Ekonomika
Bizness

Uz rūpniecību raugās atšķirīgi – no “stagnācijas” līdz pozitīvismam0


Ilustratīvs foto
Ilustratīvs foto
Foto: Edijs Pālens/LETA

Ekonomistu un Finanšu ministrijas vērtējms par izaugsmi rūpniecībā atšķiras. Latvijā rūpniecības produkcijas izlaide šogad septiņos mēnešos, pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem, salīdzināmās cenās palielinājusies par 0,1% salīdzinājumā ar 2018.gada attiecīgo periodu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Nevis izaugsme, bet stagnācija

Bankas “Citadele” ekonomists Mārtiņš Āboliņš norāda, ka līdz gada beigām strauja izaugsme rūpniecībā nav gaidāma. Viņaprāt, jūlijā Latvijas rūpniecībā turpinājās zināma stagnācija. Ražošanas apjomi Latvijas apstrādes rūpniecībā palielinājās par 1,3% salīdzinājumā ar, vienlaikus enerģētikā un ieguves rūpniecībā izlaide jūlijā samazinājās par attiecīgi 6,2% un 14,9%, kā rezultātā ražošanas apjomi rūpniecībā kopumā saruka par 1,3%.

“Ņemot rūpniecības lejupslīdi Eiropā un tirdzniecības karu negatīvo ietekmi uz pasaules tirdzniecību, šī gada atlikušajos mēnešos es strauju izaugsmi Latvijas apstrādes rūpniecībā nesagaidu,” norāda M. Āboliņš.

Izvērtējot dažādu faktoru ietekmi, viņaprāt, apstrādes rūpniecības pieaugums šogad būs mazāks nekā 3%, savukārt nākamgad tas būs 2-3% robežās.

Reģionu un pašvaldību ietekme uz nozaru attīstību

Arī “Luminor” ekonomists Pēteris Strautiņš ir piesardzīgs nākotnes prognozēs un norāda,ka turpmākajos šī gada mēnešos apstrādes rūpniecības pieaugums būs niecīgs, bet kopējais pieaugums varētu būt ap 2,5% uz veiksmīgāka pirmā pusgada rēķina.

Viņaprāt, lai izprastu šīs un arī citu nozaru rezultātus, ekonomiskās politikas veidošanā jāpievēršas reģionu un pašvaldību līmenim. Līdz šim par rūpniecības attīstību runāts pārsvarā saistībā ar nacionālajā līmenī risināmiem jautājumiem — nodokļi, enerģētika, izglītība. Tie ir ļoti svarīgi.

Taču, darbojoties vienā un tajā pašā nodokļu sistēmā, dažādas pilsētas un novadi šobrīd panāk ļoti atšķirīgus rezultātus rūpniecības attīstībā. Šīm atšķirībām ir jāpievērš vairāk uzmanības.

Ir jāpēta veidi, kā pašvaldības veido attiecības ar potenciālajiem investoriem. Kas ir svarīgāks — sarunvedēju prasme, teritoriju plānošana, spēja līdzfinansēt ražošanas telpas vai varbūt infrastruktūra? Varbūt vēl kāds cits faktors.

Nekad vēl pilsētu un novadu attīstības politika nav devusi tik krasi atšķirīgus rezultātus kā šobrīd, tā ir lieliska iespēja saprast — kāpēc? Šis būtu ļoti nepiemērots brīdis visu nelaimju norakstīšanai uz valdības grēkiem.

Ir tomēr labās ziņas

Savukārt Finanšu ministrija savā paziņojumā uzsver, ka pēc izaugsmes tempu samazināšanās līdz 0,7% jūnijā, jūlijā apstrādes rūpniecības gada izaugsmes temps atkal nedaudz paātrinājies, sasniedzot 1,3%. Apstrādes rūpniecības izaugsmi jūlijā nodrošinājis galvenokārt straujais kāpums datoru, elektrisko iekārtu un metālizstrādājumu ražošanā, kā arī izaugsmes atjaunošanās pārtikas produktu ražošanā, kamēr kokapstrādes nozare piedzīvojusi lielāko kritumu pēckrīzes laikā.

Datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošana, kas divos iepriekšējos mēnešos gada griezumā bija nedaudz samazinājusies, jūlijā, salīdzinot ar pagājušā gada jūliju, pieaugusi par 23,7%. Vēl straujāks kāpums jūlijā bijis elektrisko iekārtu ražošanā – par 29,7% salīdzinājumā ar pagājušā gada jūliju. Gatavo metālizstrādājumu ražošana jūlijā palielinājusies par 17,8%, nodrošinot lielāko devumu kopējā apstrādes rūpniecības izaugsmē.

Saistītie raksti

Pēc vairāk nekā gadu ilguša krituma salīdzinoši labu 2,1% pieaugumu sasniegusi otrā lielākā apstrādes rūpniecības nozare – pārtikas produktu ražošana. Īpaši strauji jūlijā palielinājusies augļu un dārzeņu pārstrāde un konservēšana – par 24,1% un piena produktu ražošana – par 11,2%.

Ministrija gan atzīst, ka visa rūpniecība kopā, ieskaitot ieguves rūpniecību un enerģētiku, jūlijā, salīdzinot ar pagājušā gada jūliju, Latvijā ir samazinājusies par 1,3%, un kopējo samazinājumu ir noteicis kritums enerģētikas nozarē par 6,2%, samazinoties elektroenerģijas ražošanai hidroelektrostacijās un koģenerācijas stacijās. Samazinājums jūlijā bijis arī ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 14,9%. Gada pirmajos septiņos mēnešos kopā visa rūpniecības produkcijas izlaide Latvijā ir saglabājusies pagājušā gada līmenī, uzrādot simbolisku pieaugumu 0,1% apmērā.

LA.lv
LE
LETA
Ekonomika
Latvijas Banka rīko diskusiju par risinājumiem nabadzības un nevienlīdzības mazināšanai 3
4 stundas
SD
Sandra Dieziņa
Ekonomika
“Kurt Koenig” ieņēmumus audzē par ceturto daļu
4 stundas
LA
LA.LV
Ekonomika
Kā izskatīsies Rail Baltica nākotnes infrastruktūra
6 stundas

Lasītākie raksti

Par svarīgo

LE
LETA
Latvijā
ASV nosaka sankcijas Lembergam
7 minūtes
LE
LETA
Latvijā
Latgalē veiktas nežēlīgas laupīšanas: aizturēti divi sevišķi bīstami noziedznieki 1
1 stunda
LE
LETA
Sports
WADA uz četriem gadiem diskvalificē Krieviju
5 stundas
EL
Egils Līcītis
Latvijā
Egils Līcītis: Rīga jāatpūtina no Ušakova un viņa sekotājiem 2
2 stundas
LE
LETA
Dabā
Brīžiem līs, vietām gaidāms arī sniegs. Prognoze otrdienai
3 stundas