Mobilā versija
+17.7°C
Liene, Liena, Helēna, Elena, Ellena
Piektdiena, 18. augusts, 2017
3. decembris, 2016
Drukāt

No aprites spiež izņemt dabai kaitīgos plastmasas maisiņus (6)

Foto - AFP/LETAFoto - AFP/LETA

Eiropas Parlamenta (EP) izvirzītos mērķus plastmasas maisiņu izmantošanas samazināšanā aizvadītajā nedēļā apstiprināja dalībvalstu Ministru Padome. Tie stājas spēkā no nākamā gada.

Ražotāju pārstāvju paustās bažas, ka plastmasas maisiņu lietošanas aizliegums vairākās dalībvalstīs ir pretrunā ar citiem likumiem, deputāti uzklausīja, tomēr vērā neņēma. Plastmasas maisiņu lietošanu mazināt iecerēts, ceļot dabas resursu nodokļa likmi. Šādu ceļu izvēlējusies arī Latvija. Plastmasas maisiņu izmantošanu atļauts arī aizliegt.

EP deputāti vienojās, ka līdz 2019. gada beigām vieglo vienreizējās lietošanas plastmasas maisiņu izmantošana ir jāsamazina līdz 90 maisiņiem, rēķinot uz vienu cilvēku. Līdz 2025. gadam patēriņam ir jāsamazinās vēl būtiskāk – līdz 40 maisiņiem, rēķinot uz vienu cilvēku. Salīdzinājumam – 2010. gadā viens ES iedzīvotājs gada laikā izmantoja vidēji 176 vieglos plastmasas maisiņus. Dalībvalstīm atļauts aizliegt plastmasas maisiņu lietošanu ar nosacījumu, ka tas nepārkāpj ES vienotā tirgus vai plastmasas atkritumu normas. Jaunās normas neattiecas uz augļu un dārzeņu iepakošanu.

“Plastmasas atkritumu izplatībai nav robežu, īpaši ūdensceļos. Tas ir skaidrs nosacījums vienota Eiropas mēroga regulējuma ieviešanai,” izvēli pamato EP deputāte no Zaļo frakcijas, no Dānijas ievēlētā deputāte Margarēte Aukena.

Plastmasas industrija par EP lēmumu nepriecājas. “Iespēja aizliegt plastmasas maisiņu izmantošanu ir pretrunā ar iepakojuma un iepakojuma atkritumu direktīvu. Parlamenta lēmums dos iespēju dalībvalstīm aizliegt ne tikai plastmasas maisiņu, bet arī citu iepakojuma materiālu izmantošanu. Nekonsekventais parlamenta lēmums ļautu dalībvalstīm ieviest atšķirīgus noteikumus par iepakojumu un varētu kavēt investīcijas, inovācijas un radīt šķēršļus tirdzniecībai ar iepakotajiem produktiem,” EP lēmumu kritizē Karls H. Foersters, asociācijas “PlasticsEurope” izpilddirektors.

EP deputātiem neizdevās regulā iekļaut arī oksobiodegradablo plastmasas maisiņu aizliegumu, to nevēlējas Apvienotā Karaliste, kuru atbalstīja Austrum­eiropas valstis. Vides aizstāvji teic, ka šie maisiņi, kuru sastāvā ir dabā salīdzinoši ātri sadalošies produkti, nodara kaitējumu dabai tāpēc, ka maisiņš sadalās vien daļēji, neļauj veidoties kvalitatīvam kompostam, piesārņo dabu. M. Aukena sola cīnīties arī par šo maisiņu lietošanas aizliegumu.

 

Spiedīs atteikties ar augstāku nodokli

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) Vides aizsardzības departamenta vadītāja Rudīte Vesere pieļauj, ka augstākas dabas resursu nodokļa likmes patiešām varētu mazināt ikdienā ļoti plaši izmantoto polietilēna maisiņu lietošanu. Mazos caurspīdīgos polietilēna maisiņus, kuru ražošanā izmantoti naftas produkti, veikali galvenokārt piedāvā bez maksas. “Vajadzētu rūpīgāk vērtēt, vai šajos maisiņos vienmēr ir iepakojami produkti, vai tos tālāk pārstrādā. Citās valstīs maisiņu ražošanā izmanto arī no kartupeļu, graudu un kukurūzas cietes ražotos produktus, kas dabā ātri sadalās un ir pārstrādājami,” tā VARAM eksperte.

No nākamā gada 1. janvāra Latvijā plastmasas maisiņiem piemēros par 20 – 25% lielāku dabas resursu nodokļa likmi nekā patlaban. Mazajiem, caurspīdīgajiem maisiņiem tā būs 4,80 eiro/kg, lielajiem maisiņiem 1,50 eiro/kg. “Iespējams, kad tirgotājam un pircējam būs jādomā par lielāku naudas tēriņu iepakojumam, bez kura var iztikt, patēriņš mazināsies,” cer R. Vesere. Viņa aicina pirkumiem izmantot auduma maisiņus.

 

Gatavi piemaksāt par dabai draudzīgu iepakojumu

Gandrīz puse jeb 43% pircēju Latvijā būtu gatavi par pārtikas produktu maksāt dažus eiro centus vairāk, ja produkts būtu iepakots videi draudzīgā, atkārtoti pārstrādājamā iepakojumā, liecina “Latvijas fakti” pēc uzņēmuma “Tetra Pak” pasūtījuma šajā gadā veiktā pētījuma rezultātiem trīs Baltijas valstīs. “Tetra Pak” vides projektu vadītāja Marija Slaidiņa uzsver – tādu iedzīvotāju skaits, kas par produktu videi draudzīgā iepakojumā būtu gatavi piemaksāt, gada laikā Latvijā ir pieaudzis par desmito daļu. “Cilvēki aizvien vairāk domā ne tikai par praktiskām lietām, piemēram, vai iepakojums ir ērti lietojams un vai tas pasargā produktu, bet arī par ikdienas izvēli plašākā mērogā – kādu ietekmi uz vidi atstāj viņu veiktā izvēle,” secina Slaidiņa.

Latvijā 65% respondentu uzskata, ka videi draudzīgs iepakojums nākamo trīs gadu laikā kļūs par aizvien svarīgāku nosacījumu produktu izvēlē. Kopš 2014. gada šādi domājošu cilvēku skaits pieaudzis par 10 procentpunktiem. Patlaban vairāk nekā pusei jeb 57% Latvijas iedzīvotāju ir svarīgi, kādā iepakojumā ir iepakots izvēlētais produkts. Tā, piemēram, 80% iedzīvotāju izvēlas sulu kartona iepakojumā, jo tas pasargā produktu no gaismas un gaisa ietekmes, ļaujot tam ilgāk saglabāties svaigam un veselīgam. Turklāt iedzīvotājiem svarīgi, ka iepakojums ir ērti lietojams un otrreiz pārstrādājams.

 

Maisini_Shutterstock_9

Pievienot komentāru

Komentāri (6)

  1. Nevis vajag izņemt maisiņus, bet RAŽOT vajag videi draudzīgus. Netaisos staigāt ar kaut kādām kulēm un produktus bez maisiņa likt netīrajos veikalu grozos. Tas gan ir ļoti higiēniski, vai ne?

    • Al DIEVS!!!! Ka var cilvēki debilizēties. Vispār jau obnagljelji.
      Panjemt līdz auduma tašu un maku ir elementarais, ja ej uz veikalu. Brīnums kā Tu vēl maku paņem un sevi vari aiznest..
      “Videi draudzīgie” tapat nav videi draudzīgi, jo lai piem. ražotu no papira jacērt koki, a tie, kas sadalās ir vēl daudz kaitīgaki. Jo piesārņo zemi, tikai vēl trakāk, jo plastmasa izšķīdušā veida zemē un ūdeņos nonak.
      Sitik debilus cilvēkus tiešām vienk. jaatlasa un jāsabaro ar saviem plastmasas maisiem

  2. Iet uz lielveikalu ar dekoratīvu iepirkuku spaini, parastā kabatā ieliktā plastmasas maisiņa par 15 centiem vietā, varbūt noteiks jauno modi arī Briselē. Es šajā jautājumā tad nu pirmo reizi personīgi uzstāšos ar savu personīgo ierosinājumu no augstās tribīnes. Kaut kas jau jāizdara arī būtisks vēlētāju un citu zemnieku labā!

  3. Velns parāvis…Krievu laikā pienu pildīja nododamās stikla pudelēs,tagad – plastmasenes,polipakas ar polietilēnu iekšpusē,vai vispār,polietilēna pakas.šķēle jau priecājas – tas viss nonāk poligonos,tikai,stikla pudeles ar depozīta sistēmu,vai milzīga miskaste?!Maisiņi slikti…Kad saeimā ievēl 100 lobētas k…galvas,kad vidi sargā roku rokā ar intensīvu lauksaimniecību,niecība vien iznāk.

  4. Iepirkuma maisiņš Atbildēt

    Tos 100 kaitīgos ar padomnieku varzu vajag atlaist. Paši dabai un apkārtējiem kaitīgi ilgi sadalās.

    • Tas nak no ES. To neizdomāja saeima. Pie tam pirmā normāla e.s. ierosme. Savādāk viņa smird.
      Ja Tu tik minimāli seko līdz, dēļ tādiem zabakiem kā Tu arī visas problēmas.
      nevar gribēt skatīties seriālus un normālu valsti. Vairumam tad ir diezgan labi viss jasaprot, jāzin un jāmak vel atklāt kas aiz kā stāv, jo politiku mīl daži aizpiņķerēt, lai jauktu pēdas. A te Tu elementāru lietu pat nezini, par ko gadu jau runā.

Interaktīvā laika ziņu karte
Rīga +17.7
Alūksne +16.8
Daugavpils +18
Saldus +14
Liepāja +16.7
Jelgava +17
Ventspils +15.9
Limbaži +16
Madona +14
Rēzekne +16
Draugiem Facebook Twitter Google+