Latvijā
Politika

Uz spēles – ES pilsoņu dzīvība 4


Monika Holmeiere
Monika Holmeiere
Foto – EP

Vācijas eiroparlamentāriete Monika Holmei­ere (EPP/CSU) Eiropas Parlamentā virza pretterorisma direktīvu un uzskata, ka beidzot Eiropas Savienībai sāk parādīties politiskā griba šā jautājuma risināšanai. Pēc viņas domām, terorisma draudu līmenis Eiropā pašlaik ir ļoti augsts.

 

Kā jūs vērtējat terorisma draudu līmeni Eiropā?

M. Holmeiere: – Terorisma draudu līmenis tuvākajā nākotnē būs sevišķi augsts. Jo vairāk spiedīsim uz “Islāma valsti” (ISIS), jo vairāk aktivizēsies tās ideju piekritēji, piemēram, “gulētāji” un teroristu tīkli. Viņi mēģinās ar dažādiem līdzekļiem paplašināt savu piekritēju skaitu. Pašlaik situācija ir bīstamāka, nekā sākoties karam Sīrijā. Jārēķinās, ka arī būs vairāk tā saucamo vientuļo vilku uzbrukumu. Vācijā pērn notika astoņi ar “Islāma valsti” saistīti terora akti.

 

Kas, jūsuprāt, jādara, lai mazinātu terora aktu iespējamību ES un Vācijā?

Drošības likumi ES un tās dalībvalstīs atpaliek par 25 gadiem. Iepriekš dalībvalstis domāja, ka terorisma jautājumi ir katras valsts kompetence. Tagad ES mēģina iekavēto iedzīt. Eiropas Komisija pirmoreiz šajā jautājumā izdara spiedienu, jo uz spēles ir dalībvalstu pilsoņu dzīvība. Beidzot būtisks uzsvars likts uz informācijas apmaiņu. Dalībvalstu dienestiem uzlikts pienākums savā starpā dalīties ar svarīgu informāciju, kas attiecas uz terorisma draudiem. Mēs arī informēsim “Eiropolu”, ES Ārējās darbības dienestu, kā arī NATO. Tāpat būtiski ir, ka mēs sinhronizējam savas datubāzes, jo dzīvojam digitālajā laikmetā. Pašlaik, piemēram, ES darbojas dažādas datubāzes. Tām jābūt labāk savietotām, lai nevar izslīdēt caur pirkstiem cilvēki, kuri ir uzskaitē vienā datubāzē, bet nav citā.

 

Jūs savulaik esat izteikusies, ka vajadzētu ieviest kārtību tā saucamajās “no go zones” (“slēgtie kvartāli”), kur reizēm pat policisti netiek klāt potenciālajiem noziedzniekiem un teroristiem…

Vācijā šīm vietām tagad policija pievērš pastiprinātu uzmanību. Berlīnē tas ir viens no galvenajiem policijas mērķiem. Parasti tur nepietiek ar vienu vai diviem policistiem, bet nepieciešama 20 līdz 30 cilvēku liela vienība, lai aizturētu cilvēkus, par kuriem ir aizdomas narkotiku tirdzniecībā, zagšanā un laupīšanā. Kad policija ierodas šajās vietās, vietējie iedzīvotāji apziņo cits citu. Iespējamās kriminālās darbībās nav iesaistīti šajos kvartālos dzīvojošie vīrieši vien, bet arī sievietes. Tās ir vietas, no kurienes bieži izplatās kriminalitāte un terorisms. Datu savietojamības jautājums ir ļoti būtisks, jo, piemēram, ja Nirnbergā bēgļu uzturēšanās centrā reģistrējas kāds patvēruma meklētājs, tad viņam ir iespēja to darīt vēl desmitiem citās vietās, jo datubāzes nav savienotas. Viņš var vairākās vietās saņemt pabalstus un noslēpt savu pagātni. Vācijā šajā ziņā valda noslēgta sistēma, jo, piemēram, sociālā dienesta darbinieks īsti nezina, ar ko viņam ir darīšana – vai klients iepriekš ir bijis aizturēts aizdomās par kādu noziegumu. Cilvēkam var būt 22 noziegumu epizodes, bet sociālais darbinieks nezina, ka viņa priekšā stāv bīstama persona. Tas ir tāpēc, ka Vācijā nepareizi tiek interpretēti datu aizsardzības jautājumi un visi dati netiek ievadīti sistēmā. Tāda pati problēma ir, piemēram, Beļģijā un Francijā.

 

ES tiek virzīta pretterorisma direktīva. Kādu jūs redzat tās lomu?

Ja cilvēki protestē pret kaut ko, tad tā ir vārda brīvība un šādi viņi izpauž brīvību uz savu viedokli. Tomēr, ja cilvēki apzināti darbojas ar “Islāma valsi” saistītā tīklā, piemēram, uzpērk hakerus un veido propagandas kampaņas, tad jebkurā ES dalībvalstī pret viņiem saskaņā ar direktīvu varēs vērst sankcijas.

Šo direktīvu jeb tā saucamo antiterorisma paradigmu nesen kritizēja cilvēktiesību aizsardzības organizācija “Amnesty International” (“AI”), apgalvojot, ka tā ierobežojot pilsoņu pamattiesības…

“Amnesty International” nav jāuzvedas kā teroristu aizstāvjiem. Mēs neesam Turcijā un nedzīvojam totalitārā sistēmā. Šo lietu organizācijai vajadzētu saprast. Mēs dzīvojam tiesiskās valstīs, kur terorisms kā noziegums ir ļoti skaidri definēts. “AI” rīkojās netaisnīgi – viņiem ir lobiji Eiropas Parlamentā, kuri mēģināja pakļaut spiedienam manus kolēģus un sūdzējās. Direktīvas 32. pantā ir skaidri pateikts, ka tā neattiecas uz vārda brīvību un žurnālistiem. Direktīva vēršas pret cilvēkiem, kas izvērš terorisma propagandu un darbojas sistemātiski, lai iesaistītu cilvēkus savos tīklos. Bieži indoktrinētie cilvēki nāk no sīku noziedznieku vides. Viņiem tiek stāstīts, ka, lai atpirktos no grēkiem, viņiem jāveic kāds “liels darbs”. Piemēram, jāveic pašnāvnieka uzbrukums, tad viņi “iemantotu paradīzi”. Mums tas var šķist smieklīgi, tomēr ir cilvēki, kas šādiem uzskatiem tic. Šādus tīklus nepieciešams sagraut, bet to “arhitekti” un atbalstītāji jātiesā.

Vai Eiropā ir pietiekama politiskā griba vērsties pret terorismu?

Politiskā griba pēdējo gadu notikumu kontekstā ir kļuvusi spēcīgāka. Es sagaidu vēl aktīvāku rīcību. Mums ir jāstrādā kopā ar Ēģipti un Tunisiju. Šo valstu sociālām sistēmām nepieciešams vairāk atbalsta. Ēģipte uzņēmusi daudz bēgļu, bet jāņem vērā, ka tur ir spēcīga “Islāma valsts” klātbūtne. Tāpat mums jāatceras arī par Lībiju, kur šajā jomā ir daudz darba.

 

Atgriežoties pie jautājuma par prevenciju – kādas iespējas redzat, lai no “Islāma valsts” propagandas atrautu jau indoktrinētus cilvēkus?

Šeit piemērojamas divas atšķirīgas pieejas. Ideologus un instruktorus mēs vairs nevaram deradikalizēt, tas ir pierādījies neskaitāmos pētījumos. Viņi jāatšķir no pārējiem – pat cietumos, lai viņi nevar tur turpināt savu “darbu”. Šīs iespējas Eiropas cietumos pašlaik netiek pilnībā nodrošinātas. Cietumi vispār ir laba vieta radikalizācijai. Savukārt cilvēkus, kuri veikuši sīkus noziegumus, mēs varam dabūt laukā no “Islāma valsts” ideoloģijas. Būtisks ir sociālo darbinieku darbs ar šiem cilvēkiem. Ir iespējams deradikalizēt cilvēkus, ja to dara personiskā līmenī. Parasti viņiem nepieciešama pieņemšana un atzīšana grupā, piemēram, sports ir labs līdzeklis, lai to darītu. Protams, pilsētu ielās un kvartālos jāstrādā psihologiem un sociālajiem darbiniekiem, piemēram, ar cilvēkiem, kuri ir atkarīgi no narkotikām. Mēs zinām, ka nav iespējams simtprocentīgs rezultāts, tomēr uzrunāt cilvēkus un strādāt ar viņiem ir lētāk nekā vēlāk novērst terora aktu radītos kaitējumus.

Vācijā pašlaik ir diskusija par imāmiem, kuri savos sprediķos vēršas pret pamattiesībām un ar fundamentālismu iestājas pret demokrātiju. Jāpanāk, lai imāmus nefinansētu no citām valstīm un reliģiskās draudzes nesaņemtu maksājumus no ārzemēm. Piemēram, finansējums bieži nāk no Kataras, Bahreinas, Saūda Arābijas, Turcijas.

 

Vācijā nesen izskanēja ierosinājums, ka vajadzētu musulmaņu draudzes atzīt par tradicionālām, līdz ar to tās saskaņā ar Vācijas satversmi varētu saņemt finansējumu no nodokļiem tāpat kā evaņģēliski luteriskā baznīca un katoliskā baznīca…

Pamatā jau ideja nav slikta, tomēr saskaņā ar Vācijas konstitūciju reliģiskajām darbībām jānotiek vācu valodā.

 

Bieži izskanējusi teorija, ka, piemēram, Francijā “Islāma valsts” idejas simpatizē tiem cilvēkiem, kuri nav spējuši integrēties sabiedrībā. Kāds ir jūsu skatījums?

Tā, manuprāt, ir nepareiza teorija, jo tās pamatojums balstās tikai vienā cēlonī. “Islāma valstij” piebiedrojas arī elektroinženieri, informācijas tehnoloģiju speciālisti un cilvēki, kuri paaudžu paaudzēs dzīvojuši Eiropā bez migrācijas pieredzes. Bieži ir tā, ka pirmās paaudzes imigranti nav integrēti mūsu sabiedrībā un viņu bērni faktiski aug divās pasaulēs, kurās viņiem ir grūti definēt savu identitāti, – viņi īsti nav franči un īsti nav marokāņi vai alžīrieši. Ar turkiem ir citādi, jo Eiropā nav gandrīz neviena turka, kurš interesētos par pievienošanos “Islāma valstij”, bet biežāk šāda tendence raksturīga cilvēkiem, kuriem ir Ziemeļāfrikas izcelsme. Manā dzimtajā Bavārijā esam nolēmuši tērēt bēgļu integrācijai četrus miljardus eiro, kas ir vairāk, nekā ES maksā Turcijai par bēgļu uzņemšanas darījumu. Zinu, ka Ziemeļreinas-Vestfālenes federālā zeme to nav izdarījusi, jo tur pie varas ir sociālisti, kuriem ir nepareiza izpratne par integrācijas politiku. Viņi to uztver kā asimilāciju. Mums var patikt turku ēdieni, Austrumu vēderdejas un kultūru dažādība, bet bīstamība ir, kad kultūru dažādībā tiek ienesta ideoloģija un norobežošanās.

 

Bet varbūt islāmticīgie tiešām domā, ka mēs, eiropieši, viņu izpratnē esam grēcinieki un ka mūs nepieciešams pamācīt, lai mēs dzīvotu “pareizi”…

Tas jau vairs nav islāms, bet ideoloģija. Un nepareizā ideoloģija saka, ka tu esi daudz grēkojis, lai tu “būtu tīrs”, tev jāveic kāds “izcils darbs”, kļūstot par teroristu pašnāvnieku. Ar tautas jeb sadzīvisko islāmu šai domāšanai nav nekādas saistības. Vēsturiski dažādas ideoloģiskas kustības izmantojušas reliģiju savās interesēs. Mēs to ļoti labi zinām no dažādām sektām. Arī viduslaikos svētajai inkvizīcijai nebija nekāda sakara ar svētumu. Ticība ir vienkārši ticība, bet tā nav jāuztver kā likums.

 

Savulaik Bavārijā jūs bijāt izglītības ministre. Kas rosināja jūs pievērsties terorisma jautājumam?

Bavārijā pie šī jautājuma sākām strādāt jau pirms desmit gadiem. Tolaik bija jautājums par islāmticības stundām skolās, mums bija problēmas ar konkrētiem cilvēkiem, kuri vēlējās tajās ienest savu ideoloģiju. Mēs redzējām šīs nodarbības kā brīvas izpausmes vietu, kurā pastāv izvēles brīvība. Pie mums parādījās salāfistu mošejas. Atklājām, ka ne visas biedrības ir mērenas. Tagad Bavārijā ir maz salāfistisku struktūru, jo mēs toreiz ņēmām vērā gan pedagoģiskos, gan drošības aspektus. Problēmas, protams, Bavārijā joprojām ir.

 

Latvijā jūtam līdzi terora aktiem Vakareiropā. Pie mums, Baltijas valstīs, valda zināma distance un drošības sajūta. Jūsuprāt, patiesa vai maldīga sajūta?

Drošības sajūta, par kuru runājat, Eiropā jau ir zudusi. Islāmistu teroristu fokuss gan ir valstis Vakareiropā, tas saistāms ar Francijas, Britānijas un mazāk Vācijas koloniālo vēsturi. Paldies, Dievam, ziemeļus nav skāris terorisma vilnis. (Intervija notiek pirms terora akta Stokholmā. – Ģ. V.). Jūs vēl brīvības ziņā esat jaunībā, jo savulaik bijāt piespiedu izolēti padomju telpā. Bet jūs nevarat būt pilnībā droši. Nesen bija terora akts Sanktpēterburgā. Teroristu mērķis ir lielpilsētas, un ar laiku viņu mērķu loks var izplesties.

LA.lv
LE
LETA
Latvijā
Daugavpils novadā no grāvja izceļ noslīkušu cilvēku
6 stundas
VS
Viesturs Sprūde
Latvijā
1938. gada 17. novembrī. Viestura ordeņa pirmā pasniegšana
9 stundas
SK
Skaties.lv
Latvijā
VIDEO. Inčukalnā pieķer šoferi bez tiesībām: braukā riņķī ar cita auto numurzīmēm
18 stundas

Lasītākie raksti

Par svarīgo

LE
LETA
Dabā
Laika prognoze: kādi laikapstākļi sagaida valsts svētkos, un vai būs labi redzams salūts?
1 stunda
ML
Māra Libeka
Latvijā
Augšup, tuvāk pie “Brīvības” zvaigznēm. Gide Mārīte izrāda pieminekļa iekšpusi
4 stundas
LE
LETA
Ekonomika
“Liepkalni” nākotnē plāno sākt piegādāt produkciju Somijai
19 minūtes
LA
LA.lv
Kultūra
Uzvara Ziemassvētku kaujās: filmas “Dvēseļu putenis” aizkadrā
4 stundas
LE
LETA
Latvijā
VL-TB/LNNK gatava runāt ar abiem potenciālajiem premjera amata kandidātiem
2 stundas