Mobilā versija
Brīdinājums -2.0°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
14. februāris, 2013
Drukāt

Uz kompensāciju var cerēt


Foto - LETAFoto - LETA

Dabas lieguma “Kalnciema pļavas” teritorijā man pieder 2,2 hektāri palieņu pļavu. Ķemeru nacionālā parka teritorijā ainavu aizsardzības zonā vēl 4,4 hektāri meža. Kādi šīm zemēm ir saimnieciskās darbības apgrūtinājumi? Vai varu prasīt par tiem kompensāciju?
 Astrīda Milija Klīve Rīgā

 

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM) vēsta, ka dabas liegums “Kalnciema pļavas” dibināts 2004. gadā. Teritorija pavasaros regulāri applūst, tajā atklāti palieņu pļavu biotopi un vairākas aizsargājamas putnu sugas (ormanītis, grieze, pļavu lija, lielais dumpis un purva tilbīte).

Ministru kabineta apstiprinātajos īpaši aizsargājamo teritoriju vispārējos aizsardzības un izmantošanas noteikumos lauksaimnieciski izmantojamās zemes īpašniekiem dabas liegumos ir noteikti vairāk nekā divdesmit dažnedažādi aizliegumi. Citu starpā aizliegts “bojāt vai iznīcināt (arī uzarot, kultivējot vai ieaudzējot mežu) palieņu un terašu pļavas”. Šis un pārējie aizliegumi būtībā nozīmē to, ka īpašniece palieņu pļavās nevar darīt neko, vien klausīties putnu treļļos un ik gadu čakli maksāt nekustamā īpašuma nodokli.

Likumā “Par zemes īpašnieku tiesībām uz kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos” pašlaik paredz divus kompensāciju veidus: vienreizēju atlīdzību naudā vai atpirkšanu. Par atlīdzību maksāšanu un zemes atpirkšanu atbildīgā ir VARAM pakļautā Dabas aizsardzības pārvalde (DAP).

DAP Dabas aizsardzības stratēģijas un koordinēšanas departamenta vecākā eksperte Aija Vaivode vēsta, ka pieņemts lēmums par pļavu atpirkšanu. Bet pašlaik pārvaldei neesot naudas. Tiklīdz tā būs, tiks noslēgts pirkuma līgums.

Taču diezin vai tik drīz būs nauda šim pirkumam. Šogad kompensāciju maksājumiem DAP piešķirti 462 870 lati. Bet 346 910 lati no šīs summas jau izmaksāti tiem zemes īpašniekiem, kuri bija iesnieguši iesniegumus 2009. gadā un kuriem lēmums par atlīdzību tika pieņemts 2010. gadā, bet līdz šim naudas trūkuma dēļ nekas nebija maksāts. Atlikusī summa būtu maksājama tiem zemes īpašniekiem, kuri ir iesnieguši iesniegumus 2010. un 2011. gadā.

Pagājušā gada sākumā Saeimā pirmajā lasījumā skatīja jauno likumprojektu, kas paredz līdz šim likumā noteiktā kompensācijas veida maiņu – vienreiz maksājamās atlīdzības un zemes atpirkšanas vietā ieviest ikgadējus maksājumus.

Pērn plānoja, ka jaunais likums būs spēkā jau no šā gada 1. janvāra. Taču likumprojekts gandrīz gadu iestrēdzis Saeimā. Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā skaidro, ka otrajā lasījumā deputāti to varētu skatīt šonedēļ. VARAM cer, ka likumu tomēr pieņems šogad un ka tas būs spēkā no 2014. gada 1. janvāra. Kārtību, kā un par kādiem saimnieciskās darbības ierobežojumiem zemes īpašnieki varētu saņemt šo atlīdzību, kā arī tās apmēru noteiktu Ministru kabinets.

Diemžēl par mežu, kas atrodas ainavu aizsardzības zonā, īpašnieks nevar pretendēt uz likumā paredzēto kompensāciju, tāpēc ka ir atļauta mežsaimnieciskā darbība (galvenā cirte, kopšanas cirte). Bet īpašnieks, kura mežs atrodas Ķemeru nacionālā parka ainavu aizsardzības zonā, tāpat var pretendēt uz “Natura 2000” maksājumiem mežu īpašniekiem.

Ministru kabineta noteikumi par valsts un ES lauku attīstības atbalsta piešķiršanu, administrēšanu un uzraudzību vides un lauku ainavas uzlabošanai paredz šos atbalsta maksājumus meža īpašniekiem ar likmi 60 eiro par hektāru. Par šiem maksājumiem atbildīgais būtu Zemkopības ministrijai pakļautais Lauku atbalsta dienests.

Lai īpašniece noskaidrotu, kādi saimnieciskās darbības ierobežojumi noteikti tieši viņas meža platībai, jāvēršas Valsts meža dienesta Zemgales virsmežniecības Tukuma birojā.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+