Mobilā versija
+5.2°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
26. novembris, 2013
Drukāt

Anda Līce: Uz kurieni bruģējam ceļu (16)

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

Kad cilvēku sejās ir brīnuma gaidas (kā tas šoruden bija pirms valsts svētku salūta), tajās nav naida. Svētki mūs apstādina kā filmas kadru, izgaismo un vismaz uz brīdi dara labākus. Lai cik tas būtu traģiski, tas pats ar cilvēkiem notiek lielas nelaimes tuvumā, kā tas notika dažas dienas vēlāk, sabrūkot lielveikalam “Maxima”. Kā liecina iepriekšējo gadu satricinājumi, Latvijā pēc tam viss tāpat rit tālāk. Cik lielai nelaimei vēl jāpiemeklē mūsu valsti, lai amatpersonās atmostos sirdsapziņa vai vismaz bailes? Pēc lielveikala sabrukšanas Valsts prezidents beidzot runāja nevis no papīra lapas, bet no sirds. Jācer, ka, pateicoties tieši sociālajiem tīkliem, pēc šīs traģēdijas, kas televīzijas titros sākumā tika nodēvēta par negadījumu, neizdosies noslēpt visus galus ūdenī. Šī nu ir reize, kad vadzis, uz kura sakarināts jau tik daudz netaisnību, ir pilns.

Tā kā nav iespējams paredzēt, kurā brīdī valstī valdošā alkatība un bezatbildība sasniegs kritisko masu, mēs visi esam situāciju ķīlnieki, ir tikai laika jautājums, kad atkal kaut kas (banka, tilts, budžets vai kas cits) sabruks. Uz kurieni mēs bruģējam ceļu, uz Latvijas saulrietu vai saullēktu? Savā laikā, kad stāstīju Imantam Ziedonim, ka esmu aizrāvusies ar saulrietu fotografēšanu, viņš ironiski piebilda, gaidīt rietu neesot nekāda liela māksla, pavisam cita lieta esot saullēktu gaidīšana. Ja runa ir par simboliem un ceļu bruģēšanu, tad mani šajā sakarā mulsina Likteņdārzs. Arī uz sabrukušā lielveikala jumta esot bijis uzklāts bruģis.

Tuvojoties Latvijai liktenīgiem datumiem, mēs allaž iekrītam vai nu patētikā, vai sērās. Nav brīnums, ka starp šīm abām izjūtām paliek neapzināts un nelietots milzīgs spēka lauks, kurā ikvienai dzimtai taču iestiepjas saknes. Vai nav savādi, ka neņemam no tā, kas mums ir daudzu paaudžu novēlēts un uz ko mums nevienam nav jāpierāda savas tiesības?

Skatoties uz gružu kaudzēm, kas palikušas pāri no supermārketa godības un Latvijas dievnamos traģēdijas upuriem veltītos aizlūgumus, skatiens apstājas pie dievnamu varenajām kolonnām un velvēm, kas ir izturējušas karus, ugunsgrēkus, Dieva zaimošanu un kuru tuvumā cilvēks nevar nedomāt par savu zemes dzīvi un dvēseļu bezgalīgo pulcēšanās vietu – debesīm.

Pievienot komentāru

Komentāri (16)

  1. Šaubos, ka Latvijā vadzis jebkad būs pilns. Kā zinat, uz tā var kraut bezgalīgi.

  2. Veidojot pēdējo valdību Bērziņš uzsvēra ka pats pārbaudīs katru kandidātu ministra amatam un gadījuma xilvēki tur netiks. Tikai vārdi! Tieši par ministriem kļuva cilvēki kuriem attiecīgā nozare nev pazīstama. Tā arī tagad – mēs ar savu klātbūtni pagodināsim bojā gājušos Doma dievkalpojumā. Un tā izmeklēšana beigsies tā īsti nebeigusies.

  3. Nezinu,vai Līces kundze nav sapriecājusies par daudz,ka šodienas prezidents “runājis no sirds”.
    Grantiņam,protams,ir jāiet ārstēties,nevis jāraksta komentāri,bet tajā ziņā viņam taisnība,ka bērziņš ir izvilkts no kompartijas kūtspakaļas un iestellēts amatā kompartijas sekretāriem Lembergam un Brigmanim,kā arī kompartijas mantiniekam(komjaunietim) Urbanovičam par prieku.
    Neticu nevienam viņa vārdam.

  4. Sēru dienas ,akmeņu krāvumi,pelnu kaisīšana un mūžīgā Latvijas vainas sajūta.Likteņdārza brugēts ceļš uz elli. Spožais naudas pielūgsmes hiperslazds ir aizcirties… Tagad pievienojies būvgružu piemineklis uz cilvēku kauliem. Slava varoņiem, kas palicējiem liks aizdomāties…. Sabrūkot jumtam ,varbūt kāds beidzot ieraudzīs augstāku jumtu….
    Traģēdija ir cilvēku domāšanā.

  5. Ja viņš būtu runājis no sirds ,tad viņam būtu jāpaziņo par savu atkāpšanos,jo viņš morāli nav tiesīgs ne runāt par šo gadījumu ,ne vadīt šo valsti.

  6. labs raksts,arī mani izbrīna Likteņdārza ideja par bruģi ar dzīvu cilvēku vārdiem,un vispār,kas ir tas Likteņdārzss,mums nu ir jau vēl viens Zolitūdemaxima brāļu kapi….kam mums šī nāves vēsts????

  7. Rīgas Dome gilvēka dzīvību ir novērtējusi 10 000 latu vērtībā, nav proporcionāli, kukuļos ir saņemts daudz vairāk.

  8. PALDIES Andai Līcei .Paldies prezidentam Berziņa kungam ,kuri kā Latvijas vienkāršā tauta patiesi juta līdzi
    Zolitūdes traģēdijā . Vislielākā pateicība tomēr pienākas mūsu rādio un televīzijas korespondentiem ,jo tikai tā mēs redzam kas ir kas ! Dievs redz visu un … Dievs , lūdzu – Svētī Latviju !

  9. Runāt šis vīrs runāt ne sevšķi sekmīgi, bet ciešami, jau iemācijās PSKP sapulcēs. Tad partijas biedriem sapulces bija jāvada rotācijas kārtībā. Darbos izpaužās pilnīgi pretējais, kaut vai par uzturāšanās atļauju tirgošanu, jo šī tirgošana tieši noveda pie Zolitūdes traģēdijas. Neviens “investors” nenāk uz Latviju, lai nodarbotos ar labdarību, bet lai gūtu lielāku peļņu ieguldot minimālus līdzekļus.

    • Pareizās runas sākās 1988.g.1.jūnijā Radošo savienību plēnumā – ,taču,ak,vai – jēgsaturīgas atbildes (rīcības) nav vērojamas līdz pat 2013.g.21.novembra traģiskajam notikumam:
      “(..) Latvieši šobrīd ir uz izzušanas robežas, viņa [dzejniece M. Zālīte] turpināja. Vai par to cīnījās latviešu sarkanie strēlnieki? Vai par to iestājās Rainis, formulēdams savu politisko ideālu — «Brīva Latvija brīvā Krievijā»? Vai par to buržuāziskās Latvijas cietumos sēdēja L. Paegle, L. Laicens, A. Balodis, V. Kalpiņš? Vai tādēļ Latvija iestājās Padomju Sociālistisko Republiku Savienībā? Un vai ar šādu domu, ka esam iznīkstošas tautas pēdējā inteliģences paaudze, mēs varam dzīvot tālāk?”
      Kopīgi domāt, kopīgi rīkoties ( «Padomju Jaunatne», 1988. gada 10. jūnijā, Nr. 112 ) – vairāk.sk. vietnē BARIKADOPEDIJA.LV

  10. Viens komunists/te slavē otru tādu pašu bandītu. Komunists ir pasaules lāsts un runāt, ka tādiem ir sirdsapziņa, nozīmē spļaut sejā pretīmnācējam.

    • Armands Melnalksnis Atbildēt

      Ja Grantiņš par komunisti apvaino dzejnieci Andu Līci, kas savu jaunību izcietusi Sibīrijas izsūtījumā, tad, atmetot jebkādas pieklājības normas, spļauju tādam idiotam un stulbokrātam viņa neģīmī! Nužņika tārpi savairojušies, un vārda brīvība viņiem kalpo vien publiskās telpas piesmirdināšanai.

      • Spļaudīties jau nav aizliegts, bet jāuzmanās tikai, nespļaut pret vēju, var pats trāpit savu spļāvienu. Ja runā par pieklājības normām, tad Tev Melnalksni nav jāraizējas, jo Tu nevari atmest to, kas tev nav. Līce ir komuniste un netīra apmelotāja. Ja viņa bija izsūtītā, tad kāpēc deva zvērestu savu vecāku bendēm, ka turpinās Ļeņina aizsākto ceļu. Nav pretīgāka cilvēka par nodevēju, šinī gadījumā par Līci un Bērziņu. Bet Tu, Melnalksni, vari savas žļurgas iespļaut glāzē un atkārtoti izlaizīt. Tu esi civilizācijas padibene…. .

  11. Man ļoti aizkustināja Prezidenta teiktais LTV1 studijā. Skarbi un patiesi… Bija lepnums par mūsu Prezidentu.

    • *** ne prezidents …. šī ir tikai tukšā muldēšana … jo savādāk jau nevar runāt .,… nevienam viņa vārdam neticu …. redziet kā viņš aizstāv OKUPANTU slavinošo MONSTRU pārdaugavā …. rezultāts būs kā vienmēr –NELAIMES GADĪJUMS …. identiski kā OKUPĀCIJA bija OKUPANTU nav ….

    • Bet Generālprokuram uz to nospļauties….un VISS TIKS NORAKTS, kā jau tas notiek “TIESISKĀ VALSTĪ”

Draugiem Facebook Twitter Google+