Mobilā versija
+1.7°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
9. jūlijs, 2013
Drukāt

Uz sadziedāšanos Latvijas simtgadu svētkos!

Publicitātes un Timura Subhankulova fotoPublicitātes un Timura Subhankulova foto

Reportāža no Dziesmu svētku noslēguma koncerta “Līgo”.

 

Aizkustinošā un pacilājošā koncertā Mežaparka Lielajā estrādē svētdien noslēdzās XXV Vispārējie latviešu Dziesmu un XV deju svētki. Dziesmai patiesi bija Liela diena ‒ un arī 15 tūkstošiem koristu un skatītāju jūrai viņiem pretī. Dziesma vijās no Valsts himnas “Dievs, svētī Latviju!”, diriģējot sirmajam Goda virsdiriģentam Robertam Zuikam, caur Uģa Prauliņa “Līgo nakts mistērijām” līdz majestātiskajām Vītola “Gaismas pils”, Mārtiņa Brauna “Saule. Pērkons. Daugava” un izjusto Ērika Ešenvalda skaņdarbam ar Anitas Kārkliņas vārdiem “Dvēseles dziesma”.

“Ir skaisti un saviļņojoši,” pēc koncerta pirmās – kopkoru – daļas teica Dzintra Apine, kura dzied Vecpiebalgas Muižas korī. Viņasprāt, skaistākās dziesmas ir dziļā un melodiskā “Lūgšana”, skaista arī Raimonda Tigula un Noras Ikstenas “Dod, Dieviņi!”. Savukārt sirmā diriģente un koriste Leonora Meņķe (83) no Gulbenes nav izlaidusi nevienus dziesmu svētkus – gan gatavojot korus, gan skatītāju rindās. Šajos ieradusies, lai sastaptu meitu, kas dzied Londonas latviešu korī un mazmeitu, kas dzied Zviedrijas latviešu korī.

“Šī ir tautas kustība, nevis amatieru māksla, emocionāls, ne mākslinieciska rakstura pārdzīvojums,” teica aktieris Juris Žagars. “Dziesmas šodien skan tāpat kā pirmajos dziesmu svētkos citā gadsimtā ‒ Dievam par godu un savai tautai par liecību. Tas ir svēts brīdis,” pārliecināta aktrise Olga Dreģe, priecājoties, ka viņas 75. jubilejas gadā piepildījies jaunības sapnis ‒ uzrunāt latviešu tautu Dziesmu svētku estrādē.
Ligo_02_TS_5

Reizē priecīgi un skumji svētkiem aizejot jūtas svētku mākslinieciskā vadītāja un dziedātāju iemīļotā diriģente Aira Birziņa. “Atkal viens laiks ir beidzies, atkal jāsākas jaunam. Prieks, ka kopkoris skanēja tik spoži un labā kvalitātē. Galvenais ‒ jāsaprot, ka Dziesmu svētki ir pasākums, kas notiek, lai dziedātu, spēlētu, dancotu, nevis kaut kas līdzīgs izrādei vai šovam. Galvenais bija noskaņa un dzīvās balsis. Kori to izdarīja, gan dziļi izprotot, gan emocionāli iejūtoties, gan spilgti izplosoties.”

“Tik emocionāls koncerts latviešu tautai var līdzēt, lai to uzmundrinātu un saliedētu kā ar burvju zālēm,” pēc koncerta “Kultūrzīmēm” sacīja prezidente Vaira Vīķe-Freiberga.

“Dziesmu svētkus uzskatu par lielāko brīdi katra latvieša dzīvē, kad viņš pilnībā nododas mūzikai, emocijām, mākslai un labām pārdomām,” tā, tikko pavadījis Vācijas prezidentu Joahimu Gauku, kurš arī bija klāt no-slēguma koncertā, teica eksprezidents Guntis Ulmanis.

Ar krāšņu un neparastu priekšnesumu pirmoreiz izskanēja Uģa Prauliņa “Līgo – Jāņu nakts mistērija” virsdiriģenta Ivara Cinkusa vadībā. Tomēr lielāko tautas atzinību guva noslēgumā skanošā Ērika Ešenvalda “Dvēseles dziesma”. Mežaparka estrādē, šķiet, nebija daudz ļaužu, kas nepiekristu tās vārdiem “Dzied, mana dvēsele, dziedi…” – arī kājās stāvot un izdziedot šos vārdus pieprasītajā atkārtojumā. “Šī ir dziesma, kas paliks cilvēku sirdīs. Sirdsskaidrība uzrunā,” pēc koncerta smaida “Čikāgas piecīšu” dziedātāja un kordiriģente Lorija Vuda, kura šoreiz pati dziedāja Ventspils jauktā kora sastāvā.

“Paldies Dievam, ka izdevās saglabāt svētvakara sajūtu, nepārkāpt robežas, ko bieži diktē īsts laikmets. Dievs dod, lai mēs to noturētu vēl ilgi!” teica virsdiriģents Māris Sirmais.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+