbinieki aptuveni 50 reģiona pašvaldībām. Mums liek samazināt budžeta vietas biznesa vadības studiju programmā! Kāpēc? Ja Valmierā ir otrā augstākā uzņēmējdarbības aktivitāte valstī un augstskolas biznesa inkubators ir pilns ar mūsu absolventiem!

Paldies Dievam, ka izņēmām ar tūrismu saistītās studiju programmas no sociālo zinātņu bloka. Tagad tas skaitās pakalpojums un šajā jomā budžeta vietu skaitu neliek samazināt.”

Daugavpils Universitāte (DU), ņemot vērā budžeta vietu samazinājumu sociālajās zinātnēs, nolēmusi gaidāmajā studiju gadā vairs neuzņemt studentus socioloģijas studiju programmā. DU rektors Arvīds Barševskis atzīst, ka šajā studiju programmā tāpat nav bijis daudz studentu. Un secināts – labāk no vienas studiju programmas atteikties pavisam, nevis vairākām atņemt pa druskai.

Iepriekš izskanējušo ziņu, ka Latvijas Lauksaimniecības universitāte (LLU) arī vairs neskološot topošos sociologus, noliedza LLU studiju prorektors Arnis Mugurē-
vičs. Viņš norādīja, ka LLU nepiekrīt prasībai samazināt budžeta vietu skaitu sociālajās un pedagoģijas zinātnēs, jo kopš 2009. gada šajās jomās tās jau ir samazinātas par aptuveni 40 procentiem. Tā kā LLU slēdz līgumu par valsts apmaksātām studiju vietām ar Zemkopības ministriju, nevis IZM, jūtams, ka LLU cer, ka tomēr izdosies izsprukt no IZM vēlmju pildīšanas.

Runājot par budžeta vietu samazināšanu topošajiem pedagogiem, Latvijas Universitātes studiju prorektors Andris Kangro teica, ka nav uzticamu pētījumu, pēc kuriem būtu iespējams noteikt, cik izskoloto skolotāju patiešām strādā skolās. Tādēļ nevar apgalvot, ka lielākā daļa tur nestrādā. A. Mugurēvičs sacīja, ka, piemēram, LLU sagatavotie mājturības un tehnoloģiju skolotāju 83 procentos gadījumu strādā skolās. Turklāt augstskola sagatavo šobrīd tik nepieciešamos karjeras konsultantus.

Jāpiebilst, ka arī skolotāju izglītības programmās lielākā daļa studē par maksu.

Tā kā IZM nolemts, ka četrām lielākajām universitātēm jāspecializējas noteiktās jomās un LU būtu jāspecializējas sociālajās, humanitārajās un dabas zinātnēs, LU ir vienīgā, kam neatņems finansējumu politoloģijas, socioloģijas un komunikācijas studijām, taču tā samazinās budžeta vietu skaitu ekonomikas, vadības zinības un daļēji pedagoģijas studiju programmām. Tieši kurām darba tirgū pieprasītajām nozarēm tiks palielināts finansējums, vēl nav nolemts.

Tiks samazinātas budžeta vietas arī medicīnas studijām gan LU, gan Rīgas Stradiņa universitātē, kas ir Veselības ministrijas paspārnē, jo darba tirgū konstatēta mediķu pārprodukcija.

Vai nebūs par daudz?


Augstākās izglītības jomā strādājošie norāda: lai jaunieši vairāk izvēlētos studēt inženierzinātnes un citas eksaktās jomas, jau vidusskolās būtu svarīgi nodrošināt kvalitatīvāku eksakto mācību priekšmetu apguvi. Citādi jau šobrīd dažām augstskolām ir grūti aizpildīt visas topošajiem inženieriem paredzētās budžeta vietas. LU Datorikas fakultātes dekāns Juris Borzovs šā studiju gada sākumā paziņoja, ka topošajiem datorspeciālistiem budžeta vietu pietiek. Turklāt liela daļa eksaktās jomas studentu augstskolu nepabeidz, un valsts līdzekļi viņu skološanai ir izlietoti nelietderīgi.

Šā gada sākumā valdības pieņemtajā plānā par nepieciešamajām pārmaiņām augstākajā izglītībā bija iecerēts veidot sagatavošanas kursus, kas palīdzētu jauniešiem sagatavoties eksakto zinātņu studijām, ja ar skolā gūtajām zināšanām nepietiek. Taču valsts budžeta veidošanas laikā šim mērķim neizdevās rast līdzekļus. Tad nu IZM nekas cits neatliek kā pārdalīt budžeta vietas.

G. Krūmiņš neslēpj: augstskolām nav lielu iespēju pretoties IZM iecerēm. Lai saņemtu finansējumu studiju vietām, ir jāparaksta līgums, kas paredz attiecīgo budžeta vietu samazinājumu.

Idejas par augstskolu apvienošanu


Izglītības un zinātnes ministrs Vjačeslavs Dombrovskis rosinājis arī diskusiju par iespējamu augstskolu apvienošanu. Viņaprāt, Rīgas Tehniskajai universitātei (RTU) varētu pievienot Latvijas Jūras akadēmiju, bet Latvijas Universitātei (LU) – Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmiju (RPIVA).

Augstskolas iespējamai apvienošanai nepiekrīt. LJA rektors Jānis Bērziņš teic, ka studenti ir uztraukušies: ar RTU diplomu viņi nebūs tik pieprasīti darbam uz kuģiem kā ar LJA diplomu. LJA diplomi kuģniecības jomā augstu kotējas visā pasaulē, kamēr par RTU neviens neko nezina. Turklāt LJA mācību bāze atrodas tālu no RTU. Tomēr J. Bērziņš atzīst, ka sadarbība ar RTU notiek. Piemēram, LJA nav savas doktorantūras, un doktori jūrniecības nozarē tiek gatavoti RTU. To, ka apvienošanās nebūtu lietderīga, uzskata arī RTU rektors Leonīds Ribickis.

RPIVA rektore Dace Markuss, piekrītot, ka skolotāju izglītībā Latvijā ir nepieciešamas reformas, norādīja, ka tieši RPIVA ir ideāls pamats zinātnē balstītai un vienlaikus profesionālai uz sabiedrību vērstai pedagoģiskās izglītības iestādei. Tikmēr LU pārstāvis A. Kangro bilda, ka ar RPIVA piedāvātajām studiju programmām LU skolotāju izglītības programmas pārklājas maz, taču tiek dublētas uzņēmējdarbības vadības un psiholoģijas studijas, tāpēc LU piekritusi, ka jāsāk sarunas par iespējamu apvienošanu.

Lai runātu par augstskolu tālāku attīstību, šodien plānota izglītības un zinātnes ministra Vjačeslava Dombrovska, veselības ministres Ingrīdas Circenes un zemkopības ministres Laimdotas Straujumas tikšanās ar deviņu lielāko augstskolu rektoriem.

Uzziņaizgltabs

IZM iecerētā augstskolu specializācija


Rīgas Stradiņa universitātē – medicīnas studijas

Latvijas Universitātē – sociālās, humanitārās un dabas zinātnes

Rīgas Tehniskajā universitātē – inženierzinātnes

Latvijas Lauksaimniecības universitātē – ar lauksaimniecību saistīti studiju virzieni

Reģionālajām augstskolām jāattīsta reģiona vajadzībām atbilstoši studiju virzieni

Pievienot komentāru

Komentāri (5)

  1. Kādas gan vēl reformas gribat sagaidīt no ekonomista,kurš vēl ne tik sen piedāvāja aplikt ar nodokli “lielās pensijas” virs 180 latiem un rosināja atcelt samazināto PVN likmi apkurei,malkai,medikamentiem,zīdaiņu precēm,tūristu izmitināšanai,sabiedriskajam transportam,grāmatām un presei? Skat.”Pensionāru lieta-taisna.Vai cieta?”,Baiba Lulle,NRA,2011.gada 26.augusts un RP programmu.

  2. “Ja lielākajā daļā ES valstu izglītība valsts augstskolās ir bezmaksas,tad,es uzskatu,mums būtu ejams šis pats ceļš.” Skat. JA Interviju “Godmanis:”Valsts ražo bezdarbniekus”Mārtiņš Kossovičs,Jaunā Avīze,21.-27.novembris 2003.

  3. Kad sagaidīsim ES paraugvalstī bezmaksas augstāko izglītību,kā vairumā ES valstu?

  4. Kā Krilova fabulā – mūzika iet greizi, jo sēžam nepareizi – tās nav pārmaiņas sistēmā, bet kārtējā pārbīde nezināmā virziena, lai pēc 10 gadiem konstatētu neporeizību, ka to var konstatēt tagad pēc 15 gadiem par ” pārbīdēm” ko 1997.gadā veica Augstākās izglītības padome (B.Rivžas vadībā), proti, pretējā virzienā. Izglītība nav tikai cilvēkresursu ” ražošana” (tehnokrātiskā izpratnē), bet tautas izglītības līmeņa paugstināšana, bet to nevar nodrošināt pārbīdes, bet finanšu nodrošinājums un izprasta izglītības kā sistēmas attīstības nepieciešamība (sākot ar pamatskolu).

  5. nožēlojami, ar kādu centību tiek pārkrāmēti vēži no vienas kulītes citā, nu kā lai krievi par mums nesmejas un nebrauc studēt kaut kur citur?

Draugiem Facebook Twitter Google+