Pasaulē
Eiropa

Uz sarkanā paklāja – zvaigznes un rājieni 0


Samita zvaigzne bija Francijas jaunais prezidents Emanuels Makrons, kurš piedalījās arī kopējā preses konferencē ar Vācijas kancleri Angelu Merkeli.
Samita zvaigzne bija Francijas jaunais prezidents Emanuels Makrons, kurš piedalījās arī kopējā preses konferencē ar Vācijas kancleri Angelu Merkeli.
Foto – AFP/LETA

Laikā, kad Latvijā gatavojās Jāņu svinībām, Eiropas Savienības (ES) līderi āva kājas, lai dotos uz Briseli un satiktos gadskārtējā vasaras samitā.

Šogad tas izcēlās ar vairākām lietām, to vidū ar atmiņām par aizvadīto Lielbritānijas referendumu, kurā vairākums balsstiesīgo atbalstīja Apvienotās Karalistes aiziešanu no Eiropas Savienības, un arī jaunu seju pievienošanos līderu saimei, to vidū kā visvairāk pamanāmais minams Francijas jaunais prezidents Emanuels Makrons.

 

Debašu centrā – pilsoņi

Tieši pirms gada Eiropas Savienības valstu vadītāju samitu uz brīdi atlika, lai sagaidītu Lielbritānijas referenduma rezultātus un satiktos jau jaunā realitātē. Lai gan eiroskeptisko politiķu kampaņa bija masīva, līdz pēdējam brīdim Brisele visai lielā pašpaļāvībā cerēja, ka breksits tomēr nav iespējams un ka toreizējā premjerministra Deivida Kemerona valdība un palikšanas atbalstītāji izsprauksies vismaz caur adatas aci. Taču 24. jūnija rīts nesa skarbu atklāsmi – teju 52 procenti (51,9) par izstāšanos, 48,1 – pret.

Tagad, gadu pēc notikušā, abas puses – Eiropas Savienība un Lielbritānija – jau oficiāli ir sākušas izstāšanās sarunas, tas notika dažas dienas pirms samita, 19. jūnijā, un pamazām šķetina tos jautājumus, kas abas joprojām saista un no kā turpmāk būs jāatsakās.

Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja uz līderu sanāksmi Briselē bija atvedusi savas valdības redzējumu par vienu no būtiskākajiem jautājumiem, kas interesē arī Lielbritānijā dzīvojošos latviešus, proti, kas notiks ar tiem Eiropas Savienības pilsoņiem, kuri patlaban dzīvo Lielbritānijā, un kāda nākotne gaida citās ES valstīs mītošos britus. Par šīm pārmaiņām abās Lamanša kanāla pusēs uztraucas kopumā vismaz četri miljoni cilvēku.

T. Meja līderiem apsolīja, ka Apvienotajā Karalistē vismaz piecus gadus dzīvojošie Eiropas Savienības pilsoņi varēs tur palikt pēc breksita jeb Lielbritānijas izstāšanās no ES. Šiem cilvēkiem būšot ļauts saglabāt tiesības uz sociālajiem pabalstiem, veselības aprūpi, izglītību un citiem dzīvei nepieciešamajiem pakalpojumiem.

 

Kura tiesa uzraudzīs?

Taču Londona vēlas, lai viņu tiesības pārraudzītu nevis Eiropas Tiesa, bet gan tā būtu britu tiesu varas kompetence. Šeit Londonas un Briseles viedokļi būtiski atšķīrās, jo Brisele savukārt iepriekš pauda, ka vēlētos, lai Eiropas pilsoņu tiesības paliek Eiropas Tiesas kompetencē, ja rodas strīda situācija.

T. Mejas piedāvājums izpelnījās asu kritiku no ES institūciju līderu un arī vairāku valstu vadītāju puses, kuri norādīja, ka tas ir neskaidrs un nerada pārliecību par pilsoņu drošību. Šonedēļ, pirmdien, Lielbritānijas valdība nāca klajā ar jau konkrētāku piedāvājuma izklāstu, tā kā uz Briseli T. Meja bija atvedusi tikai principus.

17 lappušu garajā dokumentā vēlreiz apliecināts Briselē vēstītais un arī sacīts, ka Londona neakceptēs Eiropas Tiesas uzraudzību pār ES pilsoņu tiesībām, norādot, ka šos jautājumus izlems Lielbritānijas tiesas, un solīja, ka personas, kas notiesātas par nopietniem noziegumiem, tiks izraidītas. “Šis ir godīgs un nopietns piedāvājums un tas būs saistīts ar vienošanos, kas tiks noslēgta par ES dzīvojošo britu tiesībām,” sacīja premjerministre T. Meja.

Taču arī pēc šā plāna breksita sarunu delegācijas vadītājs no Eiropas Komisijas puses Mišels Barnjē paziņoja, ka Lielbritānijai jāvieš lielāka skaidrība par ES pilsoņu tiesībām, nekā sniedz Mejas publiskotais dokuments. Savukārt breksita sarunu Eiropas Parlamenta (EP) delegācijas vadītājs Gijs Ferhofstads atzinīgi novērtēja Mejas ierosinājumu vienkāršot procedūras uzturēšanās atļaujas iegūšanai, bet norādīja, ka premjeres plānā esot daudz ierobežojumu.

Pilsoņu tiesību garantēšana ir viens no aktuālākajiem jautājumiem līdzās tam, cik Lielbritānijai vēl būs jāiemaksā bloka budžetā kā Eiropas Savienības dalībvalstij un kā risināt Apvienotajai Karalistei piederošās Ziemeļīrijas un Īrijas Republikas robežas jautājumu. Un arī par tiem diskusijas turpinās.

 

Pievēršas aizsardzībai

Šobrīd aktuāla ir Aizsardzības fonda izveidošana un spēku apvienošana, izmantojot resursus, kas ir valstu rīcībā. Kā norādīja Latvijas premjerministrs Māris Kučinskis, kurš valsti pārstāvēja galotņu sanāksmē, mājasdarbi ir skaidri un Aizsardzības ministrija izskatīs iespējas, kā Latvija varētu piedalīties fonda veidošanā.

“Vēl pirms pusgada bija prāta vētra par to, kā Eiropas Savienība ar savu politiku izskatīsies iepretim NATO, bet šobrīd ir uzņemts skaidrs kurss. Pirmkārt, Eiropas Savienība ir kā NATO papildinošais elements – sadarbība un tikai sadarbība. Otrkārt, patlaban diskutējam par Aizsardzības fonda izveidošanu, kur būtu vieta mūsu jaunajiem zinātniekiem, lai sadarbībā ar aizsardzības nozari varētu piedalīties projektos un radīt jaunu pienesumu drošības nostiprināšanai. Ņemot vērā, ka Aizsardzības ministrija jau tagad sadarbojas ar Rīgas Tehnisko universitāti, es tiešām redzu iespējas mūsu zinātniekiem. Vienīgi vajadzēs strādāt, lai atrastu partnerus lielajās valstīs,” tā norādīja premjerministrs Māris Kučinskis.

 

Atjaunojas koalīcija

Kā jau gaidīts, samita zvaigzne bija Francijas prezidents Emanuels Makrons, kuram šī bija pirmā ierašanās uz līderu sarunām Briselē, esot jaunajā godā. Viņš vēlreiz apliecināja atbalstu stiprai un vienotai Eiropas Savienībai un ciešu saikņu atjaunošanai ar Vāciju, piedaloties arī kopējā preses konferencē ar Vācijas kancleri Angelu Merkeli.

Šo abu valstu varas koalīcijas atjaunošanos pamanīja ne viens vien un šonedēļ par to skaļi izteicās arī Eiropas Komisijas viceprezidents Franss Timmermanss, sakot, ka Francija un Vācija uzņemsies vadību reformās pēc Lielbritānijas izstāšanās no bloka. “Pēdējo gadu laikā, pareizi vai nepareizi, tika radīts iespaids, ka Vācija ir pārāk dominējoša. Tādēļ fakts, ka tagad apņēmīgāk iesaistās Francija, nāk par labu Eiropai kā veselumam, nāk par labu Francijai un sevišķi nāk par labu Vācijai,” sacīja F. Timmermanss.

LA.lv
LE
LETA
Pasaulē
AfD līdere noraida pārmetumus par apšaubāmiem ziedojumiem
10 stundas
LE
LETA
Pasaulē
Igaunijā klejojošu govju dēļ pārtrūkst aviosatiksme ar Roņu salu
12 stundas
LE
LETA
Pasaulē
Kambodžā vēsturisks pirmais spriedums sarkano khmeru režīma līderiem
12 stundas

Lasītākie raksti

Par svarīgo

LE
LETA/LA.lv
Latvijā
Ulme ticis pie kārotās 8247 eiro kompensācijas pēc divu mēnešu darba Saeimā 2
5 stundas
LE
LETA/LA.lv
Latvijā
FOTO, VIDEO. Iemirdzas tradicionālais gaismas festivāls “Staro Rīga”!
5 stundas
JL
Juris Lorencs
Latvijā
Juris Lorencs: Latvijas neatkarības garants esam tikai mēs paši 2
7 stundas
SK
Skaties.lv
Latvijā
VIDEO. Inčukalnā pieķer šoferi bez tiesībām: braukā riņķī ar cita auto numurzīmēm
3 stundas
LE
LETA
Pasaulē
Par Stambulas lidostas teroraktu sešiem apsūdzētajiem piespriež mūža ieslodzījumu
3 stundas