Latvijā
Politika

Uz LZS priekšsēža amatu palielinās konkurence: Krauze spēkosies arī ar Brigmani0


Augusts Brigmanis (foto – no kreisās) un valdes priekšsēdētājs Armands Krauze.
Augusts Brigmanis (foto – no kreisās) un valdes priekšsēdētājs Armands Krauze.
Foto: LETA/Ieva Leiniša

Pirms 13. aprīlī gaidāmā Latvijas Zemnieku savienības (LZS) kongresa konkurence uz LZS priekšsēdētāja amatu pieaug. LZS Kurzemes reģionālajā konferencē piektdien uz šo posteni ir izvirzīts arī Saeimas deputāts Armands Krauze, kurš ir gatavs spēkoties ar jau iepriekš nominētajiem šā amata pretendentiem – tagadējo priekšsēdi Augustu Brigmani un bijušo Zemkopības ministrijas parlamentāro sekretāru Ringoldu Arnīti.

Ilggadējo partijas līderi Brigmani atkārtoti LZS vadītāja amatam izvirzīja zemsavieši Rīgas un Zemgales konferencēs, savukārt Arnīti – Latgalē.

Nākamās nedēļas vidū ir paredzēta pēdēja LZS reģionālā konference Vidzemē, kur cīņa notiks starp Krauzi un Arnīti. Taču, neatkarīgi no tā, kurš no viņiem konferencē iegūs lielāku atbalstu, kongresa delegātiem izvēle būs jāizdara starp trīs pretendentiem. Neviens no viņiem neplāno atsaukt savu kandidatūru. LZS priekšsēdētāja vēlēšanās ir nepieciešams iegūt vairāk nekā pusi delegātu balsu. Ja neviens no trijiem kandidātiem nesaņem šo vairākumu, tad notiek otrā balsošanas kārta par diviem nominētajiem ar lielāko atbalstu.

LZS priekšsēdis Augusts Brigmanis, kurš partiju vada kopš 2000. gada, portālam “LA” atzina, ka sākotnēji bija nolēmis uz priekšsēdētāja amatu vairs nepretendēt, ko jau bija pieļāvis kongresā pirms diviem gadiem, kad sacīja, ka ir gatavs dot savu vietu kādam no jaunajiem kolēģiem. “Taču nodaļas mani ir izvirzījušas un es nevarēju atteikt. Mani nebaida tas, ka es kongresā varētu zaudēt. Taču būšu savu pienākumu izpildījis līdz galam,” teica Brigmanis, notiekošo partijā vērtējot kā “normālu, demokrātisku un solīdu procedūru”.

Ir pieņemts, ka parlamentā pārstāvētas partijas vadītājs ir vai nu Saeimas deputāts vai ministrs.

Krauze no visiem trijiem vienīgais ir ievēlēts Saeimā, taču Brigmanim ir liela parlamentārā pieredze, kādas Arnītim nav vispār. Viņš LZS pievienojās tikai pirms trīs gadiem. Lielā mērā tāpēc, ka tāds bija LZS vadības nosacījums, lai viņš varētu ieņemt Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra amatu.

Pirms tam Arnītis vadīja premjeres Laimdotas Straujumas (“Vienotība”) biroju, bet pēc viņas valdības pilnvaru beigām šo posteni zaudēja. Taču novērojumi liecina, ka Arnītim ir bijušā zemkopības ministra Jāņa Dūklava atbalsts, kam apstiprinājums ir Dūklava iepriekš teiktais, ka “partijas vadībā ir vajadzīgas jaunas sejas”. Ar to arī var skaidrot Arnīša izvirzīšanu Latgalē, kur Dūklavam ir liela autoritāte LZS biedru vidū. Līdz ar Dūklavu arī Arnītis zaudēja amatu ministrijā.

Saistītie raksti
Visi priekšsēža kandidāti uzskata, ka LZS ir skaidri jādefinē partijas ideoloģija.

“Mēs esam kļuvuši par lielsaimnieku atbalstītājiem, bet mums ir jāiestājas par visiem vietējiem uzņēmējiem,” “LA” sacīja Krauze. Viņaprāt, ir jāmeklē veids, kā iesaistīt lēmumu pieņemšanā pēc iespējas vairāk ierindas biedru. Tāpat esot jādomā par jaunu cilvēku ievēlēšanu partijas lēmējinstitūcijās. Zināms, ka uz partijas priekšsēža vietnieka amatiem ir izvirzīti vairāki jaunie politiķi, kuru vidū ir arī bijusī finanšu ministre, Saeimas deputāte Dana Reizniece – Ozola.

LA.lv