Mobilā versija
-2.2°C
Baiba, Barbara, Barba
Sestdiena, 3. decembris, 2016
19. jūnijs, 2014
Drukāt

Uzbāžas ar krievu valodu
 (25)

Foto - LETAFoto - LETA

Valsts valodas centra Valodas kontroles nodaļas vadītājs Antons Kursītis uzrunā klātesošos Valsts valodas centra rīkotās akcijas "Latviešu valodai draudzīga vide" noslēguma pasākumā Tieslietu ministrijā.

“Kāpēc manā pastkastītē tiek likta pašvaldības avīze krievu valodā? Tās drukāšanai ir tērēta manis kā nodokļu maksātāja nauda, bet tā nelasīta nonāk makulatūrā!” Sūdzības par šādu pašvaldības rīcību Valsts valodas centrs (VVC) ir saņēmis gan no rīdziniekiem, gan liepājniekiem, stāsta centra Valodas kontroles reģionālās nodaļas vadītājs Antons Kursītis. Tāpēc materiālus tagad apkopo un tiek gatavots pamatojums izmaiņām Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā ar mērķi panākt, lai būtu iespējams administratīvi sodīt atbildīgo personu par to, ka pašvaldība informāciju visiem iedzīvotājiem uzbāzīgi piedāvā arī svešvalodā.

Kāpēc nav avīzes 
poļu valodā


Valsts valodas likuma 21. panta 1. daļa paredz, ka pašvaldības informāciju sniedz tikai valsts valodā, izņemot ārkārtas situācijas, medicīniskās aptaujas, ar starptautisko tūrismu saistītās jomas u. c. likumā atrunātos gadījumus. Likums ļauj drukāt jebkuru citu informāciju arī svešvalodā un pēc pieprasījuma izsniegt, taču nedrīkst uzspiest visiem iedzīvotājiem pašvaldības izdotu avīzi svešvalodā, skaidro A. Kursītis. Viņš to sauc par reveransu no “Saskaņas centra” biedriem, kuri vada attiecīgās pašvaldības vai kuriem liela ietekme lielajās pilsētās: divvalodīgās avīzes ir Rīgā, Daugavpilī, Rēzeknē, Ludzā un arī Liepājā.

Taču kāpēc Latvijā dzīvojošam polim, lietuvietim, igaunim vai ebrejam ir jāprot valsts valoda, bet krievs var neprast, jo viņam pašvaldība informāciju piedāvās krieviski?

Tā no pašvaldību puses ir nepamatoti atšķirīga attieksme pret mazākumtautībām. A. Kursītis uzskata, ka vai nu informācija pašvaldības avīzē un tās mājas lapā utt. jāsniedz tikai valsts valodā, vai arī valsts valodā un vēl vismaz 15 mazākumtautību valodās. A. Kursītis norāda, ka šobrīd vienai valodai, proti, krievu valodai, ir absurdā kārtā piešķirtas nepamatotas privilēģijas, un piemetina: “Rēzeknē, piemēram, 12 procenti no visiem pilsētas skolēniem mācās poļu vidusskolā, taču vai pašvaldība sniedz informāciju poļu valodā? Nesniedz. Tad kāpēc nodokļu maksātājs krievs ir “vienlīdzīgāks” nekā polis?” Ja pašvaldības izturas nevienlīdzīgi, tad nostiprinās divvalodība, un reģionos, kur valda krievu valodas pašpietiekamība, mazākumtautības pārkrievojas.

Jo vairāk piekāpjas agresīvajam mazākumam, jo agresīvāks tas kļūst, secina VVC amatpersona.

Vaicāju, kā tad raudzīties uz partiju aģitācijas materiāliem svešvalodā, kas arī pārpilda pastkastītes pirms vēlēšanām. “Partija ir sabiedriska organizācija, un uz to nevar attiecināt Valsts valodas likuma 21. panta 1. daļas prasības,” atbild A. Kursītis.

Citas sūdzības 


Pērn valsts valodas inspektori ir saņēmuši 1194 sūdzības, un šogad salīdzinājumā ar attiecīgo pērnā gada posmu skaits ir tāds pats. Apmēram trešā daļa jeb 33 procenti no visu VVC administratīvi sodīto ir tirdzniecības darbinieki, kuri veikalos pārdevuši importētās preces ar ļoti nepilnīgu marķējumā ietvertās informācijas tulkojumu valsts valodā.

Nav retas arī cilvēku sūdzības par namu apsaimniekotāju rīcību, kuri organizē namu iedzīvotāju sapulces krievu valodā, darot to pēc iedzīvotāju vairākuma vēlmes. “Mums ienāk arī diezgan daudz sūdzību par to, ka 60 vai 70 procenti sapulces dalībnieku pieprasījuši, lai apspriede notiek krieviski, un latvieši nav varējuši aizstāvēt savas tiesības,” stāsta A. Kursītis. “Tādas sūdzības ir no dzīvokļu kooperatīvu biedriem, arī no dārzkopības un garāžu kooperatīvu biedriem.” Taču, ja kaut viens sapulces dalībnieks pieprasa, lai sapulce notiek valsts valodā, tad tā arī jābūt, un citiem tad jānodrošina tulkojums svešvalodā.

Daudz sūdzību Valsts valodas centram ir par to, ka dažādu uzņēmumu vai iestāžu darbinieki nerunā valsts valodā, veicot profesionālos pienākumus, un lielākā daļu sodu – 52 procenti – piemēroti tieši par to. Piemēram, pacients sūdzējies par Daugavpilī praktizējošu ģimenes ārsti, kura nerunā ar klientiem valsts valodā. Pārbaudē VVC inspektori devās kopā ar divām Veselības inspekcijas ekspertēm, un speciālisti pārliecinājās, ka daktere valsts valodā runājošu pacientu nespēj apkalpot. Kaut gan mediķei ir 1993. gadā iegūta apliecība par valsts valodas prasmi augstākajā līmenī, 12 gadu laikā, kopš strādā par ģimenes ārsti, viņa ne ar vienu pacientu neesot runājusi latviski. Visi pacienti paši ar viņu runā krieviski, jo slimnieks, būdams atkarīgs no ārsta attieksmes, piemērojas viņam.

Diemžēl pēc dažiem mēnešiem veiktajā atkārtotajā pārbaudē situācija nebija uzlabojusies, tāpēc ārste bija jāsoda atkārtoti. Pirmajā reizē sods par šādu pārkāpumu ir no 35 līdz 280 eiro, bet otrajā – 
jau no 280 līdz 700 eiro, saka A. Kursītis.

Pievienot komentāru

Komentāri (25)

  1. Ar ko Igaunija atsciras no Latvijas , jo tur krievisku neruna veikalos ???????

  2. Visos veikalos runaa krieviski , jo nesaprot latviski – kur tad ir latvijas likums par latviesu valodu ?????

  3. nebāziet to okupācijas valodu apnicis

  4. Jamaina pilnigi viss gluzi ka Eiropa. Neproti valsts valodu, vai nu brauc majas vai ari augstaku darbu par auglu vaksanu vai ielu slaucisanu neceri,kaut tev kabata ir 10 augstakas izglitibas. Tad skaties pec menesa visi krievi “padlekdami” skries uz valodu centriem macities valsts valodu, bet ta citadi neka nepiespiedisi. Pat ja pa galvu sitisi vinam ar kvaldu ta atleks, jo galva par cietu.

  5. vienīgais risinājums -- Atbildēt

    Visām Latvijas skolām jābūt ar valsts valodu kā mācībvalodu.

  6. VVC jāstrādā daudz stingrāk. Atbildēt

    Pie visa vainīgi paši latvieši. Bez pašcieņas, bez izpratnes par valodas nozīmi valsts pastāvēšanā,tāpēc, lai glābtu valsti ir VVC jāstrādā daudz stingrāk.Valodu inspekciju nejūt.

  7. Kā var neattiekties valsts valodas likums uz partiju????

  8. Ārsti gan runā latviski Tā ir sabiedrības labākā daļa.

  9. Sen jau šis jautājums ir jārisina. Atbildēt

    Sen jau šis jautājums ir jārisina. LMT man regulāri sūta informāciju divās valodas.

  10. Kāpēc krievvalodīgie homo sovieticus uzskata, ka Latvijā ir tikai viņu mazākumtautību kopiena.? Kāpēc “necīnās” par poļu, armēņu, ukraiņu u.c. valodām? Laikam jau tāpēc, ka pārējās mazākumtautības labi zina valsts valodu un kopj savas nācijas kultūras mantojumu cienot savu izcelsmi un tās atstato mantojumu. Diemžēl krievvalodigajie homo sovieticus nav savas dzimtas apziņas, cieņas pret saviem senčiem

  11. Nepieļaut tādus vēlēšanās.

    VUn vss.

  12. Bet Kursītis ar savu valodas inspekciju uzbāžas krievvalodīgajiem un traucē tiem normāli dzīvot!

  13. Arī Salaspils novads drukā vēstis divās valodās. Pietam viena puse latviski un otra apgriestā krieviski, visu laiku brīnos par šo ērmīgo pašvaldības izdevumu.

    • Nu, nu.. Tur ir krievu valodā uz pusi mazāks ieliktnis, kuru var izmest ārā. Protams, ka labāk būtu, ja nebūtu vispār.

  14. Kursīša balss tuksnesī! Vai kādam vēl joiprojam nav skaidrs.Mums taču – tāda valsts!

    • okupācija bija jāizbeidz ar de-okupāciju un de-kolonizāciju, bet ne okupācijas seku “integrāciju”, kas faktiski nenotiek un (kolonisju lielā skaita dēļ, kā arī lojalitātes un cieņas pret savas impērijas okupētajiem trūkuma dēļ), nav iespējama.

  15. Rīgā ir Daugavgrīvas ielā policijas iecirknis, kurā visas sapulces joprojām notiek krievu valodā, bet sekretāres telpā skan Maskavas radio ziņas. Ko jūs tur čivinat vēl…

  16. Domāju, ka grēko arī paši latvieši. Ja man kāds vietējais ko jautā krieviski, es atbildu latviski. Ja redzu, ka īsti nav sapratis, tad to pašu saku ar citiem vārdiem, bet vēl joprojām latviski. Parasti kā atbildi saņemu kaut pāris vārdus latviski. Tātad – pie valodas jāpieradina nevis jāpāriet uzreiz uz krievu valodu. Ja man veikalā pārdevēja ko saka krieviski, tad izliekos par kurlu un pārprasu – ko viņa teikusi /protams, latviski/. Tā bez liekiem strīdiem sagaidu teikumu latviski. Un vēl – par intervijām televīzijā. Te nu grēko žurnālisti. Pēc manām domām, ja sižets ir latviešu auditorijai, tad tajā vajadzētu iekļaut tikai tos intervētos, kuri korespondentam atbild valsts valodā. Ja cilvēks šeit dzīvo gadiem ilgi, tad jāspēj sadzīviski komunicēt latviski.

    • Jā, daži latvieši grēko! Ar krievu es runāju krieviski, ar angli- angliski, lai uzlabotu savas valodas zināšanas. Tie spītīgie, kuri krieviem atbild latviski, neko nepanāks! Vai tiešām ome domā, ka tādā veidā kāds kādu piespiedīs runāt latviski? Ome, Latvija pamazām multikulturalizējas. Un krievu pasaulē ir pietiekami, lai viņu valoda dzīvotu. Bet latviešu valodu neglābs vairs neviena metode!

  17. Absurds 23 gadus pēc “brīvības” atgūšanas, ja vispār var būt valstī policisti,ugunsdzēsēji un ārsti ,kas neprot valsts pilsoņu valodu un rada ne tikai diskomfortu , bet arī apdraud pilsoņu dzīvību! Bet šādai ārstei bija gan pirmajā,gan otrajā reizē jāuzliek maximālais naudas sods, kaut normāli būtu viņu atlaist no darba!

    • Pilnībā piekrītu. Nosauktajos amatos drīkst strādāt tikai tie, kuri spēj sazināties latviski. Ja degošā mājā ugunsdzēsējs nesapratīs, ko viņam saka kāds latviešu bērns /un bērns savukārt nesapratīs, ko viņam vaicā ugunsdzēsējs/, tad var izveidoties pat traģiska situācija /kaut vai nesaprotot norādi kā rīkoties vai arī paziņojumu par blakus telpā esošu mazo brālīti/. Ja ārsts man skaidros medicīniskos terminus vai ārstēšanas gaitu krieviski, tad es riskēju ar savu veselību, jo varu visu nesaprast.

Aukstums šoziem paņēmis jau 29 cilvēku dzīvības; sestdien stindzinās pat -16 grādu salsAukstums šoziem paņēmis jau 29 cilvēku dzīvības, bet vēl vairāki simti ar ķermeņa atdzišanu nonākuši slimnīcā, piektdien vēstīja raidījums “LNT Ziņas”.
Draugiem Facebook Twitter Google+