Mobilā versija
-0.3°C
Meta, Sniedze
Piektdiena, 2. decembris, 2016
11. jūnijs, 2012
Drukāt

Uz Ukrainu ne tikai kājbumbu lūkot

Foto - Gatis Kampernovs, Anda Krauze, www.en.wikipedia.org un no informācijas centra ''Ukraine – 2012'' krājumaFoto - Gatis Kampernovs, Anda Krauze, www.en.wikipedia.org un no informācijas centra ''Ukraine – 2012'' krājuma

“Veidojam vēsturi kopā!” 2007. gadā nosprieda Ukraina un Polija. Un UEFA izpildkomiteja balsojumā abas ieguva tiesības rīkot 2012. gada Eiropas čempionātu futbolā. Nu tas iet vaļā. Kaislīgākie fani droši vien jau ir ceļā, pārējiem neliels ieskats, ko labu aplūkot četrās Ukrainas pilsētās – Kijevā, Doņeckā, Harkovā un Ļvovā –, kur norisināsies spēles.

 

“Dzimtene māte” pārspēj Eifeli

Rauls Čilačava ir bijušais Ukrainas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā; Gruzijas, Ukrainas un Latvijas Rakstnieku savienības biedrs, vairāk nekā 100 grāmatu autors, Latvijas Zinātņu akadēmijas goda doktors, Ukrainas nopelniem bagātais mākslas darbinieks, Filozofijas zinātņu doktors, profesors. Atdzejojis un laidis klajā Aspazijas, Raiņa, Čaka un Vācieša dzejas izlasi gruzīnu un ukraiņu valodā. Rauls Čilačava labprāt piekrita būt par “Mājas Viesa” gidu Kijevā:

– Aicinu pastaigā pa pilsētas galveno ielu – Kreščatiku, tajā koncentrēti pilsētas krāšņumi. Uzkāpiet Vladimira kalnā, kur slejas piemineklis Kijevas Krievzemes kristītājam Vladimiram Monomaham. Ar funikulieri nonāksiet pilsētas vēsturiskajā daļā. Dižākajā dievnamā – Kijevas Sofijas katedrālē – aplūkojiet unikālās freskas, it īpaši Dievmātes tēla mozaīku, veidotu 12. gadsimtā. Te ir arī sarkofāgs ar Jaroslava Gudrā, Kijevas lielkņaza, mirstīgajām atliekām. Sofijas laukumā – piemineklis Bogdanam Hmeļņickim. Interesanta 12. gadsimta celtne ir Zelta vārti, kur agrāk bijusi pilsētas robeža. Tas viss apskatāms nelielā laukumā. Tūristiem no Latvijas būs interesanti aplūkot arhitekta Rastrelli celto Andreja baznīcu.

Pavisam īpaša vieta ir UNESCO kultūras mantojumā iekļautais dižais Kijevas Pečoru klostera komplekss – gan dievnami, gan muzeji. Nesen ciemos bija atbraucis Jelgavas mērs un pilsētas domes pārstāvji, es viņus turp aizvedu. Parādīju, kur klostera pagalmā apglabāts slavenais Krievijas impērijas premjerministrs Pjotrs Stolipins. Bet blakus klosterim mazā baznīciņā atdusas Maskavas dibinātājs Vasilijs Dolgorukijs. Kad vēstures elpas gana, iepretim klosterim ir milzīgs mūsdienu mākslas izstāžu komplekss, tur nesen bija aplūkojama izcilā franču impresionista Degā darbi.

Netālu no klostera acis piesaista varens padomju laika monuments “Dzimtene māte” – 102 metrus augsts, pārspēj gan Brīvības statuju Ņujorkā, gan Eifeļa torni. Kad būsiet apbrīnojuši, kā Dzimtene māte vienā rokā spēj noturēt 38 metrus garu un 9 tonnas smagu zobenu, otrā – vairogu, kas sver 13 tonnas, dodieties monumenta iekšienē. Ātrgaitas lifts uznesīs 36 metru augstumā uz apskates laukumu, un Kijeva kā uz delnas. Varbūt saskatīsiet Mihaila Bulgakova, “Meistara un Margaritas” autora, māju muzeju vai arhitekta Gorodecka māju ar himerām. Līdzīga kā Rīgā Alberta ielā, bet te teiksmaino nezvēru skulptūras atlietas betonā. Izrādās, 20. gs. sākumā arhitektam tā bijusi kā reklāma jaunai cementa šķirnei. Tai ir teicama kvalitāte – pēc simt gadiem ne plaisiņas. Un vakarā pavizinieties pa Dņepru. Var noīrēt gan airu, gan motorlaivas, un braucot baudīsiet brīnišķas panorāmas. Dņepra ir plata upe, reiz Gogolis rakstīja: ne katrs putns tiek līdz Dņepras vidum. Vārdu sakot, Kijevā nevienam nebūs jāgarlaikojas: gan ēdināšanas, gan izklaides industrija sit augstu vilni.

3 vietas, kas noteikti jāredz:

* Klosteris

* Sofijas katedrāle

* Kijevas vecpilsēta

 

Doņecka – terikoni un trojandas
donetsk6

Rakstniekam Staņislavam Žukovskim no Doņeckas arī Latvija nav sveša. 1957. un 1958. gadā viņš dienējis Liepājā. Skaistā dziedošā balsī viņš noskaita savu dzejoli par Liepāju un jūru, vējiem, kuģiem, latviešiem, meitenēm, kur ukraiņu vārsmu vidū saklausu “es tevi mīlu”. Novēl mums visiem laimi un mīlestību un pastāsta par Doņecku:

Doņecka būtībā ir varenā ogļu ieguves rajona Donbasa galvaspilsēta. Par Doņecku (Doņecas upes vārdā) to sāka dēvēt 1961. gadā, nomainot Staļino vārdu. Bet sākotnējais pilsētas nosaukums ir Juzovka, jo 1869. gadā to dibināja Velsas uzņēmējs un inženieris Džons Hjūzs. Viņš uzcēla metalurģisko rūpnīcu un 1874. gadā sāka ražot čugunu. Pilsēta radās, saplūstot daudziem kalnraču ciemiem. Arī tagad Doņeckā un tās apkārtnē pilnā jaudā strādā šahtas. Rūpnīcas dun – milzu metalurģiskā rūpnīca, ķīmiskā, autobūves un tā tālāk. Gaisā ir tonnām izmešu. Tāpēc pilsētas vara ļoti rūpējas par rūpnīcu attīrīšanas iekārtām un pilsētas apzaļumošanu.

Pirms vairākiem gadiem UNESCO Doņecku atzina par vienu no zaļākajām rūpniecības pilsētām. Te redzēsiet gan terikonus – nevērtīgo iežu kalnus no šahtām, gan trojandas – rozes, milzīgie rožu stādījumi ir pilsētas lepnums.

Aicinu pastaigāties pa Artjoma ielu un Universitātes ielu, aplūkot dievnamus. Pie domes ēkas ir liels skvērs – ar kalēju kaltu figūru izstādi, pieminekli Džonam Hjūzam un baznīciņu. Bet Eiropas futbola čempionātam uzcēlām jaunu lidostu, rekonstruējām dzelzceļa staciju un galu galā uzbūvējām grandiozu stadionu “Donbasarena” ar vietām 51 504 sporta cienītājiem. Tas nu gan ir jāredz!

3 vietas, kas noteikti jāredz:

* Ščerbakova parks ar delfināriju, apstādījumiem, ziediem

* Stadions “Donbasarena”

* Artjoma iela un Universitātes iela

Tiksimies zem termometra!

Ukraina1Jūlija Georgijeva ir dzimusi un uzaugusi Harkovā. Būdama nekustamo īpašumu aģentūras direktore, pilsētu ir kājām izstaigājusi, ko arī mums laipni iesaka:

– Kur Harkovas centrā ir iemīļota tikšanās vieta? Pie milzīgā termometra četru stāvu augstumā, Sumska ielā 1, Konstitūcijas laukumā. Te ir vēstures muzejs un ļoti skaists klosteris ar dievnamu kompleksu. Lai izbaudītu pilsētas gaisotni, iesaku pastaigu pa Sumska ielu no Konstitūcijas laukuma līdz Gorkija parkam, iegriežoties Ševčenko parkā un apmeklējot Brīvības laukumu – vienu no lielākajiem Eiropā (pārspēj Sarkano laukumu Maskavā). Sumska ielā ir daudz veikalu, kafejnīcu, slavenu arhitektu ēku. Sumska ielā 23 – Operas un baleta teātris, iepretim skvērs ar strūklaku, aiz teātra plešas Ševčenko parks – skaists, kopts, ar jauku strūklaku, daudzām kafejnīcām. Futbola čempionāta sakarā jāfotografējas pie pieminekļa futbola bumbai.

Noteikti aizejiet uz zoodārzu! Nopērciet “produktu komplektus” ar āboliem, burkāniem, zvērus barot drīkst, viņi priecāsies. Ir arī delfinārijs. No parka iznāksiet tieši Brīvības laukumā, tas saviļņos. Jaunajā viesnīcā atrodas UEFA mītne, bet laukums ir čempionāta fanu zona. Tālāk ceļš ved divos virzienos – pa Sumska ielu līdz Gorkija parkam gar populāru zīmolu veikaliem vai pa Perovska ielu līdz Puškina ielai. Tur ir daudz kafejnīcu, klubu, kur katru vakaru skan mūzika – džeza, blūza vakari. Pēdējos gados jaunatne pievērsusies kultūras baudīšanai, patīk pat tikšanās ar dzejniekiem. Parkos notiek tango vakari – milongas – tango kļuvis populārs. Arī salsas vakari. Vēlaties pabūt pompozā restorānā, lūdzu! Puškina ielā – “Puška” , “Buhāra”, “Avlabar”, “Blūzs”.

Ekstrēmai izklaidei piedāvāju braucienu uz Eiropas lielāko tirgu pie akadēmiķa Barabašova metro stacijas. Labāk doties uz nakts tirgu – ir labs apgaismojums, nav karsti un draudzīgas cenas. Jā, gandrīz piemirsu. Var braukt ne tikai ar taksi, arī parasti autovadītāji neatteiks aizvest.

Bet nu par nepatīkamo. Somas un maki gan jāpatur acīs. Īrējot dzīvokli uz dažām dienām, maksājiet tikai, kad esat ievākušies. Rokas naudu, ticiet man, speciālistei, maksāt nedrīkst.

Slatovkas rajonā ir ūdensparks, kur var peldēties. Slidotavas, akvaparki, tirdzniecības centri, teātri, lieli ekrāni, kur translē čempionāta norises, – viss jūsu priekam. Novēlu interesantu braucienu un jauku atpūtu Harkovā!

3 vietas, kas noteikti jāredz:

zoodārzs,

klosteris Konstitūcijas laukumā

Brīvības laukums

 

Uz Ļvovu, kamēr var!
lviv

Gatis Kampernovs, “Impro” ceļojumu konsultants, kopā ar draugiem apceļojis Ukrainas rietumus:

– Karpatu kalnu dēļ Ļvova un tās apkārtne padomju laikos bija ļoti populārs ceļamērķis, jo nevarēja tikt uz Tatriem vai Sudetiem. Pašlaik šis skaistais apvidus ir mazliet piemirsts. Mēs ceļojām kā individuālie tūristi ar auto. Kad ukraiņiem jautā, ko vērts redzēt, viņi vienmēr liela dabu. Visskaistākā tā ir ap Goverlu – Ukrainas augstāko kalnu. Karpatu tramvajiņš tūristiem piedāvā trīs stundu braucienu. Vadītājs ruporā skandē: iebraucam pie babas Haņas. Saimniece mums ir sarūpējusi gorilku, iedzeram, uzkožam ikru maizītes. Nākamajā pieturā padzeramies populāro minerālūdeni “Naftusja”. Ož ļoti nelāgi, garšo vēl nelāgāk, bet ukraiņiem šis ūdens šķiet ļoti veselīgs un ārstniecisks.

Pašā Ļvovā, protams, piesaista vecpilsēta, bijusī poļu pilsēta. Uz Ļvovu iesaku pavērties no augšpilsētas skatu platformas – pilsētas skaistums kā uz delnas. Mēs ar draugiem apmeklējām Speķa muzeju, vecāko Ļvovas alus darītavu, kur devāmies ne tikai ekskursijā, bet arī pagrabos alu dzert un klausīties dzīvo mūziku. Ļvovas tirgus ir nevis liels laukums, bet gājēju ielas, kur notiek tirgošanās. Ļvovā ir daudz stilīgu vietu – opernamā ir “Sabrukusī kafejnīca”, pēc skata kā tikko izdemolēta. Ir arī Mazoha vārdā nosaukta kafejnīca. Tūrisma centrā jautājām, kas tas par Mazohu? Vai tad nezinājāt, ka Ļvovā dzīvojis mazohisma pamatlicējs, mums jautā. Kas to lai zina, vai tāds Leopolds Mazohs reiz dzīvojis vai ne. Galu galā somiem ir Santa Klauss un Rīgā visvecākā Ziemassvētku eglīte… Mazoha kafejnīcā interjers un ēdienkartes vienās ķēdēs. Kad bijām pabrokastojuši, viesmīle lika man piecelties, pagriezties un ar ādas pātagu sāka sist pa muguru. Sākumā domāju – pāris reizes uzsitīs un mitēsies, bet tad sapratu, ka man pašam jāsaka – nu būs gana. Trīs dienas švīkas pār muguru turējās. Rātslaukumā ir kafejnīca, kurā var tikt, informācijas centrā pajautājot adresi un paroli. Pieklauvē, pasaki paroli, noej pagrabā, kur tāds kā partizānu krogs.

Kijeva, Doņecka, Krima ir ļoti bagātas pilsētas un cenas tuvu mūsējām, bet Ļvovas pusē tās ir zemas. Tālab dzīvojām kā bagātnieki. Mans ieteikums, ja brauc ar draugiem, noīrēt četristabu dzīvokli ar virtuvi, džakuzi… Par divām naktīm katrs samaksājām 9 latus. Ēdām lepnākajās vietās, kur trīs ēdieni maksāja trīs līdz piecus latus. Kalna upju foreles kārtīga porcija 1, 90 līdz 2 lati. Tiešām garšīgas! Alus arī labs, protams, visur piedāvā gorilku, tā ir vienā cenā ar alu. Ļvovā pret tūristiem izturas ļoti laipni, jo to ir maz. Vienīgi stacijas kafejnīcā, kas pieder pašvaldībai, viesmīle apkalpoja ar pokera seju. Saderējām, kuram izdosies izvilināt kādu grimasi, nesanāca.

Braucot ar auto, par vienpadsmit dienu ceļojumu katram sanāca 260 lati. Manuprāt, tas ir ļoti lēti, jo gulējām četru un piecu zvaigžņu viesnīcās, ēdām labākajos restorānos, noīrējām “GAZ 66” busiņu, lai uzbrauktu kalnos… Ieejas biļete pilīs un muzejos 10 – 15 santīmi, pagaidām vēl viss santīmos. Tāpēc jāceļo uz Ļvovu, kamēr var.

Atbraucot mājās, uztaisīju “Impro” maršrutu “Ļvova un Karpatu kalni”, 18. augustā būs pirmais brauciens. Jau puse autobusa pilna.

Starp citu, jaunās šosejas, kas tapušas futbola čempionāta gaidās, ir labas. Par mazajiem ceļiem… lai arī rakstīts, ka asfaltēts, neticiet – vienas bedres.

3 vietas, kas noteikti jāredz:

* Goverla

* Dovbučas klintis

* Mukačevas pils un vecpilsēta

 

Pievienot komentāru

Kad un kāpēc sievietes sāka skūties? Mazs atskats vēsturēJā, sievietes to dara katru dienu, tomēr ne visas zina, kādēļ vispār sabiedrībā sievietēm ir pieņemts skūt, piemēram, paduses un kājas.
Draugiem Facebook Twitter Google+