Ekrānšāviņš no youtube.com

Uz valsts svētkiem laists klajā “Dvēseļu puteņa” tīzeris 6

Topošās pilnmetrāžas mākslas filmas komanda režisora Dzintara Dreiberga vadībā pabeigusi darbu pie filmas pirmā tīzera, kas dod ieskatu latviešu tautai nozīmīgā Aleksandra Grīna romāna “Dvēseļu putenis” ekranizācijā, LA.lv uzzināja studijā “Kultfilma”.

Reklāma
Reklāma
Mistika: pie Ukrainas robežas atvēries milzīgs krāteris, ko dēvē par “portālu uz pazemes pasauli” 32
Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosauc 5 sieviešu un 5 vīriešu vārdus, kas nes laimi to īpašniekiem 24
Putins ir izmēģinājis jaunu “superieroci”, kādu pasaule “vēl nav redzējusi” 154
Lasīt citas ziņas

Filmēšanas proves kaujas ainu epizodēm, kuru rezultātā tapis filmas tīzeris, notika šī gada pavasarī Ādažu poligonā. Šajā procesā režisora Dzintara Dreiberga un operatora Valda Celmiņa vadībā tika iesaistīta liela komanda, to skaitā jaunsargi, Nacionālo bruņoto spēku pārstāvji, aktieri un specefektu speciālisti.

“Pirmajā filmas vizualizācijā centāmies saglabāt Aleksandra Grīna stāsta sajūtu, ko esam iecerējuši parādīt filmā – jauna cilvēka pieredzi karā,” stāsta režisors Dzintars Dreibergs. “Tīzeris kalpo arī kā vizuāls tests dažādu filmēšanas paņēmienu pārbaudīšanai Latvijā, lai, sākot reālo filmēšanu, laiku izmantotu maksimāli efektīvi.”

CITI ŠOBRĪD LASA

Filmas tīzerī dzirdamo mūziku radījusi ASV dzīvojošā latviešu komponiste un “Emmy” balvu ieguvēja Lolita Ritmanis. Tas ir emocionāli spēcīgs skaņdarbs, kurā mūsdienīgas nokrāsas savijas ar oriģinālu latviešu strēlnieka Jāņa Friša iedziedātu tautasdziesmas ierakstu, ko saglabājis vīru kopas “Vilki” vadītājs Andris Balcers.

“Ar Jāni Frišu, kādreizējo 7. Bauskas pulka strēlnieku, kurš pieredzējis Ziemassvētku kaujas, tikāmies 1982. gadā mazā dārza namiņā Gaujā,” stāsta Balcers. “Viņam tolaik bija gandrīz 90 gadu, taču atceros viņu kā kolorītu un dzīvespriecīgu vīru, kurš dalījās savās atmiņās un dziedāja dziesmas.”

Filmas “Dvēseļu putenis” pirmais vizuālais materiāls veidots, lai sniegtu priekšstatu par filmas ieceri un palīdzētu vērienīgajam vēstures projektam piesaistīt partneru un kopproducentu uzmanību un investīcijas, kas ļautu pabeigt filmu, sagaidot Latvijas simtgadi.

Atgādinām, ka 2013. gada nogalē Saeimas Izglītības, zinātnes un kultūras komisija 2014. gada valsts budžetam iesniedza priekšlikumu atvēlēt 1,335 miljonus eiro filmas “Dvēseļu Putenis” veidošanai, no kuras saņemti pirmie 200 000 eiro filmas ražošanas uzsākšanai. Šobrīd Saeimas izglītības, kultūras un zinātnes komisija atzīst, ka filmas veidotāju padarītais rada pārliecību par filmas māksliniecisko un saimniecisko gaitu. Kino filmas “Dvēseļu putenis” tālākā realizācija ir atkarīga no 2015. gada nogales budžeta balsojuma Saeimā.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.