Mobilā versija
+2.8°C
Elizabete, Betija, Liza, Līze
Svētdiena, 19. novembris, 2017
31. oktobris, 2017
Drukāt

Uz kā balstās somiskums?

Publicitātes (Marjaana Malkamaki un Tomi Kontio) fotoPublicitātes (Marjaana Malkamaki un Tomi Kontio) foto

Priekšsēdētāja Jirko Vainonena un izpilddirektores Suvi Oinonenas vadītā Somijas Rakstnieku savienība cīnās par literātu materiālā stāvokļa uzlabošanu un par vārda brīvību.

Rakstnieks Kārlis Skalbe, kurš pagājušā gadsimta sākumā kā bēglis kādu laiku slēpās Somijā, 1926. gadā rakstīja: “Lielās tautas upurē kara dievam. Mazas tautas aizdedzina savas lāpas par godu kultūrai.” Šos vārdus viņš attiecināja galvenokārt uz Somiju, un šai domai atkal reiz nācās piekrist 10. oktobrī, kad visā valstī ar dažādiem pasākumiem svinēja pirmā profesionālā somu rakstnieka, romāna “Septiņi brāļi” autora Alekša Kivi dzimšanas dienu. 10. oktobris, kas tiek atzīmēta arī kā Somu literatūras diena, ir viena no septiņām dienām gadā, kad par godu kultūrai pret debesīm paceļas Somijas zilibaltais karogs.

Pavisam kopā Somijā ir 24 karogotas dienas, no kurām viena priekšpusdiena tiek aizvadīta ar karogu pusmastā, pieminot upurus. Tā ir Kritušo diena maija trešajā svētdienā, kad godina karos, cīņās un miera operācijās kritušos karavīrus, kā arī noslepkavotos un koncentrāciju nometnēs bojā aizgājušos somus. Pulksten 14 karogs jāpaceļ pilnā augstumā.

Arī šogad, kā ierasts, Somijā tika godināts Alekša Kivi mūžs un darbs, bet Helsinkos Nacionālajā teātrī, kura priekšā atrodas rakstnieka piemineklis, somu rakstnieki svinēja savas organizācijas 120. gadadienu. Alekša Kivi piemineklis atklāts 1939. gada rudenī pašā Ziemas kara priekšvakarā.

Rakstnieku savienības jubilejas reizē, runādams no Nacionālā teātra skatuves, Somijas prezidents Sauli Nīniste atgādināja, ka divdesmit gados, kas pagāja no organizācijas dibināšanas līdz valsts neatkarības pasludināšanai, tika iesākts darbs, kas turpinās šobaltdien.

Nīniste pastāstīja, ka nesenās vizītes laikā ASV amerikāņu žurnālisti viņam esot jautājuši: kas ir somiskums? Viņš atbildējis, ka tas vislabāk attēlots somu literatūrā – dzejā un prozā. Un literatūra Somijā joprojām tiek cienīta, prezidents piebilda, jo gadā no bibliotēkām vien lasīšanai aizņemas 70 miljonus grāmatu. Starp citu, Somijas iedzīvotāju skaits ir 5,5 miljoni.

Kopš 1897. gada Somija no autonomijas izaugusi par neatkarīgu valsti, kas šogad svin 100. gadadienu. Tā pārdzīvojusi Ziemas karu (1939 – 1940) un Turpinājumkaru (1941 – 1944), kļuvusi par ES dalībvalsti, pievienojusies eirozonai. Somijas Rakstnieku savienības divi galvenie uzdevumi bijuši un joprojām ir: uzlabot rakstnieku materiālo stāvokli un cīnīties par vārda brīvību. Salīdzinot ar laiku, kad, būdams slims, dziļā nabadzībā un visu pamests, 1872. gadā nomira Aleksis Kivi, daudz kas mainījies, tomēr, tāpat kā latviešu kolēģi, arī somu rakstnieki žēlojas par niecīgo atalgojumu, kas neļauj izdzīvot lielākajai daļai autoru. Vidēji rakstnieki ar savu darbu gadā nopelna 2000 eiro, bet, ja pieskaita honorārus par uzstāšanos un tekstus presē, iznāk nedaudz pāri trim tūkstošiem. Rakstnieku savienība, kas gadu desmitiem ilgi cīnījusies par uzlabojumiem šajā bēdīgajā situācijā, ir sasniegusi daudz, bet ne visu. Tāpat kā Latvijā, viens no rakstnieku ienākumu avotiem ir bibliotēkas, un tas ir valsts atbalsts. (Atlīdzība par publisko patapinājumu, angļu valodā – Public Lending Rights, ir samaksa par grāmatām, kuras bibliotēkas iegādājas un izsniedz lasītājiem. Publiskā patapinājuma tiesības ir atzinušas 53 valstis, Latvijā šo atlīdzību izmaksā kopš 2006. gada. – Red.)

Tā dēvēto bibliotēku pabalstu ik gadu saņem ap 400 rakstnieku, un summa ir no dažiem tūkstošiem līdz 10 000 eiro (kopā sadala 2,6 miljonus eiro).

Rakstnieku savienība ir panākusi arī, ka valsts piešķir stipendijas dažādu jomu radošajiem cilvēkiem (māk­slinieku pabalsti). Šo stipendiju kopējā summa ik gadu ir 11,5 miljoni eiro, un to piešķir uz pusgadu, gadu, trim vai pieciem gadiem. Kopā gadā pabalstus saņem 294 radošie darbinieki, no tiem rakstnieki ir vairāk nekā 50. Stipendijas lielums mēnesī ir apmēram 2000 eiro.

Attiecībā uz vārda brīvību un cenzūru Rakstnieku savienība aizstāvēja savus biedrus, kurus savulaik apsūdzēja “Dieva zaimošanā”, “seksa attēlošanā” un “nepareizā attieksmē pret karu”. Reizēm lietas nonākušas līdz tiesai, un kādreiz gadījies, ka atsevišķas grāmatas pat aizliedza.

Kopš pašiem nacionālās literatūras pirmsākumiem somi ir bijuši lieli lasītāji, un tas attiecas uz visām iedzīvotāju kategorijām – strādniekiem, ierēdņiem, politiķiem, inteliģenci un jauniešiem. Pirmskara latviešu presē atrodams pat stāsts, ka somi nedodot roku politiķim, kurš nelasa grāmatas… Tiesa, mūsdienu jaunieši lasa krietni mazāk nekā pirms gadu desmitiem, un par to ir norūpējušies gan rakstnieki, gan skolotāji, gan arī politiķi.

Savulaik valsts neatkarības pirmajos gados divi lielrūpnieki Kordelins un Alstrems savos testamentos daļu mantojuma novēlēja literatūras attīstībai. Alstrema fonds izsīka pēckara inflācijas rezultātā, bet Kordelina fonds joprojām balsta rakstniekus. Tie nav vienīgie balstītāji – visā Somijā ir dažādi vietējie fondi, kas laiku pa laikam izsludina iespēju pieteikties pēc atbalsta vai stipendijas. Vislielākais un bagātākais kultūras un zinātnes balstītājs ir Somijas Kultūras fonds, kam ir vietējo nodaļu tīkls pa visu Somiju. Iesākums tam bija 1938. gadā, kad sabiedrības vidū izsludināja līdzekļu vākšanu pamatfondam.

Somijas Rakstnieku savienības jubilejas dienā iznāca filozofijas doktora Kai Hegmana pamatīgais pētījums “Uz akmens balstīta” (Kivelle perustettu. Somiski iznāk vārdu spēle – “kivi” latviski nozīmē akmens). Šajā grāmatā (544 lpp.) atspoguļota visa SRS vēsture, sākot ar dibināšanu un beidzot ar mūsu dienām, visi laiki, strīdi, problēmas un sasniegumi. Ar zināmu skaudību var secināt, ka atšķirībā no dažādu latviešu rakstnieku organizāciju darbošanās posmiem Somijas Rakstnieku savienības biedriem nav nācies pieredzēt ne okupācijas varas diktētus aizliegumus, ne to cenzūras ierobežojumus. Šī profesionālā rakstnieku organizācija darbojusies bez pārtraukuma, un arī mājvieta ir turpat, kur tā atradusies kopš dibināšanas. Laiki bijuši dažādi, un brīžiem licies, ka organizācija sadalīsies labēji un kreisi noskaņotajos rakstniekos, bet tas nav noticis.

 

Somijas Rakstnieku savienības jubilejas dienā iznāca filozofijas doktora Kai Hegmana pamatīgais pētījums "Uz akmens balstīta" (Kivelle perustettu).Somijas Rakstnieku savienības jubilejas dienā iznāca filozofijas doktora Kai Hegmana pamatīgais pētījums "Uz akmens balstīta" (Kivelle perustettu).

UZZIŅA

* Somijas Rakstnieku savienība (SRS) dibināta 1897. gadā, divdesmit gadus pirms neatkarības pasludināšanas.

* Toreiz Somijas lielkņaziste bija cariskās Krievijas sastāvdaļa, kuras iedzīvotāji baudīja ievērojami plašākas brīvības nekā Kurzemes, Vidzemes un Vitebskas guberņu ļaudis.

* Galvenais iegansts savas organizācijas dibināšanai bija rakstnieku nožēlojamā finansiālā situācija. Toreiz tā bija sliktāka nekā gleznotājiem, skulptoriem, mūziķiem un aktieriem, kuriem, kā 1891. gadā Somijas parlamenta sēdē izteicās viens no SRS dibinātājiem, rakstnieks un politiķis Pietari Peiverinta, valsts ik gadu piešķir pabalstus.

* Mūsdienās no Somijas Rakstnieku savienības 770 biedriem mazliet vairāk nekā puse ir sieviešu. Kad organizāciju nodibināja, tā bija galvaspilsētas kungu klubs, bet mūsdienās organizācijas nodaļas pārklāj visu valsti.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+