Latvijā
Izglītība

Miljonāre Latvijā uzceļ skolu, jo viņai nav izdevies iekārtot savu bērnu skolā72


Krievijas pilsone, maskaviete Jeļena Bujanova Latvijā pirms pieciem gadiem ieguvusi uzturēšanās atļauju, investējot naudu Rietumu bankā. Kā galveno iemeslu privātskolas dibināšanai min to, ka viņai nav izdevies iekārtot savu bērnu ne Žila Verna Rīgas Franču skolā, ne Rīgas starptautiskajā skolā, kur mācās daudzi ārvalstu diplomātu bērni, jo trūcis vietu.
Krievijas pilsone, maskaviete Jeļena Bujanova Latvijā pirms pieciem gadiem ieguvusi uzturēšanās atļauju, investējot naudu Rietumu bankā. Kā galveno iemeslu privātskolas dibināšanai min to, ka viņai nav izdevies iekārtot savu bērnu ne Žila Verna Rīgas Franču skolā, ne Rīgas starptautiskajā skolā, kur mācās daudzi ārvalstu diplomātu bērni, jo trūcis vietu.
Foto – Timurs Subhankulovs

Pavasara beigās vienlaikus tika ziņots par divu jaunu starptautisko privātskolu tapšanu. Abās šajās skolās mācību maksa būs ļoti augsta. Vai tiešām Latvijā ir pieprasīta tik dārga izglītība? Šķiet, ka tā tāda ir kļuvusi, kopš mūsu valstī iespējams iegūt uzturēšanās atļaujas, veicot finansiālus ieguldījumus. Ar šīm atļaujām Latvijā uzturas turīgi cilvēki pārsvarā no Krievijas, kā arī citām Austrumu valstīm, kuri vēlas saviem bērniem elitāru izglītību. Zīmīgi, ka jaunās privātskolas top Babītes novadā, tātad starp Rīgu un Jūrmalu, kas abas ir Krievijas viesu iecienītas pilsētas.

 

Babīte – dārgo skolu galvaspilsēta

Maija beigās Salienā Babītes novadā Piņķos svinīgi tika ielikts pamatakmens jaunai britu skolai “King’s College”, tā būs starptautiski pazīstamā izglītības institūciju tīkla “King’s Group” sastāvdaļa. Skolas dibinātāji uzsver, ka tā būs pirmā skola Baltijā ar britu mācību programmu, kas sagatavos skolēnus iestājeksāmeniem prestižākajās pasaules universitātēs. Skola tiks atvērta nākamā gada septembrī, taču skolēnu uzņemšana sāksies jau 2016. gada vasarā. Nedēļas laikā jau saņemti 20 pieteikumi. Britu skola Latvijā izglītos apmēram 580 skolēnu, sākot jau no pirmsskolas – divu gadu – vecuma. Bērni tiks skoloti atbilstoši britu izglītības sistēmai, viņiem “būs vienreizēja iespēja apgūt tādu pašu mācību programmu kā Lielbritānijas elitārajās skolās”, teicis sers Rodžers Fraijs, “King’s Group” dibinātājs un valdes priekšsēdētājs. Visiem skolas pasniedzējiem dzimtā valoda būs angļu vai arī viņi būs īpaši sagatavoti darbam tieši “King’s Group” skolās. Kaut izskanējis, ka mācības šajā skolā gadā izmaksās 10 000 eiro, skolas pārstāvji noliedz, ka mācību maksas apmērs jau būtu zināms. Turklāt dažādās vecuma grupās maksa būšot dažāda.

 

Mācību maksa – 1500 eiro mēnesī

Turpat blakus – Piņķos, kas arī atrodas Babītes novadā, – jau nākamā mācību gada sākumā tiks atklāta arī privātskola – “Exupéry International School”. Skola iekļausies starptautiskā šāda veida skolu ķēdē. Skola jau ieguvusi licenci, taču akreditēta vēl nav, jo vēl nav pabeigta tās ēkas celtniecība. Skolā bērniem būs iespēja apgūt mācības četrās valodās – angļu, franču, latviešu un krievu, turklāt svešvalodas mācīs skolotāji, kam šī valoda ir dzimtā. Katrā vecuma grupā uzsvars tiks likts uz citu mācību valodu. Pie skolas būs arī bērnudārzs, kur ar bērniem pārsvarā runās franču valodā. No trīs gadu vecuma katru dienu pa vienai stundai dienā būs veltītas latviešu, angļu un krievu valodai. Savukārt skolā mācības notiks pamatā angļu valodā, taču apgūtas tiks arī pārējās trīs valodas. Skolotājiem būs jāpilda strikts noteikums: viņiem saziņā ar skolēniem jāizmanto tikai viena no valodām: kurā vada stundas, tajā ar skolēniem jāsarunājas pat ārpus tām. Svešvalodas būs jāpārvalda arī skolēnu vecākiem, jo viņi ar skolas personālu varēšot sazināties tikai angļu vai franču valodā. Pieci no darbā pieņemtajiem skolotājiem būs franči, pārējie – lielākoties latvieši. Lai strādātu šajā skolā, Latvijā pat atgriežas skolotāji, kuri savulaik devušies darba meklējumos uz ārzemēm.

Plānots arī, ka “International School Exupéry” stundas nebūs strikti sadalītas 40 minūtēs un dažādos mācību priekšmetos. Stundas būs starpdisciplināras. Skolas dibinātājas Jeļenas Bujanovas ieskatā nav pareizi, ka bērniem ik pēc 40 minūtēm jāpārslēdzas uz pavisam citu mācību priekšmetu, citu tēmu. Ja izglītošanās ir starpdisciplināra, bērni labāk atceroties skolā mācīto un veiksmīgāk spēj sasaistīt apgūto ar reālo dzīvi. Lielu daļu mācību vielas bērni apgūs grupu darbā. Skolai tiek celta jauna, moderna ēka, tajā veidos saulainu un ērtu vidi. Skolas virtuves un ēdnīcas projekts izstrādāts sadarbībā ar restorāna “36. līnija” šefpavāru Lauri Aleksejevu. Bērniem tiks piedāvāta daudzveidīga ēdienkarte, kas veidota, ievērojot viņu vajadzības un gaumi attiecībā uz ēdieniem.

Mācību maksa skolā būs 1500 eiro mēnesī, taču skolas dibinātāja uzsver: tā faktiski segs tikai atalgojumu skolotājiem, taču ne skolas izveidošanā ieguldītos 11 miljonus eiro. Jeļena lēš: ja vecāki vestu bērnu uz vairāku svešvalodu pulciņiem, montesori, šaha, teātra u. c. nodarbībām, viņi iztērētu vēl vairāk, taču nu tas viss būs pieejams turpat skolā.

 

Skola pašas bērnam

J. Bujanova ir Krievijas pilsone, maskaviete, kas Latvijā pirms pieciem gadiem ieguvusi uzturēšanās atļauju, investējot naudu Rietumu bankā. Uz Latviju pārcēlusies tāpēc, ka “Maskavā dzīvot ir ļoti sarežģīti tās lieluma dēļ, bet dzīvot provincē Krievijā būtu vēl sarežģītāk”. Tomēr biznesa dēļ uz Maskavu jo­projām brauc regulāri: citreiz reizi mēnesī, citreiz vēl biežāk. Tieši Latviju savai dzīvesvietai izvēlējusies tāpēc, ka bērnībā vasaras pavadījusi Jūrmalā. Jeļena noliedz, ka par savu mītnes vietu Latviju būtu izvēlējusies kādu politisku iemeslu dēļ un arī nevēlas vērtēt Latvijas un Krievijas attiecības. Par politiku viņa nedomājot, svarīgākais, ka “cilvēki visur ir cilvēki”. Jeļena mācījusies latviešu valodu, bet būtisku panākumu šajā jomā pagaidām nav, jo latviešu valoda esot grūta. Turklāt tagad mācības jāatliek, jo daudz laika prasa jaunās skolas būvniecība, iekārtošana, skolotāju atlase, mācību programmu sastādīšana. Taču Jeļena uzsver, ka viņas dibinātajā skolā bērni apgūs gan Latvijas vēsturi, gan tradīcijas, braukšot mācību ekskursijās pa Latviju.

Savus miljonus viņa nopelnījusi, strādājot dažādās biznesa nozarēs Krievijā. Pēdējos 15 gadus Jeļenai ir uzņēmums, kas darbojas IT jomā, piemēram, veido datu pārraides sistēmas citiem uzņēmumiem. Savukārt skolu Jeļena par biznesu neuzskata, jo ieguldījumus atpelnīt diez vai izdosies. Kā galveno iemeslu skolas dibināšanai min to, ka viņai nav izdevies iekārtot savu bērnu ne Žila Verna Rīgas Franču skolā, ne Rīgas starptautiskajā skolā, kur mācās daudzi ārvalstu diplomātu bērni, jo trūcis vietu. “Tā ka sākotnēji skolu dibināju savam bērnam. Taču skolu veidoju arī tādu, kādā man pašai bērnībā būtu gribējies mācīties,” teic Jeļena. “Nav tā, ka Latvijā būtu pārāk maz privātskolu. Maz ir skolu, kurās var iegūt tik kvalitatīvu izglītību, lai pēc tam varētu iestāties vislabākajās pasaules augstskolās.” Viņas vecākā meita grasās absolvēt starptautisku amerikāņu tipa skolu Romā.

Jeļena cer, ka viņas radītajā skolā skolēni varēs mācīties starptautiskā bakalaurāta programmā (skola reģistrējusies šajā sistēmā, bet tai vēl nav dota atļauja īstenot šo programmu, jo skola nav sākusi strādāt), kas ir augstu novērtēta visā pasaulē. Te gan jāpiebilst, ka šo programmu Latvijā var apgūt ne tikai privātskolās, bet arī labākajās valsts ģimnāzijās. Taču starptautiskajās privātskolās šo programmu apgūst jau no jaunākajām klasēm, kamēr ģimnāzijās tikai no 7. vai 10. klases. Jeļena uzsver: neraugoties uz starptautisko piesitienu, skolas izglītības programma atbildīs arī Latvijas izglītības standartiem.

Jeļenas dibinātajā skolā pirmsskolas grupas jau pirms skolas uzcelšanas mūsu sarunas laikā maijā bija piepildītas par 40 procentiem. Pēc pamatskolas klasēm pieprasījums pagaidām mazāks – katrā klasē pieteikti vien pieci bērni, kaut katrā klasē plānoti 16 bērni. Pagaidām skolā bērnus uzņem līdz 5. klasei, taču vēlāk tikšot atvērtas arī vecākās klases. Vidusskolas klasēs skolēni varēšot specializēties atbilstoši savām interesēm: daļu priekšmetu apgūt padziļināti, bet daļu – tikai pamatlīmenī. Stundu saraksts tikšot veidots tā, lai būtu piemērots individuāli katram skolēnam.

Skolā savus bērnus piesaka gan latviešu ģimenes, gan šeit ilgstoši dzīvojušās krievu ģimenes, gan arī uzturēšanās atļauju īpašnieki. Lielākoties saviem bērniem šo skolu var atļauties uzņēmēji.

 

Jaunbagātnieku bērnu “uzlidojums”

Jāpiekrīt Jeļenas teiktajam, ka kopumā Latvijā privātskolu nebūt nav maz. Iepriekšējā mācību gadā Latvijā bija akreditētas 53 privātās pamata un vidējās vispārējās izglītības iestādes. Taču no visām par starptautiskajām uzskatāmas vien trīs: Latvijas starptautiskā skola un Rīgas starptautiskā skola, kurās pamatmācību valoda ir angļu, kā arī Žila Verna Rīgas Franču skola, kurā bērni mācās franču valodā. Pirmajās divās mācās attiecīgi 299 un 212 skolēnu, bet Franču skolā – vien 75.

Mācību maksa arī šajās skolās, protams, ir augsta. Piemēram, Rīgas starptautiskajā skolā gadā jāmaksā 12 876 eiro, ja bērns mācās 1. – 5. klasē. Vai tiešām tik dārgā skolā nav brīvu vietu? Zinta Uskale, kas skolā atbildīga par skolēnu uzņemšanu, skaidro: nav tā, ka brīvu vietu nav nemaz. Dažās grupās un klasēs vietas ir, bet citās tiešām nav. Turklāt Z. Uskale piebilst: skola pirmkārt paredzēta diplomātu un starptautisku uzņēmumu darbinieku bērniem, bet pēdējos gados ļoti lielu interesi par bērnu iekārtošanu šajā skolā izrāda uzturēšanās atļauju īpašnieki. Nav tā, ka viņiem skolas durvis būtu slēgtas, tomēr “svarīgi saglabāt līdzsvaru, lai nemainītos starptautiskā gaisotne skolā”, tāpēc visu turīgo krievu bērnus nevar uzņemt. Kopumā skolā ap 40 procentiem bērnu ir vietējie, bet pārējie pārstāv vairāk nekā 40 dažādas valstis. “Pie mums ir kā NATO samitā,” salīdzina Z. Uskale.

Runājot par augsto mācību maksu, Z. Uskale uzsver: skola ir bezpeļņas organizācija, līdz ar to visa nauda tiek ieguldīta mācību procesā. Lielai daļai skolēnu ārvalstnieku mācību maksu samaksā viņu vecāku darba devēji. Skola strādā, izmantojot starptautiski atzītas izglītības programmas, un, ja vecāki sāk strādāt citā valstī, bērniem nav problēmu atsākt mācības līdzīgā skolā citā valstī.

Žila Verna Rīgas Franču skola ir lētāka: pirmsskolā jāmaksā 550 eiro, skolā – 400 eiro mēnesī. Papildus gan jāmaksā par ēdināšanu un interešu izglītības pulciņiem. Taču par skolas piepildījumu un skolēnu sastāvu skolas administrācija aizņemtības dēļ raksta tapšanas laikā atbildi nevarēja sniegt. No citām ar skolu saistītām personām gan izdevās uzzināt, ka pirmsskolas grupās brīvu vietu tiešām nav. Skolā brīvas vietas mēdz būt, taču skolas administrācija un dibinātāji izvērtējot, kurus bērnus uzņemt un kurus ne. Skolā bērnus mēdz neuzņemt tāpēc, ka viņiem nav priekšzināšanu franču valodā. Skolēnus varētu iedalīt trīs grupās. Viena trešdaļa ir no rietumvalstīm, piemēram, zemāka ranga diplomātu, kuri nevar atļauties visdārgākās starptautiskās skolas, bērni. Otra trešdaļa – turīgu vai savu bērnu izglītībā ļoti ieinteresētu latviešu atvases. Atlikušie ir “Jūrmalas krievu jaunbagātnieku bērni, kuriem laist savus bērnus šādās skolās ir prestiža lieta”. Avots teicās nezinām, vai šie bērni nāk no vietējo krievu vai arī uzturēšanās atļauju īpašnieku ģimenēm. Taču pēdējos gados šādu bērnu kļūst vairāk, un tas mainot skolas mikroklimatu. Skolēnu skaita pieauguma dēļ nākamgad Franču skolai nākšoties skolai īrēt atsevišķu ēku, kamēr līdzšinējā paliks tikai bērnudārzs.

Jāpiebilst, ka privātās skolas, ja vien tās Latvijā ir akreditētas, saņem arī finansējumu no valsts budžeta skolotāju algām. Saskaņā ar IZM datiem par 2016. gada janvāri – augustu Rīgas starptautiskā skola no valsts budžeta saņēmusi 114 092 eiro, bet Franču skola – ­41 048 eiro. Kopumā privātskolām valsts šajā laikā piešķīrusi teju četrus miljonus eiro.

Lai skola saņemtu valsts finansējumu, gan tai jābūt akreditētai, gan arī tās īstenotajai izglītības programmai. Pēc Izglītības kvalitātes valsts dienesta datiem, patlaban Latvijā darbojas arī četras jaunas, vēl neakreditētas privātās vispārējās izglītības iestādes, kurām akreditācija vēl nav nepieciešama.

2015. gadā tika akreditētas pat sešas privātās vispārējās izglītības iestādes, bet 2016. gadā līdz 1. jūnijam – jau 11 privātās vispārējās izglītības iestādes. Taču tās visas nav jaunas, daļa saņēmusi atkārtotu akreditāciju. Savukārt vienai, privātskolai “INNOVA”, kā jau rakstīju, akreditācija atteikta. Piecu akreditēto izglītības iestāžu izglītības programmas akreditētas uz diviem gadiem, kas nozīmē, ka viņu īstenotās izglītības programmas jāuzlabo, bet sešu izglītības iestāžu izglītības programmas – uz sešiem gadiem.

 

UZZIŅA

Visvairāk Latvijas privātskolu – 33 – apmāca skolēnus latviešu valodā, 12 skolās mācību valoda ir krievu, bet piecās iespējams mācīties gan latviešu, gan krievu valodā.

Lielākais skolēnu skaits ir nevis starptautiskajās prestižajās Latvijas privātskolās, bet gan tajās, kas īsteno tālmācības programmas. Trīs lielākās Latvijas privātskolas pēc skolēnu skaita: Rīgas 1. tālmācības skola (345 skolēni), Rīgas 1. vidusskola (389 skolēni) un tālmācības vidusskola “Rīgas komercskola” (332 skolēni).

Vismazākās privātskolas ir Preiļu Brīvā skola (6) un Aglonas Katoļu ģimnāzija (11 skolēni). Privātajā vidusskolā “MAXVEL” nav reģistrēts neviens skolēns.

LA.lv
SK
Skaties.lv
Latvijā
“Prusaki burgeros!”Policija aiztur viltvārdi “McDonald’s” formastērpā
8 stundas
SK
Skaties.lv
Latvijā
VIDEO. “Mērķtiecīgi gāja, plēsa, lauza!” Zagļi ielaužas baznīcā Rīgā
9 stundas
LE
LETA
Latvijā
Aizturēts “ādas jaku” izvirtulis – jaunietis no Ogres
9 stundas

Lasītākie raksti

Par svarīgo

LE
LETA-INTERFAX
Pasaulē
Maskavas centrā 21,5 tūkstoši cilvēku pieprasa brīvas un godīgas vēlēšanas
1 stunda
LE
LETA
Dabā
Rojas dabas takā izveidoti septiņi virtuālie skatu torņi
44 minūtes
LA
LA.LV
Ekonomika
Atkritumu tarifi “kāpj debesīs”: sitiens “pa maku” būs nenovēršams
1 stunda
LE
LETA/AFP
Pasaulē
Ārlietu ministrija aicina atbrīvot uz tankkuģa aizturēto Latvijas pilsoni
1 stunda
LE
LETA
Dabā
Svētdien termometra stabiņš pakāpsies līdz +29 grādiem
3 stundas