Samita zvaigzne bija Francijas jaunais prezidents Emanuels Makrons, kurš piedalījās arī kopējā preses konferencē ar Vācijas kancleri Angelu Merkeli.
Samita zvaigzne bija Francijas jaunais prezidents Emanuels Makrons, kurš piedalījās arī kopējā preses konferencē ar Vācijas kancleri Angelu Merkeli.
Foto – AFP/LETA

Uz sarkanā paklāja – zvaigznes un rājieni 0

Laikā, kad Latvijā gatavojās Jāņu svinībām, Eiropas Savienības (ES) līderi āva kājas, lai dotos uz Briseli un satiktos gadskārtējā vasaras samitā.

Reklāma
Reklāma
“Zaļais kurss jau tepat pie sliekšņa.” Vai varētu aizliegt malkas, brikešu un granulu apkuri? 400
TV24
Uzņēmējs nosauc visbirokrātiskākās valsts iestādes, kuras būtu likvidējamas: Šādi es, protams, varu sev audzēt ienaidniekus 72
Māte ar šausmām atklāj, ka jaundzimušais bērns, par kuru viņa rūpējās slimnīcā, nav viņas bērns 19
Lasīt citas ziņas

Šogad tas izcēlās ar vairākām lietām, to vidū ar atmiņām par aizvadīto Lielbritānijas referendumu, kurā vairākums balsstiesīgo atbalstīja Apvienotās Karalistes aiziešanu no Eiropas Savienības, un arī jaunu seju pievienošanos līderu saimei, to vidū kā visvairāk pamanāmais minams Francijas jaunais prezidents Emanuels Makrons.

Debašu centrā – pilsoņi

Tieši pirms gada Eiropas Savienības valstu vadītāju samitu uz brīdi atlika, lai sagaidītu Lielbritānijas referenduma rezultātus un satiktos jau jaunā realitātē. Lai gan eiroskeptisko politiķu kampaņa bija masīva, līdz pēdējam brīdim Brisele visai lielā pašpaļāvībā cerēja, ka breksits tomēr nav iespējams un ka toreizējā premjerministra Deivida Kemerona valdība un palikšanas atbalstītāji izsprauksies vismaz caur adatas aci. Taču 24. jūnija rīts nesa skarbu atklāsmi – teju 52 procenti (51,9) par izstāšanos, 48,1 – pret.

CITI ŠOBRĪD LASA

Tagad, gadu pēc notikušā, abas puses – Eiropas Savienība un Lielbritānija – jau oficiāli ir sākušas izstāšanās sarunas, tas notika dažas dienas pirms samita, 19. jūnijā, un pamazām šķetina tos jautājumus, kas abas joprojām saista un no kā turpmāk būs jāatsakās.

Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja uz līderu sanāksmi Briselē bija atvedusi savas valdības redzējumu par vienu no būtiskākajiem jautājumiem, kas interesē arī Lielbritānijā dzīvojošos latviešus, proti, kas notiks ar tiem Eiropas Savienības pilsoņiem, kuri patlaban dzīvo Lielbritānijā, un kāda nākotne gaida citās ES valstīs mītošos britus. Par šīm pārmaiņām abās Lamanša kanāla pusēs uztraucas kopumā vismaz četri miljoni cilvēku.

T. Meja līderiem apsolīja, ka Apvienotajā Karalistē vismaz piecus gadus dzīvojošie Eiropas Savienības pilsoņi varēs tur palikt pēc breksita jeb Lielbritānijas izstāšanās no ES. Šiem cilvēkiem būšot ļauts saglabāt tiesības uz sociālajiem pabalstiem, veselības aprūpi, izglītību un citiem dzīvei nepieciešamajiem pakalpojumiem.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.