Mobilā versija
-1.5°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
15. jūlijs, 2014
Drukāt

Uz simtgades Dziesmu un deju svētkiem! (1)

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

Noslēgumam tuvojas Dziesmu un deju svētku saglabāšanas un attīstības plāna 2014. – 2018. gadam izstrāde, tomēr svarīgākais jautājums – dalībnieku un kolektīvu vadītāju motivēšana – paliek neatrisināts.

Gatavojoties Latvijas simt gadu Dziesmu un deju svētkiem, Latvijas Nacionālais kultūras centrs (LNKC), izvērtējot iepriekšējo svētku pieredzi, iesniegšanai Ministru kabinetā sagatavojis Dziesmu un deju svētku saglabāšanas un attīstības plāna 2014. – 2018. gada projektu. Vairāki plānā iekļautie uzdevumi un pasākumi īstenojami jau šobrīd, tomēr plāna iesniegšana no 30. jūnija pārcelta uz 30. septembri.

Ceļā uz svētkiem jaunieši dziesmu un deju tradīciju stiprinājuši plānā iezīmētajos Baltijas Studentu dziesmu un deju svētkos Daugavpilī, dejotāji – lieluzvedumā “Lec, saulīte”, veikta iepriekšējo Dziesmu svētku dalībnieku aptauja. Skaļākus notikumus pamanām, bet tikmēr risinājumu gaida vairāki gadu gaitā samilzuši, Dziesmu svētku pēctecībai izšķiroši jautājumi – gan māksliniecisko kolektīvu vadītāju nevienlīdzīgā atlīdzība, dziesmu kultūras centru un kolektīvu darbība bez vienotām vadlīnijām, arī dalībnieku līdzdalība svētku veidošanā.

Mērķdotācijas izvērtējums 
vēl jāgaida


“Dziesmu un deju svētku tradīcija – tie esam mēs paši” – viens no būtiskākajiem LNKC Latvijas Kultūras akadēmijai (LKA) pasūtinātās iepriekšējo Dziesmu un deju svētku dalībnieku aptaujas secinājumiem. Tas kārtējo reizi ceļ gaismā jau daudzkārt izskanējušo cilvēkkapitāla nozīmību. Atslēgas vārds ir “motivācija” – dziedāt, dejot, saglabāt tradīciju, kurā lielākā nemanāmo darbarūķu loma šobrīd nenoliedzami ir tiem Latvijas māksliniecisko kolektīvu vadītājiem, kas ikdienā strādā ar dejotājiem, koristiem. Kā motivēt citus, ja pašu motivācija bieži vien ir entuziasms, bet ieguldītais darbs joprojām nav adekvāti novērtēts atalgojuma veidā, jautā daudzi deju kolektīvu, koru vadītāji.

Šobrīd deju kolektīvu, koru un citu tautas mākslas kolektīvu vadītāju atalgojums pārsvarā svārstās no 100 līdz 250 eiro mēnesī pēc nodokļu nomaksas. Tas ir atkarīgs no pašvaldības rocības un ieinteresētības, radot atalgojuma nevienlīdzību starp dažādu pašvaldību kolektīvu vadītājiem. Agrita Priedniece, Talsu novada jauktā kora “Lauciene” vadītāja un diriģente, teic, ka viņas atalgojums par kora vadīšanu esot krietni mazāks nekā tādu pašu pienākumu veicējam Rīgā vai Jūrmalā, tikai ap simt eiro mēnesī. Viņas darba pienākumos – vismaz viens mēģinājums nedēļā, tuvojoties Dziesmu svētkiem, skatēm, koncertiem, protams, biežāk. “Nesūdzos, bet būtu priecīga par pastāvīgu vismaz minimālo algu,” atzīst diriģente.

Kā kolektīvu vadītājus motivējošs faktors 2013. gadā atjaunotā valsts mērķdotācija pašvaldības kolektīvu māksliniecisko vadītāju algām (šogad 7 865 92 eiro 1697 mākslinieciskajiem kolektīviem) realitātē nozīmē ap 20 eiro mēnesī kolektīva vadītājam, turklāt atsevišķas pašvaldības to izmaksā tikai reizi ceturksnī vai pat pusgadā, dažas pašvaldības to izmanto nevis, kā plānots, kā papildfinansējumu, bet aizstāj līdzšinējo pašvaldības finansējumu.

“Priecē, ka valsts atbalsts amatiermākslas kolektīvu finansēšanai atjaunots. Tas kopumā parāda valsts attieksmi Dziesmu svētku procesa nodrošināšanā,” vērtē Siguldas novada Kultūras pārvaldes vadītāja Jolanta Borīte, reizē uzsverot, ka valsts atbalstu pašvaldībām ir nepieciešams palielināt.

Salaspilī izstrādāta pašiem sava sistēma, kā atalgot kolektīvu vadītājus. Par kolektīva vadītāja darba stundu likmi pēc vairākiem kritērijiem – izglītība, kolektīva lielums, iesaiste tautas mākslas tradīcijā – 10 eiro stundā speciālistam ar augstāko izglītību, nosakot maksimālo – 36 – stundu skaitu mēnesī.

Pašlaik LNKC deleģējis LKA veikt māksliniecisko kolektīvu vadītāju un pašvaldību aptauju, sagatavot priekšlikumus valsts atbalsta sistēmas pilnveidei, veicot grozījumus attiecīgajos normatīvajos aktos, arī precizējot kritērijus mērķdotācijas sadalei. Aptaujas izvērtējums, pēc LNKC ziņām, iepriekš plānotā 15. jūlijā vietā šobrīd gaidāms septembrī. Tāpat Dziesmu un deju svētku saglabāšanas un attīstības plāns paredz sekmēt valsts mērķdotācijas atjaunošanu 2009. gada apjomā (tam papildus nepieciešams budžeta finansējums 611 795 eiro).

Vadlīnijas gaidot


Sāpīgi līdzekļu trūkumu izjūt kolektīvi, kuru dibinātājs nav pašvaldība. Rīgas Latviešu biedrības tautas deju ansambļa “Vija” mākslinieciskais vadītājs Jānis Vilcāns teic, ka laikā, kad RLB kuģis grimstot parādu jūrā, lielākā bēda esot līdzekļi, par kuriem iegādāties tērpus, apmaksāt transportu. “Dziesmu svētku skatēs jūtamies kā lupatlaši, bet tautas tērpu prasības ir stingras, tās jāpilda. Meitenes šuj blūzes, paši maksājam par transportu no ikmēneša biedra naudām. Turamies uz entuziasma, prieks, ka tas gan ir liels!”

Viens no tuvākajiem uzdevumiem ir vadlīniju izstrāde gan kolektīvu mākslinieciskajiem vadītājiem, gan kultūras centriem, kuru paspārnē darbojas vairāk nekā puse Latvijas amatierkolektīvu, kas iesaistās Dziesmu svētku tradīcijā. LNKC vadītāja Signe Pujāte skaidro, ka vadlīnijas tautas mākslas kolektīvu darbības attīstībai plānots sagatavot līdz oktobra beigām. Tajās plānots iekļaut definīciju par katru no kolektīvu veidiem, repertuāra raksturojumu, kolektīvu vadītāja pienākumiem nepieciešamo materiāltehnisko nodrošinājumu.

I. Trofimoviča gan norāda, ka LNKC iniciatīva sadarboties ar pašvaldību kultūras nozares pārstāvjiem, izstrādājot vadlīnijas, šobrīd apsīkusi, un pašvaldību pārstāvji gaidot LNKC rīcību. “Būtu jāklasificē kolektīvi pēc pašvaldības izmēriem, kultūras iestāžu veidiem un jāpiedāvā mums apaudzēt šo karkasu. Esmu par to, lai lielos rāmjus nosaka, tomēr izlemt detaļas vajadzētu ļaut pašvaldībai,” pauž metodiķe.

Līdzsvarā 
starp zelta fondu 
un eksperimentu


Viens no būtiskiem jautājumiem, par kuru jau šobrīd diskutējusi Dziesmu svētku padome, ir mūžīgais svētku repertuāra risinājums. Ko dziedāt un ko dejot – šī jautājuma mūžīgā atgriešanās raisīja un raisīs nebeidzamas diskusijas, sevišķi atbildīgu repertuāra jautājumu dara valsts simt gadu svinības 2018. gadā.

“Šobrīd ģenerālā ideja – nedrīkstam pārslogot cilvēku interesi par dziedāšanu ar grūtu repertuāru,” uzsver Dziesmu svētku koru nozares vadītājs, diriģents Romāns Vanags. “Pretējā gadījumā zaudēsim masveidību, iegūstot elitāru koru grupu, kura jau pastāv. Taču mums ir vajadzīga cilvēku vēlēšanās piedalīties svētkos, dziedāt, nevis tikai klausīties.”

Tieši repertuāra augstās mākslinieciskās prasības ir novērtētas kā viens no diskriminējošiem faktoriem reģionos, kādēļ atsevišķi kolektīvi vai nu ir izslēgti no svētku procesa, vai tajā iekļaujas ar grūtībām. Jauktā kora “Laicene” (Talsu novads) diriģente Agrita Priedniece uzskata, ka repertuārs nākamajos svētkos būtu ļoti rūpīgi jāpārdomā: “Ne vienmēr atmaksājas jaunie darbi. Šajos svētkos tie bija par grūtu lauku korīšiem, un arī apgūšanas laiks ir daudz par īsu,” vērtē diriģente.

R. Vanags pārliecināts, ka Dziesmu svētku noslēguma koncertam ir jābūt svētku klasikas apliecinājumam, viņaprāt, dziesmu zelta fondam visu kora grupu sniegumā. “Domāju, ka tā piepildīsim svētku sajūtu maksimāli – kori būs pareizi noslogoti un klausītājs gūs gandarījumu. Braucot uz mēģinājumiem gan pie vīru, gan sieviešu un jauktajiem koriem, jūtu, ka attieksme pret šādu ideju ir pozitīva. Koru sagatavošanas procesam ir jābūt ļoti plānveidīgam. Lai redzam, ka dziesmas, ko piedāvājam koriem, arī vēlāk paliek repertuārā un koriem nav jāmācās par velti, kā tas diemžēl bijis vairākos svētkos.”

Lai arī aktīva repertuāra gatavošanās simtgades svētkiem sākšoties tikai 2016. gadā, jau nākamgad jāsāk domāt par koprepertuāru, tādēļ tā uzdevumiem jābūt skaidriem jau šogad. Diriģents paredz, ka Dziesmu svētku padomes aktīvs darbs atsākšoties rudenī.

Mākslinieciskais līmenis, atvieglojot koristu uzdevumu, necietīs, pārliecināts Vanags. “Māksliniecisko kvalitāti var celt citiem līdzekļiem – ar pašas mūzikas kvalitāti, nevis ar grūtu partitūru un apgūšanas pretestību. Skaistu un vienkāršu mūziku uzrakstīt ir daudz grūtāk nekā grūtu un sarežģītu, ko liela daļa varbūt pat nesaprot,” norāda diriģents.

Viena no Dziesmu svētku padomes aktualizētām diskusijām ir atsevišķa tautas mūzikas koncerta sarīkošana. “Kori, kuriem daudzas partitūras ir par sarežģītu, justos gandarīti, ka labi apguvuši repertuāru,” norāda R. Vanags.

LNKC tautas mākslas nodaļas vadītāja Līga Ribicka informē, ka jau šobrīd paredzēti līdzekļi jaundarbu konkursiem un pasūtījumiem, norādot, ka “mākslinieciskie kritēriji tiek veidoti katram jaundarbam īpaši, ņemot vērā plānotā jaundarba izmantošanas mērķus, plānotos izpildītājus, kopējo māksliniecisko koncepciju, izpildīšanas vietu.”

Mazās skrūvītes svētku ritenī


Dziesmu un deju svētku saglabāšanas un attīstības plāns demonstrē sabiedrībā valdošo viedokli (LKA pētījums), ka Dziesmu svētku process veidojams no ikviena aktīvas rīcības un kopīgas orientācijas uz mērķi, tā sakot – “no apakšas uz augšu”. Paradokss, tomēr LKA pētījumā arī secināts, ka gandrīz puse aptaujāto ieņem visai pasīvu pozīciju un, piemēram, svētku saturā mainīt neko nevēlas. Vēl līdz 21. jūlijam iespēja par plānu paust viedokli ir ikvienam interesentam, taču, kā atzīst L. Ribicka, aktivitāte esot ļoti zema.

Kolektīvu vadītāji nereti neredz jēgu, piemēram, iepriekš kolektīvu vadītājiem izdalītajām aptaujas anketām. Inita Kalniņa, Neretas vidējās paaudzes deju kolektīva “Sēļi” vadītāja, netic, ka viņas vai deju kolektīva dalībnieku viedoklis spētu ietekmēt Dziesmu svētku procesus. “Vienmēr aizpildām aptaujas anketas, rakstām, piemēram, mums tīkamos repertuāra skaņdarbus, bet ir sajūta, ka esam tikai sīkās skrūvītes lielajā ritenī, un tas iet savu gaitu. Kur paliek šie rezultāti, nezinu,” teic I. Kalniņa.

Siguldas novada deju kolektīvu virsvadītāja un jauniešu deju kolektīva “Vizbulīte” 
vadītāja Indra Ozoliņa uzskata, ka diskusijas, domu apmaiņa par svētku saturu tomēr varētu notikt virsvadītāju līmenī. “Dejotājiem jau nav redzējuma par kopējo koncepciju, tēmu, līniju. Tāpat pēdējo vārdu teiks autori un virsvadītāji, un, protams, arī šajā līmenī gadās neveiksmes,” viņa secina.

Šobrīd viens no LNKC plānotajiem svētku saglabāšanas un attīstības plāna projektā iezīmētajiem uzdevumiem ir repertuāra izveidē iesaistīt arī kolektīvu vadītājus. R. Vanags gan ir piesardzīgs – šādā diskusijā kopsaucēju atrast nebūšot viegli. “Diriģentu ambīcijas un dziedātāju vēlmes sakritība jāatrod ļoti balansēti. Tai ir risks pārvērst svētkus par kopā padziedāšanu ar pavadījumu, ko mēs nedrīkstam atļauties, jo a cappella dziedāšana ir mūsu lielais sasniegums. Uzklausot dalībnieku, māksliniecisko vadītāju domas, tomēr jābūt mākslinieciskajam redzējumam, jo katrs kora diriģents, dziedātājs vairāk redz sevi, savu kori, savas problēmas.”

Motivēt 
nākamo paaudzi


Domājot par nākotni, LKA veiktajā pētījumā konstatēts, ka pēdējo piecu mācību gadu laikā nemitīgi samazinās izglītojamo skaits, liekot bažīties, ka ilgtermiņā tas ir viens no riskiem, kas patiešām apdraud Dziesmu un deju svētku nākotni. Valsts izglītības satura centra (VISC) statistika gan liecina, ka šobrīd skolēnu skaits samazinoties tikai vidusskolas posmā, bet pieaugot jaunākajās klasēs. VISC vadītāja vietniece Agra Bērziņa teic – gaidāmajos Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos 2015. gadā piedalīšoties vairāk nekā 35 000 skolēnu.

“Posms, kad skolēnu skaits samazinās kopumā, ir beidzies. Vidusskolēnu trūkumu vēl jūtam gaidāmajos 2015. gada Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos, bet nākotnē tas normalizēsies.”

Aizvadītajā mācību gadā Latvijā koros vien dziedājuši ap 30 000 bērnu un jauniešu. A. Bērziņa vērtē: “Ņemot vērā to, ka Dziesmu svētku estrāde vienlaikus var uzņemt 13 000 dalībnieku, skaits vērtējams kā gana liels.” Viņa uzskata – iespējams, apdraudējums nākamajai Dziesmu un deju svētku paaudzei mazāk meklējams demogrāfiskajos rādītājos, vairāk – attieksmē pret tradīciju, dziedāšanu korī, pret kora prestižu. “Šobrīd skolās notiek koru diriģentu paaudžu maiņa, un jaunie diriģenti bieži neuzņemas smago skolu koru vadīšanas pienākumu,” piebilst Bērziņa.

Pieredzējušais jauniešu koru diriģents Jānis Baltiņš (jauniešu koris “Atzele” Alūksnē, jauniešu koris “Atvars” Siguldā) lielāko pro­blēmu saskata obligāto mūzikas stundu neatjaunošanā vidusskolā: “Kori kļuvuši par interešu izglītības daļu. Pirmkārt, tādējādi tā ir tikai viena iespējamā alternatīva daudzo interešu klāstā, un tos vienkāršu neizvēlas. Otrkārt, kora diriģenta – interešu izglītības pedagoga alga ir maza, lai arī darbs ar skolēnu kori ne ar ko neatšķiras no jebkura amatieru kora vadīšanas. Šobrīd skolēnu koru vadība ir diriģentu, pedagogu labdarība.”

Aija Niedola, Grobiņas novada Skolu jaunatnes dziesmu un deju procesa koordinatore, norāda, ka motivēt skolēnus piedalīties deju un dziesmu kolektīvos liedz deju svētku dalības noteikumi: “No visiem bērniem, kas mūsu novadā gatavojas, uz svētkiem tiks tikai aptuveni puse. Saprotu, ka tāda laikam ir svētku infrastruktūras ietilpība, bet bērni, kuri netiks, to nesapratīs.”

Statistika


Ar svētku programmu dalībnieki visumā apmierināti


2013. gada Dziesmu un deju svētku dalībnieka portrets*


Svētku tradīcijas saglabāšanā un attīstībā iesaistītais “vidējais” dalībnieks ir persona darbaspējīgā vecumā (25-54 gadi) ar augstāko izglītību, ikmēneša ienākumiem vidēji 350 eiro uz vienu mājsaimniecībai piederošu cilvēku (ģimenē vidēji 3 līdz 4 cilvēki), kas dzīvo ārpus Rīgas, ikdienas sarunvalodā lieto latviešu valodu, ir tradīciju pārmantojusi un piedalījusies vismaz trīs (līdz piecos) Dziesmu un deju svētkos.

Neapmierinātības iemesli 2013. gada Dziesmu un deju svētkos*


Respondentus visvairāk neapmierināja koncertu garums (31%), noslēguma koncerta repertuārs kopumā (29%), mēģinājumu grafiks (22%) un fizisko slodzi (22%. Tikai 14% respondentu nav apmierināti ar repertuāra izveides principu, bet 10 % ar sadzīves apstākļiem. Lielākā daļa cilvēku ir apmierināti ar svētku programmu kopumā (neapmierināti vien 3%), tāpat arī līdzcilvēku attieksme bijusi ļoti laba (3% neapmierināto).

Ieteikumi Dziesmu un deju svētkiem nākotnē*


Visvairāk respondentu (51%) uzskata, ka vajadzētu papildināt svētkus ar jaunu tehnoloģiju un efektu izmantošanu. Tikmēr mazliet mazāks skaits (41%) domā pretēji – svētkus vajadzētu atstāt tādus pašus kā līdz šim. Daļa aptaujāto uzskata, ka vajadzētu vienkāršot Dziesmu un deju svētku repertuāru, bet 27% aptaujāto dalībnieku vēlētos, lai koncertos iesaistītu vairāk populāru izpildītāju un aktieru. Vairāk jaunu skaņdarbu vēlas 21%, vairāk šova elementu – 19%.

*Latvijas Kultūras akadēmijas Dziesmu un deju svētku (2013) 
dalībnieku aptauja

Aptauja


Ko jūs vēlētos mainīt Dziesmu un deju svētku organizācijā?


Jevgeņijs Ustinskovs, Daugavpils LKC jauktā kora “Daugava” vadītājs: “Vienmēr aktuālais jautājums ir repertuārs, kas ir redzamākā svētku daļa. Jo interesantāks ir repertuārs, jo lielāks prieks ir dziedātājiem, kuriem ar šo materiālu jāstrādā četrus gadus, un pašiem klausītājiem. Otra lieta – varbūt varētu vairāk piedomāt pie svētku režijas un veidiem, kā piesaistīt vairāk jauno koristu, jo pamazām viņu skaits iet uz leju atšķirībā no dejotājiem, kam dalībnieku skaits aug. Tāpat ir problēmas ar finansējumu, jo savulaik sniegtais atbalsts ļoti palīdzēja, taču tagad zinu vairākus diriģentus, kuri strādā gandrīz par paldies, īpaši pagastos.”

Anita Elere, Grobiņas pilsētas jauktā kora “Vēl” vadītāja: “Es domāju, ka diriģenti šobrīd ir ne īpaši pateicīgā lomā. Algas nemotivē strādāt. Mēs strādājam ar entuziasmu, jo tas mums patīk, tāpēc esam diriģenti. Bet kā Dziesmu svētki noturēsies, ja nebūs normāla diriģentu apmaksa? Tāpat būtu vairāk jāieklausās visu koru diriģentu teiktajā par repertuāru, jo mūsdienu klausītājiem ne vienmēr patīk sarežģītas dziesmas – viņi vēlas arī dzirdēt kaut ko melodiskāku, atpazīstamāku. Vēl viena būtiska lieta – tāpēc, ka vidusskolās nav mūzikas stundu, bieži vien nav arī vidusskolu koru. Zināmā veidā tā ir ķēdīte – sākot no pamatskolas līdz pat Dziesmu svētku attīstībai, jo, ja neaudzināsim jauno paaudzi, nebūs, kas dzied svētkos.”

Vita Timermane, Ķekavas tautas deju ansambļa “Zīle” vadītāja: “Gan skatītājiem, gan pašiem dejotājiem patīk, ja kaut kas ir no tā saucamā vecā pūra, no deju klasikas, piemēram, Harija Sūnas horeogrāfijas. Otra lieta ir kārtīgs stāsts un scenogrāfija, kas ļauj vieglāk skatītājam uztvert ideju. Jādomā arī par algām – nezinu, cik saņem citi vadītāji, taču, protams, tā nav nauda, ar kuru var izdzīvot. Vajadzētu skatīties, cik kolektīvā ir dalībnieku, kurā grupā tas ir un cik pasākumos piedalās. Ja būtu kritēriji, dotācijas varētu piešķirt atkarībā no tā, cik daudz katrs dara.”

Laila Ozoliņa, Lubānas tautas deju ansambļa “Lubāna” un jauniešu deju kolektīva “Žuburi” vadītāja: “Mēs esam diezgan aktīvs kolektīvs. Ar svētku repertuāru viss ir kārtībā, jo viss zināms pietiekami laikus, lai varētu kārtīgi sagatavoties. Radošā grupa ļoti labi strādā – šobrīd visi nepieciešamie materiāli tiek ļoti kvalitatīvi sagatavoti, jo ir gan apraksti, gan video un audio ieraksti. Savukārt finansējums vienmēr varētu būt lielāks gan kolektīvu vadītāju atalgojumam, gan materiālajai bāzei, tērpiem un citiem izdevumiem.”

Sagatavojusi Krista Vitena

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Ūja, mēs ,taču, esam gana vareni, lai 3 augstskolās gatavotu kultūras darbiniekus ! Kas mums ko neatmaksāt dažu tūkstošu kolektīvu vadītāju algas ,kolektīvu tērpus! Nākošajos Dziesmu un deju svētkos iāpanāk 100 000 dalībnieku piedalīšanos!
    Mēs to varam! Ne ASV ,ne Kanāda,ne Vācija ko tādu nevar atļauties …Bet mēs panāksim ,ka šais svētkos dzied un danco miljons! Tā ka mums ir uz ko tiekties! Bērnu dārzi jau danco, visus penšas iesaistīsim !

Latvijas simtgades svinības kopumā izmaksās 60 miljonus eiro (2)Kopējais Latvijas simtgades svinību pasākumu finansējums 2017.-2021. gadā indikatīvi varētu sasniegt 59 075 947 eiro, liecina Kultūras ministrijas (KM) informatīvais ziņojums par Latvijas simtgades svinību pasākumu plānu 2017.-2021. gadam, kuru nākamnedēļ izskatīs valdībā.
Draugiem Facebook Twitter Google+