Mobilā versija
+17.4°C
Meldra, Meldris, Melisa
Piektdiena, 21. jūlijs, 2017
20. aprīlis, 2017
Drukāt

Uz spēles – ES pilsoņu dzīvība (4)

Foto - EPFoto - EP

Vācijas eiroparlamentāriete Monika Holmei­ere (EPP/CSU) Eiropas Parlamentā virza pretterorisma direktīvu un uzskata, ka beidzot Eiropas Savienībai sāk parādīties politiskā griba šā jautājuma risināšanai. Pēc viņas domām, terorisma draudu līmenis Eiropā pašlaik ir ļoti augsts.

 

Kā jūs vērtējat terorisma draudu līmeni Eiropā?

M. Holmeiere: – Terorisma draudu līmenis tuvākajā nākotnē būs sevišķi augsts. Jo vairāk spiedīsim uz “Islāma valsti” (ISIS), jo vairāk aktivizēsies tās ideju piekritēji, piemēram, “gulētāji” un teroristu tīkli. Viņi mēģinās ar dažādiem līdzekļiem paplašināt savu piekritēju skaitu. Pašlaik situācija ir bīstamāka, nekā sākoties karam Sīrijā. Jārēķinās, ka arī būs vairāk tā saucamo vientuļo vilku uzbrukumu. Vācijā pērn notika astoņi ar “Islāma valsti” saistīti terora akti.

 

Kas, jūsuprāt, jādara, lai mazinātu terora aktu iespējamību ES un Vācijā?

Drošības likumi ES un tās dalībvalstīs atpaliek par 25 gadiem. Iepriekš dalībvalstis domāja, ka terorisma jautājumi ir katras valsts kompetence. Tagad ES mēģina iekavēto iedzīt. Eiropas Komisija pirmoreiz šajā jautājumā izdara spiedienu, jo uz spēles ir dalībvalstu pilsoņu dzīvība. Beidzot būtisks uzsvars likts uz informācijas apmaiņu. Dalībvalstu dienestiem uzlikts pienākums savā starpā dalīties ar svarīgu informāciju, kas attiecas uz terorisma draudiem. Mēs arī informēsim “Eiropolu”, ES Ārējās darbības dienestu, kā arī NATO. Tāpat būtiski ir, ka mēs sinhronizējam savas datubāzes, jo dzīvojam digitālajā laikmetā. Pašlaik, piemēram, ES darbojas dažādas datubāzes. Tām jābūt labāk savietotām, lai nevar izslīdēt caur pirkstiem cilvēki, kuri ir uzskaitē vienā datubāzē, bet nav citā.

 

Jūs savulaik esat izteikusies, ka vajadzētu ieviest kārtību tā saucamajās “no go zones” (“slēgtie kvartāli”), kur reizēm pat policisti netiek klāt potenciālajiem noziedzniekiem un teroristiem…

Vācijā šīm vietām tagad policija pievērš pastiprinātu uzmanību. Berlīnē tas ir viens no galvenajiem policijas mērķiem. Parasti tur nepietiek ar vienu vai diviem policistiem, bet nepieciešama 20 līdz 30 cilvēku liela vienība, lai aizturētu cilvēkus, par kuriem ir aizdomas narkotiku tirdzniecībā, zagšanā un laupīšanā. Kad policija ierodas šajās vietās, vietējie iedzīvotāji apziņo cits citu. Iespējamās kriminālās darbībās nav iesaistīti šajos kvartālos dzīvojošie vīrieši vien, bet arī sievietes. Tās ir vietas, no kurienes bieži izplatās kriminalitāte un terorisms. Datu savietojamības jautājums ir ļoti būtisks, jo, piemēram, ja Nirnbergā bēgļu uzturēšanās centrā reģistrējas kāds patvēruma meklētājs, tad viņam ir iespēja to darīt vēl desmitiem citās vietās, jo datubāzes nav savienotas. Viņš var vairākās vietās saņemt pabalstus un noslēpt savu pagātni. Vācijā šajā ziņā valda noslēgta sistēma, jo, piemēram, sociālā dienesta darbinieks īsti nezina, ar ko viņam ir darīšana – vai klients iepriekš ir bijis aizturēts aizdomās par kādu noziegumu. Cilvēkam var būt 22 noziegumu epizodes, bet sociālais darbinieks nezina, ka viņa priekšā stāv bīstama persona. Tas ir tāpēc, ka Vācijā nepareizi tiek interpretēti datu aizsardzības jautājumi un visi dati netiek ievadīti sistēmā. Tāda pati problēma ir, piemēram, Beļģijā un Francijā.

Pievienot komentāru

Komentāri (4)

  1. to anonimos-būs gan tāpēc ka mēs(varbūt ka tu ne)esam neticīgie -gjauri-kurus iznīcināt ir katra musulmaņa pienākums,tā kā nesatraucaties viss vēl priekšā.

  2. Lai pasaka paldies vecajai tolerantajai marazmātiķei Merkelienei.

  3. kā šitādas tantes un onkuļi māk pasniegt notikumus, it kā zeme būtu radusies šorīt no rīta. 🙂
    Nekādas priekšvēstures.

  4. Nevajag mest bombas uz Izlaama valstiim. Tad nebuus ne beeglji, ne terroristi.

Draugiem Facebook Twitter Google+