Foto – LETA

Franks Gordons: Aizbildinoties ar 1914. gada rēgu 16

Kad nekauņam jāaplauž radziņi, viņi staigā uz pirkstgaliem. Un attaisno agresoru. Un viņu zemapziņā gruzd naids pret Rietumiem.

Reklāma
Reklāma
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 18
Jau rīt Krievijas raķetes var lidot uz jebkuru valsti. Zelenskis par iespējamiem draudiem Eiropai
Kokteilis
FOTO. Ieva Brante demonstrē lielisku veidu, kā parādīt krāpniekiem viņu īsto vietu
Lasīt citas ziņas

Laikrakstā “NRA” Viktors Avotiņš nāk klajā ar apcerējumu, kura virsrakstā pausts divdomīgs mājiens: “Karš svarīgāks par patiesību.” Sakarā ar Malaizijas lainera notriekšanu Avotiņš uzsver, ka “pat valstu vadītāji šobrīd spekulē ar līķiem”. Varu saderēt, ka ne jau Putins te domāts… Avotiņa uztverē “tā nav kara novēršana, bet gan otrādi, izteikta kara eskalācija”. Labi atceros, ka Maskavas “Ļiteraturnaja gazeta” 1947. gadā savā pirmajā numurā līdzīgi šaustīja “kara kurinātājus” ar Hariju Trumenu priekšgalā. V. Avotiņam, protams, nāk prātā 1914. gada vasara, un viņam šķiet, ka Malaizijas lidmašīna nebūs pēdējais “ferdinands”, kas kritīs Ukrainā vai kur citur.

Tālāk Avotiņš rak­sta: “Lai arī tiek runāts par ģeopolitiski nozīmīgu agresiju, visi grib iemācīt Krieviju pareizi turēt dakšiņu. Tatad – visi (ieskaitot oficiālo Latviju) grib karu.” Ņirdzīgs izsmiekls un nekrietna apsūdzība Rietumiem un “oficiālajai Latvijai”. Katrs vārds šajā Avotiņa teikumā skan kā mūzika, atbalsojoties pazīstamajā Antonijas ielas ēkā.

CITI ŠOBRĪD LASA

Viktors Avotiņš, pārmetot pašreizējai Ukrainas valdībai gatavību “atdot savu tautu un savu teritoriju globālai rēķinu kārtošanai”, pats mudīgi uzstāda rēķinu Amerikai: “ASV pēc Otrā pasaules kara vairāk nekā 50 reižu mēģinājušas gāzt ārvalstu valdības (..), bumbojušas iedzīvotājus vairāk nekā 30 valstīs, mēģinājušas apspiest nacionālas atbrīvošanas kustības vairāk nekā 20 valstīs.” Ne vārda par to, ka tie bija “aukstā kara” gadi un ka šīs “kustības” lielākoties bija bruņotu kaujinieku un bieži vien teroristu grupas, kas saņēma naudu un bruņojumu caur PSKP CK t. s. starptautisko nodaļu.

Un “šajā kompānijā” Avotiņš “nesaskata nekādas patiesības alkas”. Vai viņš labāk gribētu redzēt Latviju Ziemeļkorejas, Zimbabves vai “Doņeckas tautas republikas” kompānijā?

“Saskaņas” līderi Jāni Urbanoviču tāpat moka trauksmainas domas, iestājoties “četrpadsmitā augustam”: tādu virsrakstu viņš devis savam apcerējumam, kas parādījās “delfi.lv” portālā. Viņaprāt, pašreizējās Ukrainas drāmas svarīgākie dalībnieki un iestudētāji (gan Obama, gan Putins, gan Kemerons, “laikam gan arī pats Porošenko”) uzskata, ka viņu rīcībā ir sviras un pultis, ar ko “manipulēt”. Visi bāzti vienā maisā. Un tālāk Urbanovičs nepārprotami uzbrūk Latvijai: pašreizējā konfliktā esot papildu riski, “diemžēl Eiropā tie ir tradicionāli, un to cēlonis ir dažu mazu valstu – “Eiropas koncerta dalībnieku” politiskais infantilisms. Pirms gadsimta tās ir bijušas Balkānu valstis, bet mūsdienās reakcijas katalizatoru neglīto lomu (!) uzņēmušās dažas “jaunās Eiropas” valstis, un izskatās, ka arī Latvija ir to vidū”. Urbanovičs savas simpātijas nebūt neslēpj: “Diemžēl tā nav pirmā reize, kad Baltijas valstis “skrien pa priekšu vilcienam” jautājumos, kas saistīti ar spiedienu, sankcijām, noturēšanu un sodiem attiecībā uz Krieviju.”

Tālāk infantils kļūst pats Urbanovičs, pamācot mūs, ka “miers vienmēr atnes maizi, bet ienaids – 
raizi”. Nāk prātā, ka visus pēckara gadus, ko nodzīvoju padomju “republiksaimē”, mani ik uz soļa vajāja plakāti ar uzrakstu “Miru mir” (“Pasaulei mieru”). Krieviski tas skanēja kā uzmācīga murdoņa: mirumir-mirumir-mirumir. Sak, pacietīsim visus spaidus, visas ķezas, lai tik kara nebūtu…

Reklāma
Reklāma

Urbanovičs ņemas citēt “amerikāņu konservatīvisma patriarha” Zbigņeva Bžezinska tēzi (ar pamatīgu provokācijas lādiņu) par to, ka bez Ukrainas Krievija vairs nebūs Eirāzijas impērija, bet paliks par reģionālu Āzijas valsti, bet Krieviju savienība ar Ukrainu pārvērstu par varenu impērijas valsti, kas izpletusies gan Eiropā, gan Āzijā. Nu pats būšu cinisks: var saprast, kas bija no svara Putinam, 2013. – 2014. gadumijā sākot savu avantūru, bet vai Rietumiem, civilizētajai pasaulei, tostarp Baltijai nav vēlamāka Krievija bez Ukrainas?

(Raksts publicēts avīzē “Laiks”/”Brīvā Latvija”)