Mobilā versija
+4.9°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
27. decembris, 2013
Drukāt

Pacientus no vienas slimnīcas uz citu vadā arvien biežāk

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

Savulaik izveidotā hospitalizācijas plāna mērķis gan bija cits – nodrošināt to, lai pacients uzreiz nokļūtu slimnīcā, kur viņam sniegtu atbilstošāko palīdzību. Tomēr patiesībā pacientus no vienas slimnīcas uz citu pārvadā arvien biežāk.

“Slimnieku no laukiem vispirms aizved uz vietējo, bet pēc tam uz reģionālo vai universitātes slimnīcu. Kad viņam jātiek mājās, izrādās, ka lokālajā slimnīcā palikušas drēbes un pase, kas mums viņam jāsagādā, kā arī nauda, lai viņš tiktu mājās, vai jāsazvana pagasta sociālie darbinieki, lai brauc viņam pakaļ. Taču tur pasaka: mūsu automašīna uz pilsētu brauks pēc trim dienām, pagaidām paturiet viņu slimnīcā,” situāciju iezīmē kādas lielas daudzprofilu neatliekamās medicīniskās palīdzības slimnīcas ārste.

Ietekmē ārstu trūkums


Slimību profilakses un kontroles centra dati liecina, ka 2012. gadā neatliekamās medicīniskās palīdzības (NMP) brigādes no zemāka līmeņa slimnīcām (arī ģimenes ārsta praksēm) uz augstāka līmeņa stacionāriem pārvedušas 27 649 pacientus kritiskā stāvoklī un vēl 4489, kuriem bija nepieciešama plānveida ārstēšana, no 19 520 jaundzimušajiem 14% pārvesti uz Bērnu klīnisko universitātes slimnīcu no dzemdību nodaļām reģionos, bet divi – uz Vācijas klīnikām, bet ar operatīvā dienesta transportu uz universitātes klīnikām un specializētajiem centriem pārvesti 1211 pacienti, ar helikopteru – 10 pacientu. Dati par 2013. gadu vēl nav apkopoti, taču, visticamāk, skaitļi būs vēl lielāki. Turklāt, kā prognozē NMP dienesta vadītājs Armands Ploriņš, tendence pacientus pārvest no zemāka uz augstāka līmeņa slimnīcu un otrādi tikai palielināsies. Ārstu trūkums pat reģionālajās slimnīcās neļauj nodrošināt speciālistu dežūras visu diennakti.

Savulaik izveidotā hospitalizācijas plāna mērķis gan bija cits – nodrošināt to, lai pacients uzreiz nokļūtu slimnīcā, kur viņam sniegtu atbilstošāko palīdzību.

Piemēram, gadījumos, kad pacientam ir insults vai miokarda infarkts, NMP brigāde viņu uzreiz ved uz slimnīcu, kurā ir insulta vienība vai invazīvās kardioloģijas nodaļa, bet ar dziļām brūcēm vai amputētiem locekļiem – pie Rīgas Austrumu slimnīcas mikroķirurgiem utt. Taču, ja NMP brigādes ār­sta palīgam vai feldšerim nav bijis pa spēkam uzreiz noteikt diagnozi, pacientu vispirms nogādā tuvākajā slimnīcā, kur viņu izmeklē un nolemj, ko darīt.

Maksā pacients 
vai pašvaldība 


Ja pacients jāpārved uz citu, augstāka līmeņa, slimnīcu, to dara tuvākā NMP brigāde, bet īpašos gadījumos pacientam pakaļ sūta reanimācijas brigādi vai helikopteru. Dažkārt pacientu pa ceļam pārvieto, piemēram, no Rīgas izsūtītā reanimācijas brigādes auto. Ja lokālās slimnīcas ārsts izlemj, ka pacientam vajadzīga plānveida augstāka līmeņa palīdzība, ātrā palīdzības brigāde viņu pārved 12 stundu laikā. To visu apmaksā valsts.

Turpretī pacienta pārvešana uz zemāka vai līdzvērtīga līmeņa slimnīcu ar NMP dienesta transportu ir maksas pakalpojums tai ārstniecības iestādei, kura pieteikusi pārvešanu, tādēļ to izmanto ļoti reti. Piemēram, Liepājas reģionālās slimnīcas pārstāve Indra Grase skaidro, ka pacientus, kuriem, pēc ārstu atzinuma, bijusi nepieciešama plānveida palīdzība kādā no universitātes slimnīcām Rīgā, pēc tam nogādā atpakaļ paši ar savu transportu.

Par nokļūšanu aprūpes slimnīcā gan jāmaksā pacientam pašam, viņa tuviniekiem vai, ja tādu nav, pašvaldībai. Aprūpes slimnīcas gulošus pacientus no augstāka līmeņa slimnīcām pārved ar savu transportu. Piemēram, Bauskas slimnīcā šāda pakalpojuma cena ir Ls 18,30, bet Ludzas slimnīca no Rēzeknes reģionālās slimnīcas pacientus pārved par Ls 20, savukārt Jēkabpils reģionālā slimnīca pati nogādā savus pacientus aprūpes slimnīcās – uz Līvāniem ved par 
Ls 10, bet uz Aizkraukli – par Ls 15.

Daudzos novados arī noslēgti līgumi ar tuvāko aprūpes slimnīcu par savu iedzīvotāju ārstēšanu, tādēļ par pacientu pārvešanu nereti maksā pašvaldības.

Talsu novada Sociālā dienesta vadītāja Dace Upleja stāsta, ka no pašvaldības līdzekļiem tiek nodrošināta tikai vientuļu, trūcīgu vai maznodrošinātu iedzīvotāju pārvadāšana. Arī tad, ja pacients ir gulošs, dienests vienojas ar slimnīcu par pārvešanu un to apmaksā. Pārējiem saziņā ar slimnīcas sociālajiem darbiniekiem tiek meklēti tuvinieki. “Reizēm mūsu šoferis ved pacientu un domā: pārvedīs dzīvu vai ne. Medicīnisko palīdzību jau pārvešanas laikā nevaram nodrošināt,” atzīst dienesta vadītāja.

VIEDOKLIS


Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta vadītājs Armands Ploriņš: “Pieļauju, ka pacientu pārvešanas pakalpojumu uz zemāka līmeņa slimnīcām arī varētu sniegt NMP dienests, ja vien valsts par to maksātu. Šobrīd esam jau izveidojuši vienu brigādi, kas nodarbojas tikai ar pacientu pārvadāšanu Jelgavas, Bauskas un Dobeles novadu teritorijā. Ja šis projekts attaisnosies, arī Kurzemē – Liepājā, Ventspilī un Kuldīgā – darbotos trīs šādas pacientu pārvešanas brigādes.”

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+