Laukos
Lauku sēta

Uz Ziemassvētku vecīša sētu Dzērbenē 16


Ziemassvētku vecītis, vadot ekskursijas, bērniem rāda un stāsta, kā izskatījušies Ziemassvētku un Jaunā gada apsveikumi, eglīšu mantiņas un konfekšu kastes pirms daudziem gadiem.
Ziemassvētku vecītis, vadot ekskursijas, bērniem rāda un stāsta, kā izskatījušies Ziemassvētku un Jaunā gada apsveikumi, eglīšu mantiņas un konfekšu kastes pirms daudziem gadiem.
Foto – Zigmunds Bekmanis

Tuvojoties Ziemassvētkiem un gadumijai, vairāk sākam ticēt brīnumiem. Varbūt atceroties bērnību, kad ciemos gaidījām Salatēti vai Ziemassvētku vecīti. Tas, kā nu kurā laika posmā to sauca, nemazināja prieku. Pasaulē slavenākais laikam ir Santa Klauss, kurš dzīvo Lapzemē visu gadu, bet Latvijā Ziemassvētku vecīša mītnes vieta pēdējās ziemās mainījusies no Ziemupes līdz “Lāču” ceptuvei Pierīgā. Nu jau otro gadu Ziemassvētku vecīša sēta meklējama arī pašā Vidzemes sirdī Dzērbenē (Vecpiebalgas nov.), kur saimnieko rīdzinieki dzīvesbiedri Igors Āboliņš un Marina Titova no teātra studijas “KarDan”.

Īstā vieta Vidzemes augstienē

“Par Salaveci strādāju jau četrpadsmit gadus, un man radās jautājums, ar ko atšķiras Salatētis no Ziemassvētku vecīša. Sāku vākt un pētīt dažādos laikmetos izdotās pastkartes, kas atklāja, ka Krievijas impērijas un vēlāk sekojošajā Latvijas pirmās brīvvalsts laikā Vecītis izskatījies pavisam citāds. Dažās pastkartēs tas attēlots kā vectēvs, kurš nes no meža mājās eglīti, citās – kā pastnieks, bet pagājušā gadsimta 30. gadu beigās mākslinieks Apsītis uzzīmējis īstu Ziemassvētku vecīti – tādu, kādu nākotnē vēlamies redzēt arī Dzērbenē. Viņa būtiskākā atšķirība ir pozitīvisms, jo parasti Ziemassvētku vecītis ciemos nav nācis ar žagaru bunti padusē pretstatā padomju Salavecim, kuram gribējies bērniem padraudēt par sliktām mācībām un uzvedību,” stāsta I. Āboliņš.

Antikvariātos un no kolekcionāriem iegūto pastkaršu, eglīšu rotājumu un citu Ziemassvētku suvenīru saradies tik daudz, ka mājās aptrūcies vietas un Igors sācis domāt par muzeju un Ziemassvētku vecīša rezidences vietu. “Kopā ar sievu pārskatīju visu Latvijas teritoriju. Galvenais nosacījums bija, lai šī vieta neatrastos pārāk tālu no Rīgas, arī no mūsu kamiņzemēm Igaunijas un Lietuvas, turklāt apkārt būtu skaista ainava. Šādu vietu atradu Dzērbenē, kuras apkaimē atrodas 28 lielāki un mazāki ezeriņi un netālu rodama Gaujas izteka. Kad pirmoreiz runājos ar pašreizējo telpu īpašnieku Sergeju Gļebovu, tik stipri lija lietus, ka ilgi nevarējām izkāpt no mašīnas. Es to uztvēru kā zīmi, ka tieši te jābūt Ziemassvēktu vecīša rezidencei, ja reiz kāds Augstāks spēks man neļauj braukt prom no šejienes,” atceras Igors.

Ekskursijas un rotaļas bērniem

Šogad pirmās skolēnu grupas Ziemassvētku vecīša rezidence uzņēma piektdienā. “Sūtām informāciju uz Latvijas skolām, bet pagaidām visvairāk mūs apmeklē bērni no vietējā novada, Madonas un Rīgas,” atklāj Ziemassvētku vecītis, kurš ekskursijas vada gan latviešu, gan krievu valodā. Viņš bērnus iepazīstina ar ekspozīciju “Ziemassvētku un Jaunā gada ceļš. XX gadsimts”, kurā netrūkst gan vēsturisku (ar “VEF” radioaparātiem un padomju multfilmu varoņiem), gan politisku atklātņu, kurās Salavecis tik ļoti “ceļ komunismu”, ka aizmirst pat par dāvanām bērniem.

“Tomēr kolekcionāru vidū visiecienītākās ir atklātnes, kuras zīmējusi Latvijā iemīļotā bērnu grāmatu ilustratore Margarita Stāraste un krievu mākslinieks Vladimirs Zarubins, jo viņu zīmējumos neparādās politika un visu savu talantu viņi veltījuši bērniem un pasakām,” atklāj viņš.

Ekspozīcijā vēl apskatāmi ielūgumi uz Jaungada eglītes pasākumiem, kalendāri, sērkociņu etiķetes, Jaungada loterijas biļetes no 1968. gada, plastmasas Salaveči, eglīšu mantiņas, svečturi, konfekšu kastes un citi ar Ziemassvētku un Jaungada svinēšanu Latvijā saistīti priekšmeti.

Pēc ekskursijas Ziemassvētku vecīša rezidencē bērniem tiek dota iespēja Vecītim ausī iečukstēt savas viskarstākās vēlēšanās, izveidot origami (figūru japāņu papīra locīšanas tehnikā), apgleznot eglītes rotājumus un uzrakstīt Vecītim vēstuli, izmantojot viņa īpašo zoss spalvu un maģisko tinti. Pasākuma noslēgumā bērnus gaida svētku cienasts, jautri konkursi, spēles, rotaļas un dejas apkārt Ziemassvētku eglītei. Par atsevišķu samaksu iespējams aizsūtīt vēstuli vai pastkarti ar Vecīša zīmogu, kā arī iegādāties suvenīrus un dāvanas, tostarp Piebalgas porcelāna fabrikas ražojumus.

Kurzemē un ap Rīgu piektdien sniega nebija, taču Dzērbenē ilgi gaidītais baltums jau pārklājis ceļus, laukus un mežus, tādēļ Ziemassvētku vecīša rezidences apmeklējuma laikā bērniem gaidāmas arī īsti ziemīgas izklaides. Plānojot braucienu šurp no tālienes, tiek piedāvātas lētas (7 eiro/pers.) naktsmājas viesu namā “Saknītes” vien pāris kilometru attālumā no Dzērbenes Drustu virzienā.

Ziemassvētku vecīša sēta Dzērbenē 

Atvērta visās šīs nedēļas dienās, ieskaitot 24. decembri, kā arī 26., 28., 29. decembrī un 3., 4. un 6. janvārī. Ziemassvētku un Jaungada programmu sākums minētajās dienās plkst. 11, 13, 15 un 17.

Ilgums apmēram 1 stunda un 45 minūtes.

Apmeklējuma laiku var pieteikt mājaslapā “http://www.zvr.lv” pa norādītajiem tālruņiem, e-pastu vai inter-aktīvajā kalendārā, izvēloties latviešu vai krievu valodu.

LA.lv