Mobilā versija
+3.5°C
Urzula, Severīns
Sestdiena, 21. oktobris, 2017
26. janvāris, 2017
Drukāt

Uz Rīgu? Neparko! Skolotājiem Rīga šķiet pārāk tālu (16)

Foto - Karīna MiezājaFoto - Karīna Miezāja

Studēju Cēsīs, jo dzīvoju šīs pilsētas tuvumā, gribu personiskāku attieksmi, nepatīk Rīga – tādi ir galvenie iemesli, ko min Rīgas Pedagoģijas un vadības akadēmijas (RPIVA) Cēsu filiāles studenti, jautāti, kāpēc studē tieši šeit.

Kā zināms, jau no nākamā studiju gada Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) šo akadēmiju plāno pievienot Latvijas Universitātei (LU) un filiāļu liktenis ir neskaidrs. Sākotnēji tika teikts, ka tās tiks likvidētas, taču pēc tam, kad sa­traukumu par šo plānu pauda gan Ministru prezidenta Māra Kučinska (Zaļo un zemnieku savienība) pārstāvētais politiskais spēks, gan pašvaldību vadītāji, tomēr izskanēja versija, ka filiāles paliks, taču tajās mācīs tikai pedagogus. Šobrīd filiālēs var studēt arī citās studiju programmās.

Bet vai tiešām Latvija ir tik liela, lai reģionu iedzīvotāji nevarētu doties mācīties uz Rīgu, sevišķi, ja jāmācās tikai viena diena nedēļā, kā tas ir šajās filiālēs, kur piedāvā studēt par maksu nepilna laika klātienē?

Studijām praktiskāka pieeja

Linda Mārtiņsone un Natālija Ragovska šobrīd Cēsu filiālē studē 4. kursā, lai kļūtu par diplomētām pirmsskolas un sākumskolas pedagoģēm. Abas jau strādā par skolotājām. Lindai uzticēta pirmsskolas grupa Cēsu Jaunajā sākumskolā, arī Natālija strādājusi bērnudārzā, taču nu ir 3. klases skolotāja Blomes pamatskolā.

Linda ir cēsniece, bet Natālija brauc uz Cēsīm no Smiltenes novada. Abas noteikti negribētu studēt Rīgā: Linda tāpēc, ka galvaspilsētā nepatīk, bet Natālija tāpēc, ka ceļš uz Rīgu ir dārgs un prasa arī daudz laika. Turklāt lielā augstskolā nebūtu tik personīgas attieksmes kā Cēsu filiālē. Tāpēc abas priecājas, ka studijas jau teju pabeigtas un vismaz viņu plānus reorganizācija neizjauks.

Topošās psiholoģes Aija Gabrāne un Dace Bore mācās 3. kursā. Aija līdztekus studijām audzina bērnus, bet Dace strādā tirdzniecībā. Aija ir cēsniece, bet Dace brauc uz studijām no Valmieras, kuras augstskolā psiholoģijas studijas nepiedāvā.

Tā kā psihologa profesijā bez maģistra grāda darbu atrast ir teju neiespējami, topošās psiholoģes cerējušas, ka arī maģistrantūrā varēs studēt turpat Cēsīs. Diemžēl, ja filiāle pāries LU ziņā, visticamāk, Cēsīs psiholoģiju vairs nevarēšot studēt. Studentes atzīst: izbraukāt uz aug­stāka līmeņa studijām Rīgā nevarēšot ģimenes vai darba dēļ, tāpēc sapnis par psihologa darbu varētu būt izsapņots. Būšot mācījušās pašizaugsmei.

Aija atzīst, ka viņa nemaz nevēlētos studēt LU, jo kādreiz jau tur apguvusi pedagoģiju: bijis jāmācās daudz, viņasprāt, lieku priekšmetu, “lai tikai pasniedzējiem būtu darbs”. Tikmēr RPIVA filiālē mācot vien to, kas psihologa darbā tiešām noderēs. “Te lekcijas ir interesantas. Pēc katras studiju dienas vēl pārspriežam visu uzzināto,” piebilst Aija.

Studentēm te patīk arī tāpēc, ka studentu grupa ir salīdzinoši maza, pasniedzējs var katram pievērst gana lielu uzmanību, arī “iztērpināt”. Pēc kursadarba aizstāvēšanas esot sajūta kā pēc pirts.

Kad ieejam telpā, kur mācās topošie sākumskolas un pirmsskolas skolotāji, izrādās, ka tieši no Cēsīm te ir vien dažas studentes. Daudz vairāk atbraukušas no Valmieras un tās apkārtnes. Taču filiāles vadītāja Mārīte Raudziņa stāsta, ka ir studenti, kas brauc arī no Rīgas apkaimes, jo uz Cēsīm atbraukt esot ērtāk nekā braukt uz Imantu, kur galvaspilsētā atrodas RPIVA.

Pievienot komentāru

Komentāri (16)

  1. Tu iesaki studēt neklātienē? Bet tas jau ir tieši RPIVA variants! Daudz skumjāk, ka LU klātienes studenti arī nepavada augstskolas sienās ilgāku laiku. Ja cilvēks pats maksā par studijām, LU “kvalitāte” ir diezgan aizvainojoša.

    • Par to maksāšanu ir cits stāsts. Saprotu, ka maksā tie, kas studē ārpus budžeta vietām. Tātad tie no sākta gala ir “liekie”studenti. Neapstrīdēšu to, ka RPIVA iespējams ir augstāka pedagoģiskās izglītības kvalitāte kā LU. Arī metode, ar kādu tiek veikta šī reorganizācija ir visai apšaubāma. Es tikai saku, ka RPIVA publiskajā telpā izmantotie argumenti ir nepārliecinoši.Vajadzētu vairāk ar konkrētiem faktiem uzstāties- cik RPIVA beidzēju strādā savā specialitātē salīdzinoši ar citu augstskolu beidzējiem. Filiāļu sadarbības piemēri ar reģioniem iepretīm citu augstskolu ieguldījumam reģionos, diplomdarbu vērtība utt. Lūk tie ir nopietni argumenti. Nevis, mēs negribam, nevaram braukāt, mums vajag personiskāku pieeju. Tie ir sākumskolas, ne augstskolas argumenti.

  2. Cilvēki, par ko ir runa: ” Lielākā daļa studentu strādā, tomēr neesot pamata uzskatīt, ka te gūtā izglītība būtu zemāk vērtējama, spriež M. Raudziņa. Kaut gan studentiem augstskolā jāpavada tikai viena diena nedēļā, studijām tiekot veltīts daudz laika, jo jāveic arī daudz mājasdarbu.”
    Jūs tiešām nopietni uzskatāt, ka ar lekcijām vienu dienu nedēļā pilnīgi pietiek, lai iegūtu kvalitatīvu augstāko izglītību? Un visa tā pērsoniskākā pieeja nozīmē vien to, ka “laiž pa vieglo”. Protams, ja strādā, tad nevar uz Rīgu izbraukāt klātienē. Bet, ja cilvēks strādā un grib mācīties, viņš mācās neklātienē. Dzīvo kopmītnēs. Visi šie argumenti ir tīrākā bērnišķība.

    • Dažas augstskolas sen kļuvušas par biznesu un tām nerūp gudri jaunie speciālisti Atbildēt

      Iespējams, ka šī iemesla dēļ 12.klases matemātikas eksāmenā skolēnu vidējā atzīmē bija 36% no 100% (jeb pa vecam mazāk kā 2 rēķinot 5-ieku sistēmā) – augstskolas sagatavo vājas skolotājas, kas nav spējīgas ieinteresēt bērnus, lai tie mācītos (un, ja skolotāja pati neizprot mācību vielu, tad ko tāda var iemācīt bērniem?). Latvijas nelaime, ka daudzas lauku madāmas, kas mācībām augstskolā veltījušas tikai 1 dienu nedēļā – sevi uzskata par gudrām un citus apmācīt spējīgām.
      1 mācību diena augstskolā nedēļā ir augstākās izglītības degradācija. Okupācijas gados dažos tehnikumos iemācīja vairāk kā tagad augstskolā 6 gadu laikā.

      • Jāpiekrīt, ka ar 1 dienu nedēļā studijām irstipri par maz. Un cik pazīstami cilvēki, kas RPIVAā ir studējuši stāsta, kādi tur ir pārbaudes darbi, eksāmeni un diplomdarbi, tad nav jābrīnās, kāda ir LV izglītības kvalitāte. Tik viegli izbraukt cauri. Vienīgais vajadzēja vispirms skaidru plānu, kāda tad būs izglītības sistēma nākotnē, kādas augstskolas utt. Ķīlis sāka no pareizā gala, diemžēl viņam nebija sabiedroto, jo ar šādām reformām balsis vēlēšanā nenopelnīsi.

  3. Protams, ka kara, bada un mēra apstākļos var uz Rīgu izbraukāt arī no D-pils un Alūksnes. Visu var. Tikai vai tas ir saprātīgi:
    1) kāpēc valstij jāsalauž jau izveidota sistēma, ar kuru studenti ir apmierināti? Dzirdēt labu vārdu nemaz negadās tik bieži. 🙂 Un nevajag blefot par RPIVA nesaimnieciskumu – jau rakstīja, ka RPIVA budžets ir lielos plusos, kamēr LUņiem ir milzīgi kredīti, kurus šie laikam arī vairs nespēj atmaksāt. Tātad studentiem ērtas studijas nav dārgas, un valsts tās var atļauties. Vb. nevar atļauties citus, hm, maigi sakot, dārgus un dīvainus procesus LU? :))
    2) kāpēc jāiznīcina augstskola, kuras absolventi strādā specialitātē??
    3) kāpēc šī augstskola būtu jāpievieno tieši LU, par kuras “kvalitāti” šaubās gan studenti, gan absolventi?? Ak, nav cita “ziloņa”? Klau, bet vb. ļaut augstskolai strādāt, nevis reorganizēt? (kā vecā anekdotē – ļausim dzīvot vai ārstēsim?)

  4. Ja pa 8 filiālēm kopā ir 17 studenti (psiholoģija), tad cik studentu katrā kursā ir katrā filiālē? Vai var lektors ar doktora grādu braukt uz Madonu lasīt lekciju 2 studentiem? Nešķiet saimnieciski. Ja filiālē var sakomplektēt normālu grupu no katra kursa, tad tajā specialitātē tajā filiālē studijām ir jāpaliek. Kad es studēju mums lielu daļu lekciju lasīja pat 100 studentiem (4 grupas kopā). Semināri, protams, cita lieta. Ne esam tik bagāti, lai katram studentam apmaksātu savu profesoru.

  5. Manuprāt, augstskolu filiāļu pastāvēšana ir pat ļoti atbalstāma lieta, jo vieglāk/lātēk pāris pasniedzējus aizvest uz mazpilsētu, nekā likt pārdesmit cilvēkiem triekties uz Rīgu!

    • Nē – lētāk ir sievietes sasēdināt busiņā un vest uz Rīgu, tad vakarā atpakaļ. Lai sievietes sēž busiņā 2 stundas no rīta un 2 stundas vakarā. Pasniedzējiem par šīm 4 dīkastāves jeb ceļā pavadītajām stundām neviens nemaksā!
      Lai Muhameds (sievietes) iet pie kalna (augstskolas)! Kalns pie Muhameda neies!

  6. Pieveersiet uzmaniibu bildiitei: sievieshu klosteris! Un taa ir pedagogu augstaakaa maaciibu iestaade???

    • Vai Tu iesaki sievietes uzņemt augstskolā tikai kopā ar vīru – lai būtu attiecība 50:50? :)) Saki, lūdzu, vai Tu gadījumā nestudē šariata tiesības? :))

      Vai RPIVA būtu jāpievieno LU, lai nodrošinātu studentēm labākas precību iespējas, – un tad tā būs “īsta” augstskola? LU vecpuiši jau stāv rindā? :))

  7. Pozitīvi bija/un vēl ir, ka var studēt tuvāk mājām. Nu nav visi slaisti un sliņķi.kas grib visu par velti….tās filiāles dara labu darbu. RPIVAs studenti ir gana labi, ja drusciņ parāda skolā,kas un kā, viņi strādā labi.

  8. Latvijā jāatstāj 6-8 augstskolas! Atbildēt

    Ja nevar izbraukāt (par tālu, slinkums, skopums, nav motivācijas, Rīga nepatīk, gribas individuālu un personīgu attieksmi), tad lai paliek bez grādiem un strādā gaterī – nodokļu maksātāji nav tik bagāti, lai uzturētu augstskolas vai to filiāles katrā mazpilsētā!

Draugiem Facebook Twitter Google+