Uz Valmieru aicinās tradicionālais Simjūda tirgus 0
Nākamnedēļ, 11. oktobrī no plkst. 9 līdz 16 Valmieras Rātslaukumā un pilsdrupu teritorijā norisināsies tradicionālais Simjūda gadatirgus, kas vēsturiski ir pēdējais lielais tirgus pirms ziemas un kurā plānota arī kupla kultūras programma, portālu LA.lv informēja Valmieras domes sabiedrisko attiecību speciāliste Justīne Deičmane.
Deičma ne stāsta, ka šobrīd tirgum pieteikušies vairāk nekā 250 tirgotāji, amatnieki un mājražotāji, kas pārstāv visus četrus Latvijas reģionus, kā arī Lietuvu un Igauniju.
Lai turpinātu tradīciju – ļaut sarūpēt ļaudīm pilnus gaņģus ar ziemas krājumiem, tirgotāji piedāvās ļoti daudzveidīgu produkciju: siltus adījumus, tamborējumus un kažokādas, tautas tērpus un to aksesuārus, rotaslietas, dažādus virtuves darba rīkus, kas uzrunās ikvienu kārtīgu saimnieci, stādus, rudens augļus, ogas un dārzeņus, medu, piparkūkas, žāvētas zivis, maizi, keramikas un ādas izstrādājumus, pinumus un daudz ko citu. Amatnieku darinājumi aptvers laika periodu, sākot no viduslaikiem līdz mūsdienām, lai ikviens tirgus apmeklētājs atrastu sev vispiemērotāko produktu.
Par jautru un muzikālu viduslaiku atmosfēru no plkst.11 līdz 14 rūpēsies leijerkastnieks Jānis Rakstiņš no Skrīveriem, cirka mākslinieki no Liepājas, kuri īstenos dažādas viduslaiku atrakcijas, un zīlēšanas salons. Plkst.12 gadatirgus apmeklētājus ar skanīgiem muzikāliem pārsteigumiem priecēs diriģenta Inta Teterovska vadītais koris “Balsis”. Savukārt par labsajūtu gādās Garšaugu namiņa saimnieces, piedāvājot dažādas zāļu tējas.
Valmieras muzeja vadītāja Iveta Blūma stāsta, ka senatnē sevišķi iecienīti bija tā sauktie gadatirgi, kas notika iepriekš noteiktos datumos un reizēm ilga pat divas, trīs dienas.
“Kopš viduslaikiem tiesības tirgoties pilsētās bija monopolizējušas amatnieku un tirgotāju brālības, liedzot lauku amatniekiem tirgoties ar saviem ražojumiem. Taču lielie gadatirgi bija izņēmums, tāpēc gadatirgu dienās uz tirgošanos pulcējās pilsētas amatnieki, bet no laukiem iebrauca pajūgi ar lauksaimniecības un lopkopības produktiem,” stāsta Blūma.
Muzeja vadītāja stāsta, ka viduslaikos Simjūda tirgus sākās 28. oktobrī, Sv. Sīmaņa dienā, pieminot laiku, kad 1283. gada 28. oktobrī lika pamatus Sv. Sīmaņa baznīcai. “28. oktobrī baznīcas kalendārā vārda dienas ierakstītas Sīmanim un Jūdam. Reizēm kalendārā vārdi bijuši saīsināti, ierakstot “Sim., Jūd.”, kas līdz mūsu dienām arī atnesis nosaukumu – Simjūda tirgus,” stāsta vēsturniece. Simjūda tirgus notika līdz 1940. gadam un 1996. gadā Valmieras muzejs, pēc novadpētnieka Laimoņa Liepnieka ierosinājuma, nolēma Simjūda tirgu atjaunot. “Pirmajos gados patiešām to rīkojām oktobra pēdējā sestdienā, bet oktobra beigu nepastāvīgais laiks – ar lietavām un slapjo sniegu – izdarīja korekcijas, un tirgus laiks pārcelts uz oktobra sākumu,” stāsta Iveta Blūma.
