Uz Latviju nevēlamie diez vai brauks 0
Latvijai nevēlamo personu sarakstā iekļautie Krievijas fonda “Vēsturiskā atmiņa” darboņi Aleksandrs Djukovs un Vladimirs Simindejs vareni izplātījušies, ka Latvijas lēmums nav liedzis viņiem doties uz konferenci Strasbūrā.
Iespēja brīvi ceļot pa Eiropas Savienības valstīm teorētiski paver iespējas abiem bez problēmām ierasties arī Latvijā. Tad kāda jēga no “melnajiem sarakstiem”?
Abus promaskaviskos aktīvistus par nevēlamām personām gada sākumā pasludināja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, balstoties uz drošības iestāžu atzinumu. Tomēr, kā izrādās, abi aktīvisti nav iekļauti Šengenas zonas nevēlamo personu sarakstā, kas viņiem liegtu iebraukšanu lielākajā daļā Eiropas Savienības valstu. Tas ļāvis viņiem pasmieties par Latvijas politisko mazspēju, jo pie mums pieņemtie lēmumi citur Eiropā netiekot respektēti. Savā interneta dienasgrāmatā Djukovs atsaucas uz Krievijas ĀM otrā Eiropas departamenta vadītāja Viktora Tatarinceva vēstuli, kurš savukārt atsaucas uz ES augstās pārstāves ārlietās Ketrinas Eštones ziņoto, ka Latvijas noteiktie ierobežojumi neattiecas uz Šengenas zonu kopumā. Djukovs un Simindejs šo gadījumu vēlējušies padarīt īpaši nozīmīgu, lai gan tā atgādina mazliet puicisku dižošanos.
Teorētiski pastāv iespēja, ka abi aktīvisti varētu ieceļot Latvijā, izmantojot sauszemi, no Lietuvas vai Igaunijas puses vai arī mēģināt to darīt, izlidojot no kādas Eiropas valstu lidostas, kur ir vāja pasu kontrole. Ārlietu ministrijas preses sekretārs Jānis Sīlis, jautāts par šādu iespējamību, man atbildēja: “Kungi var rakstīt, ko vēlas, taču, ja kāda no Latvijai nevēlamajām personām mēģinās aplinkus ierasties Latvijas teritorijā, tad darīšana būs ar mūsu tiesībsargājošajām iestādēm.” Valsts robežsardzes koordinācijas un sabiedrisko attiecību nodaļas vecākā inspektore Kristīne Pētersone skaidro, ka uz Latvijas iekšējām robežām (ar Lietuvu un Igauniju) un to tuvumā kontroli izlases kārtībā veic imigrācijas dienests, kurš arī pārbauda, vai pārbaudāmā persona neatrodas “melnajā sarakstā”.
“Ja cilvēks atrodas nacionālajā “melnajā sarakstā” un viņu Latvijā pieķer Imigrācijas dienests, mēs rosināsim viņu iekļaut arī Šengenas zonas nevēlamo personu sarakstā,” teica K. Pētersone.
Līdz ar to var izdarīt secinājumu, ka Djukovs un Simindejs, parādoties Latvijā, varētu zaudēt iespējas iebraukt visā Eiropā, kas abiem kungiem nebūtu izdevīgi, jo viņu interesēs ir izplatīt savus pseidovēsturiskos pētījumus un uzskatus Eiropas mērogā. Šo pieņēmumu apstiprina arī Latvijas Universitātes politiskās komunikācijas asociētais profesors Ojārs Skudra. “Djukovs un Simindejs ieņem ļoti destruktīvu pozīciju vēstures jautājumos. 2014. gadā ES tiks atvērts muzejs, kurā būs stāstīts par katras dalībvalsts vēsturi. Un šiem kungiem ir vēlme ietekmēt to, kas atradīsies muzeja ekspozīcijā, tostarp par Latviju,” piebilda O. Skudra.
Gan Latvijai nevēlamo sarakstā, gan Šengenas zonas “melnajā sarakstā” cilvēkus saskaņā ar kompetento iestāžu lēmumu iekļauj Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde. Tiesības lemt par personu iekļaušanu abos sarakstos ir ārlietu ministram, iekšlietu ministram, Valsts robežsardzes priekšniekam, PMLP priekšniekam un Ārlietu ministrijas Konsulārā departamenta amatpersonām. Kā informē PMLP sabiedrisko attiecību vadītāja Lāsma Lapinska, gan nacionālajā, gan Šengenas līmenī ieceļošanas aizliegums obligāti nosakāms, ja ārzemniekam tiek izdots izbraukšanas rīkojums vai ir pieņemts lēmums par piespiedu izraidīšanu. “Citos gadījumos kompetentā amatpersona ir tiesīga izvērtēt, vai papildus nacionālajam ieceļošanas aizliegumam nosakāms arī aizliegums Šengenas līmenī,” teica L. Lapinska. Lielākoties Latvijas “melnajā sarakstā” tiek iekļauti cilvēki, kas pārkāpuši ieceļošanas vai uzturēšanās noteikumus. Diplomātisku un politisku iemeslu dēļ šajā sarakstā iekļauto cilvēku esot ļoti maz.
Uzziņa Šā gada laikā līdz 1. oktobrim Latvijas iestādes nacionālajā nevēlamo personu sarakstā iekļāvušas 521 personu. Kopumā šajā sarakstā ir vairāk nekā 5000 personu. Šengenas zonai nevēlamo personu sarakstā Latvija iekļāvusi 345 personas. Avots: PMLP |
