Mobilā versija
+6.1°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
9. aprīlis, 2016
Drukāt

Kā uzlabot satiksmes drošību? “LA” aptauja (5)

Foto - LETAFoto - LETA

Matīss Karro, motosportists: “Latvijas sliktie ceļi un agresīvā braukšana ir galvenie iemesli lielajam satiksmes negadījumos bojāgājušo skaitam. Par spīti tam, ka maksājam ceļu nodokli, autovadītājiem nākas izvairīties no bīstamām bedrēm un tādējādi zaudēt koncentrēšanos. Tāpat sadursmes izraisa agresīvi manevri un nerēķināšanās ar citiem satiksmes dalībniekiem. Daudzi nezina, kā pareizi iekļauties plūsmā, piemēram, brauc pa ātrāko joslu un apdzen pa blakus joslu. Jāteic, ka ikdienišķa braukšana ar motociklu pa Rīgu ir vēl nogurdinošāka nekā dalība sacensībās, jo automašīnu vadītāji nesaprot, ko var sagaidīt no motocikla tā atšķirīgo gabarītu un citu īpašību dēļ. Lai uzlabotu stāvokli, par labu nāks sodu paaugstināšana un ātro braucēju fiksējošās fotokameras. Cilvēkiem vienkārši kļūs žēl sava maciņa. Domāju, ka autovadītāju kultūra pakāpeniski uzlabosies.”

 

Ivars Austers, LU profesors sociālajā psiholoģijā: “Pētījumos atklāts, ka satiksmes drošībā svarīgāki par transportlīdzekli, ceļa segumu un laika apstākļiem ir autovadītāja apzināti pieņemtie lēmumi. Salīdzinājumā ar ziemeļvalstīm, kurās ir ievērojami mazāks bojāgājušo skaits, Latvijā lielāka nozīme ir savas varas demonstrēšanai un vēlmei ietekmēt citus. Tāpat arī svarīgs ir autovadītāja subjektīvais viedoklis par to, cik riskanta ir konkrētā situācija, kas ne vienmēr atbilst objektīvajiem satiksmes apstākļiem. Tādēļ lielāku labumu dos nevis vienkārša ceļa seguma uzlabošana, bet gan tehniski risinājumi, kas atgādina par risku. Pasaulē pēdējos gados sāk izmantot, piemēram, optiskās ilūzijas, lai radītu iespaidu, ka auto kustas ātrāk nekā patiesībā. Ātruma samazināšanu izdodas panākt arī ar “gulošajiem policistiem”, grumbuļainu segumu tuvāk brauktuves malai vai apļveida krustojumiem. Var palīdzēt arī ātruma pārkāpējus fiksējošas fotokameras. Jāstrādā arī sociālajā aspektā: jāpanāk, ka tāda pati negatīva attieksme, kāda ir pret dzērājšoferiem, izveidojas arī pret ātrbraucējiem un tiem, kas braukšanas laikā sarunājas ar pasažieriem vai lieto mobilās ierīces.”

 

Ainārs Grundmanis, SIA “Kreiss” Tālbraucēju akadēmijas direktors: “Kamēr būs primitīvas prasības autovadītāju apmācībā un eksaminācijā, tādā pašā līmenī saglabāsies arī cilvēku uzvedība uz ceļa. Latvijā gadiem ilgi bijis tā, ka izglītojamais kaut kādā līmenī apgūst braukšanu, noliek eksāmenu un tad uz izdzīvošanu tiek palaists satiksmē. Kurš ir gudrāks, tas arī izdzīvo. Savukārt citi veido bojāgājušo statistiku. Es pats būtu ar mieru ieguldīt laiku, lai aizietu uz savu bērnu skolu pastāstīt par satiksmes drošību. Jau bērnudārzā un pamatskolā par to būtu jāmāca daudz vairāk un izvērstāk, ar praktisku piedalīšanos satiksmē. Ir jāizmanto arī sociālie mediji un citi līdzekļi sabiedrības izglītošanai. Televīzijas šovos rāda par dumjībām, kas notiek citās zemēs uz ceļiem. Kāpēc lai nerādītu arī par satiksmes drošību un kultūru tajās valstīs, kur ir vismazāk bojāgājušo?”

 

Normunds Krapsis, Valsts policijas Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks: “Galvenie iemesli lielajam bojāgājušo skaitam ir ceļu infrastruktūras neapmierinošais stāvoklis un autovadītāju attieksme pret likumu. Saprotams, ka ar ierobežotajiem finanšu resursiem ceļus nevar padarīt pilnīgi drošus, tomēr ar minimāliem ieguldījumiem ceļu satiksmes organizācijā iespējams situāciju uzlabot. Piemēram, bīstamākajos posmos drošāku satiksmi veicinātu papildu zīmju uzstādīšana vai citi satiksmes organizācijas uzlabojumi. Tā sauktajos melnajos punktos un ceļa posmos, kur novērota vidējā braukšanas ātruma būtiska pārsniegšana, turpinās arī fotoradaru izvietošana. Pakāpeniski tiks izvietoti stacionārie fotoradari arī ārpus Rīgas reģiona robežām. Papildus tehniskajiem līdzekļiem nākamgad papildināsim savus spēkus ar 40 netrafarētajiem transportlīdzekļiem, kas piedalīsies satiksmes uzraudzībā.”

 

UZZIŅA

* Latvijā satiksmes negadījumos pērn bojāgājušo skaits bijis 94 cilvēki uz miljons iedzīvotājiem. Vēl neapmierinošāka aina no ES valstīm pērn bijusi tikai Bulgārijā un Rumānijā (95 bojāgājušie uz miljons iedzīvotājiem).

* Vislabākā situācija ir Maltā, Zviedrijā un Nīderlandē – attiecīgi 26, 27 un 28 bojāgājušie uz miljons iedzīvotājiem. ES vidējais rādītājs ir 51,5 bojāgājušie uz miljons iedzīvotājiem.

Avots: Eiropas Komisija

Pievienot komentāru

Komentāri (5)

  1. KAPÈC LATVIJÄ MAZ IR UZBÙVÈTAS PAPILDU NOGRIEŠANÄS JOSLAS(KABATAS)PIRMS KRUSTOJUMIEM??TAS IESPAIDÌGI SAMAZINÄTU AVARIJU SKAITU,JO LATVIJÄ NETIEK IEVÈROTA DISTANCE,NETIEK RESPEKTÈTA KRAVENIEKU ATSTÄTÄ DROŠA DISTANCE,VIGLAJAM APDZENOT SMAGO UN STRAUJI NOBREMZÈJOT SMAGÄ PRIEKŠÄ,IEKÄRTOJOTIES BRAUKŠANAS JOSLÄ!

  2. Nedrošu satiksmi rada pati CSDD. Pieņēma likumu, ka riteņbraucējiem gājēju pāreja jāšķērso nokāpjot noriteņa (kas bija ļoti pareizi). Šogad atkal maina likumu un riteņbraucēji var šķērsot pāreju braucot , līdz ar to viņi (nepārliecinoties par drošību) brauc uz nebēdu. Arī mūsu tv ekrānos un citos saziņas līdzekļos allaž atbildīgs autovadītājs, aizmirstot ka arī gājēji, riteņbraucēji un motociklisti ir līdzatbildīgi par savu drošību uz ceļa. Cik ir tādu gājēju, kas pēkšņi izskrien uz gājēju pāreju neskatoties ne pa labi ne pa kreisi un atklāti ņirgājoties par tavu bremzēšanu lēnā gaitā šķērso pāreju ? Un tad vēl autovadītāji, kas aizbrauc tev priekšā un strauji nobremzē un ja gribi apdzīt – neļauj. Un cik ir tādu autovadītāju kas uz ceļiem brauc viens aiz otra ar tik minimālu distanci, ka apdzenot tev nav kur palikt? CSDD vajadzētu aicināt atovadītājus ar videoreģistrātoriem nofilmēt šos bremzētājus un sodīt. UN saziņas līdzekļiem biežāk atgādināt gājējiem, ka pirms tu šķērso gājēju pāreju pārliecinies, ka autovadītājs tevi redz un paspēs nobremzēt. Lai mums visiem drošs ceļš un savstarpēja cieņa !!!

  3. Nesaprotu kur jūs raujas agresīvu braukšanu?
    Braukšana ir visnotaļ droša LV,braucu daudz un redzu,kas vēlās tie skrien ātrāk,lai skrien,arī es reizēm pedāli nospiežu spēcīgāk un ar to es nevienu neapdraudu,apdraud idioti tie kuri piemēram pa šoseju brauc 70-80km st,pat ceļu neprot dodt citiem.Tas jau europas autobāņi ir nedroši,tur laiž uh cik ātri.KAM KURAM IR VAJADZĪGS ŠITAIS STULBUMS MALT,KA PIE MUMS UZ CEĻIEM IR NEDROŠI,TIE PĀRIS ATSALDĒTIE KURI TRAKO,DA VIŅI AGRI VAI VĒLUI LAUŽ SEV SPRANDU!!!!

  4. Tātad neviens no šiem “speciālistiem” nesaskata, ka piemēram vienkārša 3 joslu ceļa atbrīvošana no tādām nejēdzībām, kā kreisie pagriezieni un autobusa joslas, agresīvos braucējus samazinās uz pusi? Jebkuram cilvēkam, kurš rēķinās nokļūt galamērķī naidu un agresiju izraisītu nejēdzīga satiksmes organizācija.

    • Agresivitāte nerodas no satiksmes organizācijas,vai ceļu stāvokļa. Sabiedrība uz kopējā fona ir slima arī citās jomās.
      Jāsaprot beidzot,ka katrs nevar būt ideāls autovadītājs,jo šis pārvietošanās veids cilvēkam nav dabisks(kā iešana kājām) tas ir jāmācās kā jebkura papildus profesija. Nevar katrs cilvēks būt ārsts,inženieris vai sanitārs morgā…
      Jāņem vērā,ka cilvēks sēžoties pie stūres pirms tam ir risinājis kādas problēmas,strīdējies ar kolēģiem ,priekšniecību,kāds viņam ir uzkāpis uz kājas u.t.t. un braucot joprojām dzīvo citā pasaulē. Tas viss vēlāk atspoguļojas uz ceļa.

Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Kāda ir tava Ziemassvētku vēlēšanās?

Ziemassvētku vecītim arī jāmaksā nodokļi

Valsts oficiālā izdevuma “Latvijas Vēstnesis” portālā “lvportals.lv” publicēta Valsts ieņēmumu dienesta atbilde uz kādu lasītāja jautājumu, kurš stāsta, ka, plānojot Ziemassvētkos strādāt “Salaveča amatā”, gribot iesniegt sludinājumu internetā par sevi. Lasītājs vaicā: “Kā to izdarīt godīgi, kā samaksāt nodokļus par to?” VID viens no piedāvātajiem variantiem ir reģistrēties VID kā saimnieciskās darbības veicējam un maksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli no saimnieciskās darbības ieņēmumu un izdevumu starpības utt.

Juris Ulmanis: Zaļais pūķis krievholisms (21)Parasti zaļo pūķi asociē ar alkoholismu. Situācija ar pāriešanu uz krievu valodu man atgādina klasisku atkarības modeli, kurā alkohola vietā lietojam krievu valodu. Tātad esam līdzatkarīgie. 
Lasītāju aptauja
Izlasot interviju ar vēsturnieci, jutu aizvainojumu senču vietā... (12)“Latvijas Avīze” novembrī publicēja sarunu ar vēsturnieci Inetu Lipšu “Latvieši nezināja, nevis negribēja”. Tā izraisījis rezonansi. Savas pārdomas ir atrakstījusi Brigita Blite.
Kā vērtējat izglītības kvalitāti Latvijā?
Draugiem Facebook Twitter Google+