Latvijā
Novados

FOTO, VIDEO. Uz kuru pusi dosies Ape? Iedzīvotājiem daudz jautājumu ministram Pūcem0


Ministrs Juris Pūce (no labās) diskutē ar iedzīvotājiem Apē.
Ministrs Juris Pūce (no labās) diskutē ar iedzīvotājiem Apē.
Foto: Karīna Miezāja

Ar tikšanos Apē vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce šonedēļ sāka sabiedriskās apspriešanas sēriju ar Latvijas iedzīvotājiem, lai skaidrotu gaidāmo administratīvi teritoriālo reformu. Tikšanās laikā Apē ministrs pārliecināja iedzīvotājus par reformas nepieciešamību, skaidroja paredzamo tās īstenošanas gaitu un iespējamos ieguvumus un zaudējumus pēc reformas pabeigšanas.

Lai gan tikšanās ar Apes novada iedzīvotājiem norisinājās agrā pēcpusdienā, vietējo atsaucība bija liela un Dāvja Ozoliņa Apes vidusskolas lielā zāle – pilna ar interesentiem. Arī ministrs Apes novada iedzīvotājus atzina par ļoti aktīviem, nosaucot viņus par vēstuļu rakstīšanas čempioniem, kuri ļoti aktīvi izteikuši savas domas un vēlmes, gaidot reformu.

Apes iedzīvotāji ar ministru Juri Pūci apspriež pašvaldību reformu

J. Pūce atzīst: “Esam saņēmuši visdažādākos ierosinājumus ar atšķirīgu parakstu skaitu no dažādām cilvēku grupām. Un viņu vēlmes arī ir ļoti atšķirīgas – cilvēki vēlas doties dažādos virzienos, par laimi, neesam saņēmuši vēlmi pievienoties Igaunijai. Mēs visus šos virzienus un ierosinājumus izvērtējam un sagatavosim savu vērtējumu. Vai Apes novadu varētu sadalīt un pievienot dažādiem citiem novadiem? Ministrijā esam ļoti atturīgi attiecībā uz teritoriju sadalīšanu. Mums ir Rojas un Mērsraga novadu sadalīšanas negatīvais piemērs, ko nevēlamies atkārtot. Jo, sadalot pašvaldību, ir jāsadala pilnīgi viss – mantas, saistības, cilvēki, atbildības, pat pašvaldību priekšsēdētāju materiālais atbalsts, kas pienākas pēc likuma. Tāpēc jābūt pārliecinošai argumentācijai, lai šo soli spertu.”

Sākot sarunu, ministrs ieskicēja šā brīža Latvijas situāciju un gaidāmo attīstību, uzsverot, ka jau šobrīd tik mazām pašvaldībām, kurās iedzīvotāju skaits ir mazāks par 4000, nevajadzētu būt, jo tas neatbilst likumam. Statistika rāda, ka pašvaldībās ar mazu iedzīvotāju skaitu iedzīvotāji noveco ātrāk un arī to skaits sarūk krietni ātrāk nekā lielajās pašvaldībās. Līdz ar to atšķirības starp pašvaldībām tikai turpina pieaugt. Šobrīd 38 Latvijas pašvaldībās dzīvo 80% no Latvijas iedzīvotājiem. Ministrs atsaucās uz pētījumiem un prognozēm, ka, ja pašvaldības veidotu vismaz ar 20 tūkstošiem iedzīvotāju, tas gadā ļautu ietaupīt pat līdz 190 miljoniem eiro.

Arī Apes novada priekšsēdētājs Jānis Liberts piekrita, ka pašvaldību reforma ir nepieciešama un tālāka pašvaldības administratīvā centra atrašanās vairs iedzīvotajiem nav šķērslis. “Iedzīvotāji uz pašvaldību nāk pēc pabalsta vai lai izmantotu būvvaldes pakalpojumus. Taču tagad visus dokumentus var iesūtīt elektroniski. Līdz ar to attālums vairs nav šķērslis. Pievienošanās Smiltenes novadam iedzīvotājiem pat dotu plašākas iespējas. Mēs jau kopš 2014. gada izmantojam Smiltenes būvvaldes, pašvaldības policijas pakalpojumus, un pašreiz notiek darbs pie kopīga civilās aizsardzības plāna izstrādes. Esmu pārliecināts, ka pēc reformas arī līdz šim Apes novadā sniegto pakalpojumu kvalitāte iedzīvotājiem nekritīsies, bet uzlabosies,” teica Liberts.

Arī ministrs piekrita, ka reformas mērķis nav panākt to, lai cilvēki kaut kur dotos. Tās mērķis ir izveidot teritoriju, kurai ir pietiekams ekonomisks potenciāls attīstībai. Viņš uzsvēra, ka Smiltenes novads tam ir ļoti labs piemērs, jo turienes vairāk pelnošie uzņēmumi atrodas ārpus pilsētas un lielākais uzņēmums atrodas Launkalnē.

Šim apgalvojumam piekrita arī sarunā klātesošais Smiltenes novada priekšsēdētājs Gints Kukainis: “Apei ir iespēja izdarīt savu izvēli. Bet mēs jau nevaram precīzi solīt – kā tad dzīvosim pēc 2021. gada, ja mūsu novadi apvienosies. Jo mūsu vietā var nākt citi deputāti, cita vadība un lemt daudz ko citādi. Mēs dzīvojam pēc principa, ka tikai iespēja strādāt, un darba vietas liek cilvēkiem novadā palikt un dzīvot. Pēdējos trīs gados Smiltene ir līderis Vidzemē, izveidojot jaunas darba vietas. Pagājušajā gadā mums ir radītas 738 jaunas darba vietas. Mēs sakārtojam infrastruktūru, lai labi justos gan iedzīvotāji, gan uzņēmēji. Augošie uzņēmumi mums ļauj attīstīties, jo mums nav ne piļu, ar ko piesaistīt tūristus, ne milzīgs kultūras potenciāls. Pēc apvienošanās mūsu domē varētu ievēlēt 17 deputātus, un jums jābūt tik gudriem un ieinteresētiem, lai piedāvātu un ievēlētu jūsu cilvēkus.”

Viens no klātesošo jautājumiem bija pavisam konkrēts – vai ir veikti aprēķini, kādas būs administratīvās izmaksas un ieguvumi, pievienojot Api Smiltenes novadam vai gluži pretēji – Alūksnes novadam? Ministrs atzina, ka precīzi to šobrīd pateikt nevar, jo tas ir atkarīgs no vairākiem apstākļiem. J. Pūce atteica: “Pašvaldību harta nosaka, ka pašvaldības pašas noteic, kādas iestādes savā teritorijā veidot un cik lielām tām būt.

Apvienojot Api ar kādu no minētajām abām pašvaldībām, veidojas ļoti līdzīgi novadi, tāpēc atšķirībām nevajadzētu būt būtiskām. Šobrīd kopā Latvijā pašvaldībās (izņemot kapitālsabiedrības) ir aptuveni 100 tūkstoši nodarbināto. Šis skaitlis ir maz mainījies kopš ekonomiskās krīzes. Tajā pašā laikā valsts pārvaldē nodarbināto skaits ir par 7% samazinājies. Valsts pārvaldes plāns ir vēl vairāk samazināt nodarbināto skaitu. Tuvāko desmit gadu laikā pašvaldības darbinieku skaitu vajadzētu samazināt aptuveni par astoņiem procentiem. Šobrīd no šiem visiem nodarbinātajiem pašvaldību sektorā 12% darbinieku ir pensijas vecumā.”

Viens no klātesošajiem norādīja uz būtisku aspektu tieši Apes novadā – liela daļa no vietējiem iedzīvotājiem brauc strādāt uz netālo Igauniju, un, viņaprāt, nekas nemainīsies, ja Latvijā nepalielinās minimālo algu. Ministrs atzina, ka šī ir problēma, bet to nevarot atrisināt ar minimālās algas celšanu, bet gan palielinot reālās algas reģionā. Un to varot izdarīt tikai uzņēmēji, kuri konkurē arī starptautiskos tirgos.

“Igaunija ekonomiski ir no mums atrāvusies, un pierobežai tas ir liels izaicinājums. Igaunijā atalgojums ir par 25–40% augstāks, un tas rada spiedienu uz vietējo darba devēju, jo viņiem jādomā, kā noturēt darbiniekus. Tuvākajos gados mums būs jādomā par to, kā šo jautājumu sakārtot un kā ar Igauniju konkurēt, ne tikai skatot alkohola cenas,” atzina Pūce.

Tikmēr VARAM statistika rāda, ka 24,8% Apes iedzīvotāju strādā Rīgā, 9,6% – Smiltenē, bet 3,9% – Alūksnē. Diemžēl par darbaspēka migrāciju uz Igauniju gan nekas nav minēts. Juris Pūce atzina, ka šobrīd starp valstīm šādu datu apmaiņas nav.

Saistītie raksti

Tomēr iespēju saņemt precīzākus datus šajā jomā drīzumā sniegšot Valsts ieņēmumu dienests, kas šobrīd strādā pie tā, lai darba devējs varētu un norādītu, tieši kurā teritorijā strādā viņa darbinieks.

LA.lv
LE
LETA
Latvijā
LLU uzsāk jaunu apmācības programmu kokapstrādes nozarē
5 stundas
IK
Ilze Kuzmina
Latvijā
Augstskola bez zinātnes? Aizvien meklē augstākās izglītības formulu
6 stundas
IE
Ināra Egle
Latvijā
Latvijas Reģionu apvienība izvirzījusi mērķi pārtapt partijā
6 stundas

Lasītākie raksti

Par svarīgo

Raivis Šveicars
Latvijā
“Latvija veidojas kā nopietns reģionālais digitālo tehnoloģiju centrs.” INTERVIJA ar “LVRTC” vadītāju Edmundu Beļski 1
Intervija 3 stundas
LE
LETA
Sports
Gulbim turpinās lejupslīde ATP pasaules rangā
5 stundas
UG
Uldis Graudiņš

Dabā
Stikla rūpnīcas Latvijā vairs nav, nevienam tā vākšana īpaši izdevīga nav…
4 stundas
SK
Skaties.lv
Latvijā
VIDEO. “Sitiens bija riktīgs…” Ķeguma pusē avarē mikroautobuss un vieglais auto
2 stundas
LE
LETA
Latvijā
Šoferus šonedēļ sāks kontrolēt ar kameru aprīkota netrafarēta policijas automašīna
5 stundas