Uz pārsiešanu pie ģimenes ārsta 0
Lai izskalotu no ausīm sēru, uzliktu lauztai rokai ģipša pārsēju, apkoptu, sašūtu vai pārsietu brūci, pacienti vēršas pie otorinolaringologa, traumatologa vai ķirurga. Taču šīs, pavisam vairāk nekā simt medicīniskās darbības, ieskaitot ginekoloģisko apskati, ietilpst ģimenes ārsta pienākumos un tās apmaksā valsts. Pacienta līdzmaksājums par to – 1,42 eiro, papildus nekas nav jāmaksā.
Ietaupa laiku un naudu
Veselības ministrijas (VM) Veselības aprūpes departamenta Primārās veselības aprūpes nodaļas vadītāja Marika Petroviča teic, ka manipulāciju daudzveidība ģimenes ārsta praksē ir jauns viņu darba kvalitātes kritērijs. Tās biežāk veic lauku, nevis pilsētu ģimenes ārsti, jo reģionos ir mazāk speciālistu. “Ideāli būtu, ja pacients pēc iespējas vairāk pakalpojumu varētu saņemt ģimenes ārsta praksē, nevis vienmēr tiktu nosūtīts pie speciālista. Tiesa, paies laiks, līdz mainīsies gan pacientu, gan ārstu domāšana. Piemēram, sieviešu ginekoloģisko apskati pie mums uztver tikai kā ginekologu lauciņu, lai gan šo pakalpojumu piedāvā arī daļa ģimenes ārstu,” stāsta M. Petroviča.
Tukuma ģimenes ārste Inese Petrova uzskata, ka pacientiem ir izdevīgi saņemt pēc iespējas plašāku pakalpojumu klāstu uz vietas praksē. “Pensionāriem, daudzbērnu ģimenēm bieži vien nav naudas, lai samaksātu 4,27 eiro speciālistam, turklāt par ķirurģiskām manipulācijām var nākties maksāt papildus, bet pie ģimenes ārsta to visu var izdarīt tikai par 1,42 eiro,” viņa saka.
Nesen pie dakteres atnācis kāds pacients – nosvīdis, ar sūdzībām par sliktu pašsajūtu, diskomfortu sirds apvidū. “Veicām uz vietas elektrokardiogrammu un, tā kā tajā bija redzamas izmaiņas ar aizdomām par miokarda infarktu, viņu nogādāja slimnīcā. Ja šis pacients ar manu nosūtījumu vērstos pie kardiologa, paietu laiks, turklāt tās viņam arī būtu papildu izmaksas,” skaidro daktere Petrova.
Kvalitātes kritēriju par papildu manipulāciju un pakalpojumu daudzveidību izpildījuši 304 jeb 23% no visiem ģimenes ārstiem. Visdaudzveidīgākās manipulācijas veikuši ģimenes ārsti Kurzemes reģionā, vismazāk ar rokām strādājuši Rīgā.
Labprāt liek lietā savas prasmes
Ģimenes ārstes Petrovas praksē iespējams noteikt glikozes līmeni asinīs, veikt urīna un valsts organizētā skrīninga ietvaros arī slēpto asiņu analīzi ar testa strēmeli, holesterīna līmeņa ekspresdiagnostiku, elpošanas funkcijas pārbaudi jeb spirogrāfiju. Pacientiem, kam paredzēta operācija, tiek noteikta asinsgrupa, ko ieraksta nosūtījumā. Ginekoloģiskās apskates vai citoloģiskās pārbaudes valsts organizētā dzemdes kakla vēža skrīninga ietvaros ģimenes ārste gan neveic, lai gan to ir mācījusies un praksē atrodas arī ginekoloģiskais krēsls. Toties par ārstes ikdienu kļuvusi nelielu, virspusēju brūču apstrāde, abscesu atvēršana, operācijas diegu izņemšana vai ģipša pārsēja noņemšana vai uzlikšana. Tāpat, ja, ieskatoties pacienta ausīs, tajās ierauga sēra korķi, daktere pati to izskalo, nevis sūta pie LOR ārsta. “Pacienti brīnās: man ausīs siseņi staigāja, bet tagad es dzirdu!” ārste smej.
Lai to visu varētu izdarīt, praksē iekārtotas trīs pieņemamās telpas – pašai dakterei, abām medicīnas māsām (šos palīgus, tāpat kā reģistratori ģimenes ārsta praksē, kurā reģistrēti vairāk nekā 2500 pacienti, apmaksā valsts), ir arī procedūru kabinets un neliels skabūzītis pacientu ambulatorajām kartēm.
Ģimenes ārste Vita Upmane no Salaspils agrāk bijusi ķirurģe un ikdienas darbā labprāt liek lietā savas prasmes. “Ķirurgs par valsts naudu ambulatori var palīdzēt tikai daļai pacientu, jo viņu ierobežo kvotas. Turpretī es visiem saviem pacientiem, kam tas nepieciešams, varu veikt valsts apmaksātās manipulācijas, arī ķirurģiskās. Tas ģimenes ārstam ļauj nopelnīt, bet pacientam nav lieki jāsēž rindā un papildus jāmaksā speciālistam,” viņa saka.
Ar NVD noslēgtajā līgumā visaugstāk – līdz pat 18 eiro – novērtētas ķirurģiskās manipulācijas, par sēra korķa izņemšanu ģimenes ārsts saņem 2,99, par urīnpūšļa kateterizāciju – 2,15, bet par svešķermeņa izņemšanu no acs – 1,37 eiro. Kā skaidro NVD pārstāve Māra Āboliņa, par pārsienamajiem materiāliem (plāksteriem), ziedēm pacientiem nav jāpiemaksā, to cena iekļauta pakalpojumu tarifā ģimenes ārstam. Paši dakteri gan uzskata, ka summas, ko viņiem valsts maksā, ir zemākas par pašizmaksu un nemotivē veikt manipulācijas.
Aptauja
Vai ģimenes ārsts piedāvā kādas manipulācijas?
Ginta Ķeruka Vidrižos: “Mūsu ģimenes ārste gan nāk mājas vizītēs, gan neliedz nosūtījumus uz visiem izmeklējumiem vai pie speciālistiem. Viņa vienmēr arī seko līdzi, vai pacients tur ir bijis un kā viņam veicies. Man nav bijusi vajadzība šūt brūces, bet zinu, ka mūsu ārste un viņas māsiņa ir ļoti zinošas. Esmu pensionāre, tādēļ izmantoju iespēju ģimenes ārstes praksē izpotēties pret gripu par puscenu.”
Mudīte Lanka Ērgļu novadā: “Pirms pāris mēnešiem mūsu ģimenes ārsts savu praksi pārcēla tuvāk Rīgai, jo negribēja katru dienu tik tālu braukāt, un paņēma sev līdzi feldšeri, kas bija nostrādājusi ilgus gadus, tādēļ prata visu. Tagad pie mums četras reizes nedēļā brauc ārste ar palīdzi no kaimiņu pagasta. Es viņas tikpat kā nepazīstu, jo pati pie ārsta neeju, jo tur arvien jāgaida rindā. Manam vīram, kuram jālieto vairākas zāles pret augstu asinsspiedienu, jaunā ārste gan aizmirsa izmērīt asinsspiedienu, bet no vienas reizes jau nevar izdarīt nekādus secinājumus.”
Dace Rīgā: “Mana ģimenes ārste kopā ar māsiņu pacientus pieņem tikai vienā nelielā telpā un neko vairāk par asinsspiediena mērīšanu vai sirds izklausīšanu nepiedāvā. Kad man pēc pārslimotas vīrusu infekcijas tik ļoti sāpēja kakls, ka bija nepieciešamas šķidrā kaļķa injekcijas vēnā, ārste mani nosūtīja uz poliklīniku, kur māsiņai par špricēšanu maksāju papildus.”
Uzziņa
Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas dati liecina, ka 40% ģimenes ārstu prakšu izvietotas līdz 40, bet 27% – līdz 60 kvadrātmetrus lielās telpās. Rīgā 64% prakšu atrodas telpās, kas nepārsniedz 40 kvadrātmetrus.
