×
Mobilā versija
+20.2°C
Mirta, Ziedīte
Piektdiena, 20. aprīlis, 2018
7. janvāris, 2014
Drukāt

Egils Līcītis: Laimdota – droši raudzīsimies nākotnē! (5)

Foto - LETAFoto - LETA

Nākotnes pazinējiem esot sajūta, ka ar vēl nekronētās premjeres Straujumas valdību dzīve kļūšot labāka. Lidojumā varbūt nepacelsimies, tomēr zemi zem kājām sataustīsim. Cilvēkus jau bija pārņēmusi smeldze un zosāda, jo 
1. janvāris pienāca dikten satraucošs. Ziemas nav. 2013. gada vairs nav. TV3 un LNT nav. Latiņa nav. Premjera nav. Strīķes nav. Pat Reformu partijas vairs nav! Viss, kas mūs bija iedvesmojis un licis ticēt galīgai uzvarai, pakūpējis un izgaisis kā dūmi! Cilvēki nemākulīgas valdības sastādīšanas laikā kreņķējās: kā vienai dižu hokeja un basketbola treneru – stratēģu, operdziedāšanas prīmu un premjeru, virsdiriģentu tautai var būt tik vāji un netālredzīgi valstsvīri? Tas ir, viņus i tā nesauksi – no kuriem gaisiem šie nokrituši? Valdošās personas it nemaz nelīdzinās varonīgiem amatbrāļiem – īstiem ugunsdzēsējiem un ļaužu glābējiem. Kāpēc politiķos nav iemājojis tautas ģēnija, radošā spēka vēriens?

Taču tagad atbildīgajos diriģentos modušās kristīga cilvēka domas. To vien runā, ka nu sirdis karstāk pukstēs līdzi mazturīgo centieniem un ilgām viņu materiālo spaidu grūtībās. Lai valdības sastāvs nekūleņošot tektoniskās izmaiņās, bet vien tādā kā iepriekš iepakotā Kabineta mutācijā, darbība būšot vērsta, lai ievērojami lielāks graudu īpatsvars nobirtu sociālās nevienlīdzības mazināšanā. Šķiet, vēsturiskā procesā noraus kalna smailē kāpēju Pavļutu, izkaltušā zemē graudu sējēju Vilku, kuri līdz ar nežēlīgā liktens no amata paņemto Rēzeknes meiteni Viņķeli bija visvairāk nokļuvuši sliktu liberālo vērtību draugu ietekmē. Šis trio nekrīt bezdibenī, tik aiziet vietās ar lielākām algām, nevis pie paskopās ministra dienišķās maizes, taču jaunā realitātē būs jādarbojas līdzjūtīgākiem ministriem. Lai gan saka, ka vecā valdība atstājusi sazēlušus sējumus, kur rudenī graudi zeltosies nolasāmās vārpās, iekoptu dārzu, kurā uzsmaržos ziedi un augļi, tomēr ar neapbruņotu aci vērotājs mantojumā pamanīs arī atmatas, nezālēs ieaugušus nogabalus un nekad neslaucītas vietas. Šais neražas čūkslājos būs jārod risinājumi, Straujumas valdība 10 mēnešus nedrīkstēs gurķoties ar ātru roku uzmestiem deklaratīviem pantiņiem. Jāparāda sociālu, morālu, nacionālu pasākumu konspekts, pēc kura izpildīšanas pilsoņi rudenī droši raudzīsies nākotnē. Tāpēc nav mazsvarīga un nav kaķim zem astes atbildīgās Straujumas kundzes vadība. Zemkopības ministre, paldies Dievam, zina, kas notiek mūsu tēvijā. Pa laukiem izceļojusies vairāk kā savulaik vikingi pārkuģojuši jūrās. Jaunā “Vienotības” biedre rakstura atvērtībā ir garīgi moža un dzirkstoša. Eiropā Straujuma nepaliks mīksta kā 
vasks, tāpat kā pret pieklīdušiem spekulantiem, kuri Rīgā aptekalē katru varu. Ziniet, kas ir viņas vaļasprieks? Seši mazbērni! Tiem, kas lūkojas Laimdotas dzimšanas apliecībā, strikti atbildam – patīkami, ka visaugstākos amatos nonāk nevis ģimnāzistes vecumā, bet nosvērta brieduma gados. Jaunība būs iztrakojusies pa mūsu valdībām jau diezgan.

Pievienot komentāru

Komentāri (5)

  1. Man no viņas baile. Solīja vairākkārtīgi palielināt nekustamā īpašuma nodokli.

  2. Happydota…

  3. Ja Lembergs atļaus. Par Eiropas naudiņu jau nu noteikti vajadzēs ievērot Lemberga norādījumus.

  4. Brīnišķīgs darbs.Skaista valoda.Paldies!

  5. Egil, no Jūsu mutes Dieva ausī !

Lasītāju aptauja
Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Likumprojekts “LELB – vienīgie īstie luterāņi”

Vairāki Saeimas deputāti iesnieguši likuma labojumus, lai noteiktu, ka valsts atzīst Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) darbības nepārtrauktību Latvijā un ka LELB ir vienīgā tiesību pārmantotāja luteriskajai baznīcai, kas darbojās Latvijā līdz 1940. gadam.

Pašlaik spēkā esošo LELB likumu plānots papildināt ar preambulu, kurā būtu noteikts gan augstāk minētais, gan tas, ka LELB izveidojusies luteriskās reformācijas kustības ietvaros 16. gadsimtā, darbību sākusi pirms Latvijas dibināšanas un nepārtraukti darbojusies Latvijā arī okupāciju laikā. Grozījumi likumā paredz vēl vairākas citas izmaiņas. Likumprojektu sagatavojusi LELB Tiesību komisija un apstiprinājusi baznīcas Bīskapu kolēģija. LELB pārstāvji vērsušies pie 12. Saeimas deputātiem ar lūgumu parakstīt šo likumprojektu.

Taču Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca ārpus Latvijas (LELBĀL) pauž uzskatu, ka piedāvātie grozījumi nepamatoti ierobežo baznīcas draudžu pašnoteikšanās tiesības. Likumprojekts esot izstrādāts bez konsultācijām ar citām luterāņu baznīcām Latvijā. LELBĀL norādīja, ka patlaban Latvijas teritorijā un ārpus tās darbojas trīs luterāņu baznīcas un to draudzes kā tās LELB pēcteces, kuras darbību pārtrauca Otrais pasaules karš un sekojošā okupācija. Līdz ar to būtu pareizi vienoties par baznīcu līdzvērtīgu sadarbību, nevis netaisni izcelt vienas absolūtu prioritāti, uzskata LELBĀL.

Vai ir pareizi Likteņdārza zemi nodot valsts īpašumā?
Draugiem Facebook Twitter Google+