Mobilā versija
-2.6°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
31. marts, 2015
Drukāt

Uz ministrijas grauda – trokšņotāji (3)

Foto - Ilze PētersoneFoto - Ilze Pētersone

Šaušanas sportisti un mednieki uz kādu laiku var atviegloti uzelpot, jo izdevies atsist Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas priekšlikumus trokšņu mazināšanai brīvdabas šautuvēs.

Šaušanas sportisti un mednieki uz kādu laiku var atviegloti uzelpot, jo izdevies atsist Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) priekšlikumus trokšņu mazināšanai brīvdabas šautuvēs. Ja ne tā – ne vienā vien nāktos pārvilkt svītru pilnvērtīgam treniņu darbam un sacensību rīkošanai. Kā apgalvo Vides kvalitātes un atkritumu apsaimniekošanas nodaļas vadītāja Dace Šatrovska, ministrija nopietni ķērusies klāt “nenoregulētajām trokšņu lietām”. Pirmie ierosinājumi skāruši auto un motosporta trases, kā arī šautuves, turpmākie varētu attiekties arī uz viesu mājām un saviesīgu pasākumu rīkotājiem, kas traucē sabiedrības mieru.

Šautuves strādās “pa vecam”

Šautuvju īpašnieki, sportisti, mednieki jutās norūpējušies ne pa jokam, kad no VARAM apspriešanai saņēma Ministru kabineta (MK) noteikumu grozījumu projektu par trokšņa novērtēšanas un pārvaldības kārtību. “Ja nāktos ievērot šajā dokumentā noteiktos ierobežojumus, šautuvju darbība praktiski jāpārtrauc – nav iespējams uzrīkot sacensības, un, ja nav sacensību, nav arī treniņu,” Latvijas Šaušanas federācijas viedokli pauda valdes loceklis, stenda un medību šaušanas sekcijas pārstāvis Vilnis Jaunzems. Viens no projekta punktiem paredzēja, ka šautuvēm ar sporta bāzes statusu, kas atrodas pusotra kilometra attālumā un tuvāk no dzīvojamās apbūves, atļauts darboties darba dienās ne ilgāk kā četras stundas, brīvdienās – trīs. Apaļā stenda šaušanas sportists un arī sacensību organizators no Iecavas Dainis Upelnieks pastāstīja, ka sacīkstes parasti rīko nedēļas nogalēs un to normālai norisei nepieciešamas vismaz astoņas stundas.

Konkrēto priekšlikumu autors – Veselības inspekcija – gada laikā par trokšņošanu saņem ap simt sūdzību, ko nevar uzskatīt par augstu rādītāju, informē Sabiedrības veselības nodaļas vadītāja Solvita Muceniece. Ar šautuvēm saistītu viņa zina nosaukt tikai vienu gadījumu – Grobiņas novada “Lāčkoku” šautuvē. Noteikumu grozījumu projekta izstrādē izmantota Vācijas, Anglijas, īpaši Dānijas pieredze.

Lai gan pēc VARAM sarīkotās diskusijas tika pieņemts lēmums izmaiņas MK noteikumos, kas skar šautuves, tālāk nevirzīt, Vides aizsardzības departamenta direktore Rudīte Vesere norāda, ka problēma pastāv un, iespējams, ka pie tās pēc kaut kāda laika būs jāatgriežas.

Kandavas dēļ regulēs visus

Par palaidējmehānismu trokšņu regulēšanas iniciatīvai uzskatāma Kandavas kartinga trase, kuras darbību tik liela trokšņa dēļ, kas traucē apkārtējiem iedzīvotājiem, pagājušā gada jūnijā pārtrauca Kandavas novada dome. Jautājums, kā starp automotosporta sacensību rīkotājiem un iedzīvotājiem rast kompromisu, ministrijā tiek apspriests kopš pērnā augusta, skaidro R. Vesere. Pagaidām gan tālāk par noteikumu grozījuma projektu, kurā līdzīgi kā šautuvēm noteikti ierobežojumi treniņiem, sacensībām u.c., kā arī auto un moto sporta federāciju pausto pārsteigumu process neko daudz nav pavirzījies.

Automobilisti, tāpat kā motosportisti sacensībās pārbauda tikai katra konkrētā braucamrīka radīto troksni, kurš nedrīkst pārsniegt starptautiski noteikto limitu, piemēram, automobiļiem tas ir 100 līdz 103 decibelu. Kāds trokšņu līmenis sasniegts trases malā vai tuvākā apkārtnē treniņu vai sacensību laikā, nav zināms ne autosporta, ne motosporta federāciju pārstāvjiem. “Šī tēma nekādā veidā līdz šim netika kustināta,” norāda Latvijas Automobiļu federācija, kuras viedokli pārstāv preses dienesta vadītājs Viesturs Saukāns.

Latvijas Motosporta federācijas ģenerālsekretāram Kasparam Kuļikovam nav saprotams, kāpēc vispār tapis šāds regulējums. “Ja tas ir Kandavas trases dēļ, varbūt vienkāršāk to nojaukt un uzbūvēt tālāk no apdzīvotās vietas nekā pielāgot šim gadījumam pārējās Latvijas trases,” viņš spriež. Bez tam uz spēles tiek liktas arī starptautiskās sacensības – mainot noteiktos decibelu līmeņus, pastāv iespēja šos pasākumus zaudēt.

Abu federāciju pārstāvji pauž gatavību piedalīties trokšņu mērījumos, taču ātrāk par aktīvo sacensību sezonu, kas sāksies aprīļa beigās. maija sākumā, to nav iespējams darīt. V. Saukāns ierosina ministrijai nesteigties un ļaut sezonas laikā “saprast, kādu troksni radām”.

Tikmēr VARAM organizē jaunu “trokšņu normatīvo aktu pilnveidošanas darba grupu”, kas vētīs arī citus sabiedrībai netīkamus trokšņotājus.

Pievienot komentāru

Komentāri (3)

  1. Jautājums par rublim, kas kabinetu lauvām pasvieda šo absurdo ideju? Laikā, kad cilvēkiem maksimāli jātrenējas šaut, pēkšņi izlien kaut kādi “spesālisti”, kas liek sprunguļus valsts aizsardzībā.

  2. Kaimiņos viesu mājā regulāri rīko kāzas un ir troksnis pēc pusnakts.Tur vajaga kaut ko darīt.

  3. Tad jau jācer, ka drīz sāks ķerstīt visus tos brīnumbērnus, kas bez izpūtēju ķidām braukā?

Aukstums šoziem paņēmis jau 29 cilvēku dzīvības; sestdien stindzinās pat -16 grādu salsAukstums šoziem paņēmis jau 29 cilvēku dzīvības, bet vēl vairāki simti ar ķermeņa atdzišanu nonākuši slimnīcā, piektdien vēstīja raidījums “LNT Ziņas”.
Draugiem Facebook Twitter Google+