Mobilā versija
-1.6°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
29. aprīlis, 2015
Drukāt

“Latvijas dzelzceļš” sarežģītā ģeopolitiskajā situācijā saglabā vadošo pozīciju Baltijas valstīs

Foto - "Latvijas dzelzceļš"Foto - "Latvijas dzelzceļš"

VAS "Latvijas dzelzceļš" (Ldz) viceprezidents Edvīns Bērziņš (no kreisās), Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietniece Džineta Innusa, Ldz prezidents Uģis Magonis un "Ldz" viceprezidents Aivars Strakšas preses konferencē informē par 2014. gada finanšu un saimnieciskās darbības rezultātiem.

Vakar VAS “Latvijas dzelzceļš” (“Ldz”) akcionāru sapulce apstiprināja holdinga gada pārskatu. Viens no Latvijas lielākajiem darba devējiem un nodokļu maksātājiem VAS “Latvijas dzelzceļš” pērn pārvadāja 57 miljonus tonnu kravu un nodokļos samaksāja 105,1 miljonu eiro.

Gan akcionārs – Satiksmes ministrija (SM), gan arī “Ldz” vadība ar aizvadītā gada darbības rezultātu ir ļoti apmierināta. “Tie ir stabili, ļoti labi finanšu rādītāji, neraugoties uz globālo krīzi un iekšējiem faktoriem. “Ldz” ir viens no vissvarīgākajiem objektiem, kas darbojas brīvā tirgus ekonomikas apstākļos un konkurē arī ar citu valstu kravu pārvadātājiem. Tā vissvarīgākais uzdevums ir valstij nozīmīgās transporta nozares sekmīgas izaugsmes nodrošināšana, nevis tikai peļņas gūšana. Transporta nozarē ir nodarbināti vairāk nekā 70 000 darbinieku. Stabilie peļņas rādītāji uzņēmumam ir ļoti labs sasniegums,” vakar pēc akcionāru sapulces norādīja akcionāra pārstāve, SM valsts sekretāra vietniece Džineta Innusa.

Saimnieciskā darbība

“Ldz” pērn nodarbināja vidēji 12 316 darbiniekus jeb 1,39% no Latvijas tautsaimniecībā nodarbinātajiem cilvēkiem. Viņu vidējā darba samaksa bija 1126,3 eiro mēnesī, nedaudz lielāka nekā gadu agrāk. Salīdzinājumam – pērn Latvijas tautsaimniecībā sabiedriskajā sektorā vidējā alga bija 814, bet privātajā sektorā 741 eiro (pirms nodokļu nomaksas).

Kur uzņēmums ņēma naudu viņu darba samaksai? “Ldz” prezidents Uģis Magonis vērš uzmanību, ka visvairāk naudas ienākumus dod kravas pārvadājumi. “Ldz” meitas uzņēmums “Ldz Cargo” un vēl divi privātie kravu pārvadātāji, tostarp “Baltijas tranzīta ekspresis” un ” Baltijas ekspresis”, pērn pārvadāja 57 milj. tonnu kravu – par 2,2% vairāk nekā gadu agrāk. “Ldz Cargo” tirgus daļa pārvadājumos bija vislielākā – 79%.

Visos kravu pārvadājumos vislielākais īpatsvars bija naftai un naftas produktiem – 37% un akmeņoglēm – 35%. Cits “Ldz” meitas uzņēmums “Ldz infrastruktūra” veica infrastruktūras remontdarbus un pabeidza 100 miljonu eiro vērtu projektu “Otrā sliežu ceļa būvniecība posmā Skrīveri–Krustpils”.

Baltijas valstīs “LDZ” ir pārliecinoši vislielākais kravu pārvadātājs. Ar 49 miljoniem tonnu pārvadāto kravu 2. vietā ir pa Lietuvas dzelzceļu pārvadātās kravas. Abās valstīs salīdzinājumā ar 2013. gadu pārvadāts vairāk kravu. Savukārt pa Igaunijas sliedēm pērn pārvadāja 19,2 milj. tonnu kravu, kas salīdzinājumā ar 2013. gadu ir par 5,2 milj. tonnu mazāk.

Finanšu rezultāti

Likumsakarīgi, ka vienlaikus ar kravu pārvadājumu kāpumu izaugsme vērojama arī “Ldz” finanšu rezultātos. Naudas apgrozījums salīdzinājumā ar 2013. gadu kāpa par 6 milj. eiro un sasniedza 224, 9 milj. eiro. Savukārt peļņa salīdzinājumā ar 2013. gadu samazinājās no 79,8 līdz 10,7 milj. eiro. Abi rādītāji gan lielā mērā ir tapuši uz papīra, atzīst “Ldz” viceprezidents Aivars Strakšas, tāpēc ka “Ldz Cargo” no mātes uzņēmuma saņēma pamatlīdzekļus. Saimnieciskās darbības rezultāts kopā ar meitas uzņēmumu dividendēm pērn bija 1,9 milj. eiro, gadu agrāk – 4,5 milj. eiro. D. Innusa vakar solīja prasīt valdībai atļaut peļņu atstāt “Ldz”, kas to iecerējis ieguldīt uzņēmuma izaugsmē.

“Ldz” savas konkurētspējas stiprināšanai pēdējos trīs gadus nav mainījis maksu par infrastruktūras izmantošanu, papildu izmaksas sedzot no iekšējām rezervēm. A. Strakšas atzīst, ka ļoti svarīgs pērn un arī agrāk bija ES un valdības atbalsts vairāku projektu īstenošanā. Tā pērn 47,2% īpatsvaru no kapitālajiem ieguldījumiem veidoja ES fondu nauda, 7,4% – Latvijas valsts nauda. Pavisam pērn ekspluatācijā nodoti pamatlīdzekļi 168,5 milj. eiro vērtībā, tostarp 107,4 milj. eiro otrā sliežu ceļu izbūvei iecirknī “Rīga–Krustpils”, 17,6 milj. eiro tranzītkoridora “Austrumi–Rietumi” sliežu ceļa atjaunošanai 38,14 km garā posmā, sliežu ceļu atjaunošanai “Rail Baltica” 36, 16 km garā posmā ieguldīti 11, bet pārmiju pārvedu nomaiņai 6,67 milj. eiro. Ar pamatdarbību dzelzceļš pērn nopelnīja 44,9 milj. eiro, pašu kapitālu palielināja līdz 267 milj. eiro. Palielinājās arī uzņēmuma kredītsaistības – no 122 līdz 145,2 milj. eiro. Šo naudu izmanto sliežu ceļu atjaunošanai “Rail Baltica” koridorā, signalizācijas, telekomunikācijas un elektroapgādes sistēmu modernizācijai iecirknī “Zasulauks–Bolderāja 1”, stacijas “Bolderāja 2” ar savienojošo ceļu uz Krievu salas termināļiem būvniecībai, Liepājas stacijas signalizācijas sistēmas modernizācijai – sliežu ceļu rekonstrukcijai un citiem projektiem. Tāpat pasažieru infrastruktūras attīstības jomā paredzēts modernizēt stacijas un labiekārtot peronus 16 stacijās Jelgavas un Jūrmalas virzienā projekta “Dzelzceļa pasažieru infrastruktūras modernizācija” ietvaros.

Uz jautājumu, vai “Ldz” nebaida Aināra Šlesera un Andra Šķēles ģimenes netieši pārstāvētā Krievijas operatora “RŽD loģistika” iecerētā darbības aktivizēšanās Latvijā nākamajā gadā, U. Magonis skaidroja, ka kopējais kravu daudzums no tās var vien palielināties. “Ldz” saņems maksu par infrastruktūras izmantošanu, būs darbs ostās. “Neliels drauds mūsu meitas kompānijai “Ldz Cargo” tas būs, tomēr tā ir konkurence, ko vēlas ES. Valstij ir vienalga, kas maksā nodokļus,” tā U. Magonis.

Uzziņa

Koncerns “Latvijas dzelzceļš” sastāv no valdošā uzņēmuma VAS “Latvijas dzelzceļš” un piecām meitas sabiedrībām – a/s “LatRailNet”, kas veic infrastruktūras maksas noteikšanu un dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadali, SIA “LDz Cargo”, kas nodrošina dzelzceļa kravu pārvadājumus un starptautiskos pasažieru pārvadājumus; infrastruktūras būvniecības un uzturēšanas uzņēmuma SIA “LDz Infrastruktūra”; ritošā sastāva remonta un uzturēšanas uzņēmuma SIA “LDz Ritošā sastāva serviss”, kā arī apsardzes uzņēmuma SIA “LDz Apsardze”.

dzelzcelkrava_tab

Pievienot komentāru

Tomātaudzētāji "Mežvidi" pārstrādās ogas un kaņepes (3)SIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi
Gatis Strads. Mežā neatkarīgāks nekā teātrīSkatoties uz kokiem, redz ainavu, nevis eiro
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Kuras izmaiņas likumos būtiski ietekmēs tavu ikdienu 2017. gadā? (3)ALGAS, PABALSTI, PENSIJAS NODOKĻI Saeima pieņēmusi vairākas būtiskas izmaiņas likumos, kas no nākamā gada ietekmēs Latvijas iedzīvotāju ikdienu.
Draugiem Facebook Twitter Google+