Seniori Lielvārdē uz skatuves izspēlē savu dzīvi 3
“Tagad, kad pensionāriem pašiem ir savs teātris, mums iet vēl trakāk nekā jaunībā. Nav laika domāt ne par slimībām, ne par mazām pensijām,” saka Lielvārdes pensionāru biedrības vadītāja Nora Ivanova. Tas, ka dažam senioru teātra “Paši” aktierim jau krietni pāri 80, nav šķērslis, lai kāptu ne tikai uz pašmāju skatuves, bet arī dotos viesizrādēs uz kaimiņu novadiem. Ar savu jaunāko iestudējumu – Paula Putniņa izrādi “Paši pūta, paši dega”, seniori šosestdien, 16. maijā, piedalīsies arī Ikšķiles, Ķeguma, Lielvārdes un Ogres novadu amatierteātru skatē.
No anekdotēm līdz lugai
Lielvārdes novads var lepoties ar Latvijā, iespējams, vienīgo teātri, kur visu dara tikai seniori – paši spēlē, zīmē, uzstāda un nomaina dekorācijas, gādā tērpus un rekvizītus, iemūžina filmās un fotogrāfijās ainas no izrādēm, turklāt teātra režisore arī ir seniore. “Mūsu pensionāru biedrība ir īpaša ar to, ka esam aizgājuši pa mākslas amatieru ceļu. Nenākam kopā, lai svinētu dzimšanas dienas vai paklausītos, ko citi mums stāsta, bet darbojamies paši. Pirms septiņiem gadiem sākām dejot, pēc tam izdomājām, ka spēlēsim teātri, bet pirms diviem gadiem nodibinājām arī dāmu ansambli. No pieredzes varu teikt, ka šis ceļš ir pareizais, jo dod mums gan veselību, gan sajūtu, ka ar savu darbību varam būt noderīgi,” uzskata Nora Ivanova. Viņa aprēķinājusi, ka 66% no 75 pensionāru biedrības biedriem darbojas vienā, bet daži – pat visos trīs senioru pašdarbības kolektīvos.
Zīmīgi, ka senioru teātrī darbojas arī septiņi stiprā dzimuma pārstāvji, bet deju kolektīvā – pat veseli desmit. Kad jautāju, kā izdevies to panākt, pensionāru biedrības vadītāja tikai pasmaida un saka: “Ar viltību un mīlestību.”
Teātra spēlēšana sākusies ar nelieliem anekdošu iestudējumiem, kā paši saka – garastāvokļa “uzprišināšanai”. Tie papildinājuši biedrības ikmēneša tematiskās pēcpusdienas. Jautrās lomu spēles tā iepatikušās, ka radusies doma aicināt talkā režisoru, turklāt ne kuru katru, bet no senioru vidus. Izvēle kritusi uz ilggadīgo Lielvārdes Tautas teātra aktrisi, pensionēto skolotāju Skaidrīti Tilaku. Viņas vadībā iestudētas ainiņas no Rūdolfa Blaumaņa joku lugām, ar kurām seniori uzstājušies Jāņu ielīgošanas pasākumā.
Pēc tam viens otram sekoja jau pavisam nopietni iestudējumi ar vairākiem cēlieniem un pašu veidotām dekorācijām. Pirmā bija Guntas Micānes luga “Skaista mana brāļa sēta”, kuras noslēguma ainā uz skatuves kāpis arī senioru deju kolektīvs. Šo izrādi pensionāri nospēlējuši arī Edgara Kauliņa 110. dzimšanas dienas svinībās Andreja Pumpura Lielvārdes muzejā.
Īpašas atmiņas saistās ar Augusta Saulieša lugas “Vienprātības komiteja” iestudējumu. Luga, kas sarakstīta Latvijas brīvvalsts laikā, piesaistījusi gan ar savu aktualitāti, gan ar to, ka nav nepieciešamas dekorācijas, jo visa lugas darbība norisinās pie apspriežu galda, pie kura sēžot tautas pārstāvjiem jāizlemj, kur tad celt kultūras centru – Balto vai Melno vārnu galā. Pērn vasarā luga nospēlēta Lielvārdes novada pašvaldības lielajā sēžu zālē. Pats interesantākais, ka deputāti pat nenojautuši, ka paredzēts kaut kas neparasts. Kad domes priekšsēdētājs paziņojis, ka dienas kārtības pirmajā punktā paredzēta vienprātības komitejas sēde un brīvās vietas pie galda aizņēmuši senioru teātra aktieri, deputātu sejās bijis lasāms patiess izbrīns. “Šī luga trāpīja kā naglai uz galvas, jo vienprātības joprojām trūkst ne tikai novados, bet visā Latvijā,” saka režisore.
