Mobilā versija
+3.5°C
Urzula, Severīns
Sestdiena, 21. oktobris, 2017
5. decembris, 2016
Drukāt

Uzbekistānas prezidents būs Šavkats Mirzijojevs

ITAR-TASSITAR-TASS

Uzbekistānā svētdien notikušajās prezidenta ārkārtas vēlēšanās uzvarējis premjerministrs un līdzšinējais prezidenta pienākumu izpildītājs Šavkats Mirzijojevs, pirmdien paziņoja Centrālā vēlēšanu komisija (CVK).

Pēc tās publiskotajiem datiem, Mirzijojevs saņēmis 88,61% balsu.

Valsts galvas pirmstermiņa vēlēšanas tika rīkotas, jo pirms trim mēnešiem miris līdzšinējais prezidents Islāms Karimovs. Viņš bija Uzbekistānas prezidents kopš 1990.gada un savas varas gados izveidoja valstī autoritāru režīmu.

Mirzijojevu, kurš ir režīma atbalstītais Karimova varas mantinieks, par prezidenta amata kandidātu izvirzīja Uzņēmēju un lietišķo cilvēku kustība – Uzbekistānas Liberāldemokrātiskā partija, kas iepriekšējās prezidenta vēlēšanās, kuras notika pagājušā gada martā, par kandidātu izvirzīja Karimovu.

Bez Mirzijojeva vēlēšanās bija vēl trīs kandidāti – Hotamdžons Ketmonovs no Tautas demokrātiskās partijas, kurš saņēmis 3,73% balsu, Narimons Umarovs no Uzbekistānas Sociāldemokrātiskās partijas “Adolat” (“Taisnīgums”), kurš ieguvis 3,43% balsu, un Sarvars Otamuratovs no Uzbekistānas Demokrātiskās partijas “Milliy Tiklanish” (“Tautas atdzimšana”), kurš saņēmis 2,35% balsu, taču neviens no viņiem nav opozīcijā valdošajam režīmam un viņu izredzes uzvarēt netika uzskatītas par reālām. Politiskie spēki, kas ir opozīcijā režīmam, Uzbekistānā netiek reģistrēti, un līdz ar to šo spēku pārstāvji nevar kandidēt vēlēšanās.

Vēlēšanās piedalījušies 87,73% balsstiesīgo pilsoņu, informēja CVK.

Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) Demokrātisko institūciju un cilvēktiesību biroja novērotāju misija pirmdien publicētajā paziņojumā uzsver, ka vēlēšanu kampaņā nebija patiesas konkurences, jo valstī tiek ierobežotas pamatbrīvības.

Šīs vēlēšanas demonstrēja “nepieciešamību pēc visaptverošām reformām, lai novērstu ilgtošus procedūras un sistēmiskus trūkumus, tostarp juridisko ietvaru, kas nesekmē patiesi demokrātisku vēlēšanu rīkošanu”, sacīts paziņojumā.

“Lai gan vēlēšanu administrācija veica pasākumus, lai palielinātu sava darba caurskatāmību un uzlabotu vēlēšanu atbilstošu norisi, valsts spēlētāju dominējošā pozīcija un pamatbrīvību ierobežošana grauj politisko plurālismu un noveda pie kampaņas, kurā nav patiesas konkurences. Mediji informēja par par vēlēšanām ļoti ierobežotā un kontrolētā vidē, un valsts definētais vēstījums vēlētājiem nedeva iespēju dzirdēt alternatīvus viedokļus,” norāda novērotāji.

Viņi arī vērš uzmanību uz to, ka “‘četri kandidāti atturējās apšaubīt cits cita programmas un valdības politiku, un vēlētājiem netika dota patiesa politisko alternatīvu izvēle. Viena kandidāta kampaņas aktivitātes padarīja neskaidru robežšķirtni starp partiju un valsti”.

Paziņojumā sacīts, ka mediju ziņotais “bija vienveidīgas (..) reportāžas par kandidātu aktivitātēm dominējoši pozitīvā toņkārtā. Tā kā piekļuve nacionālajām un starptautiskajām analītiskajām un kritiskajām interneta vietnēm bija bloķēta, sabiedrībai nebija pieejama patiesa politiska ideju apmaiņa, faktiski neļaujot vēlētājiem izdarīt informētu izvēli”.
Novērotāu misija arī norāda, ka nav nodrošinājumu, kas pasargātu no daudzkārrtējas vēlētāju reģistrēšanas un balsošanas, kas “potenciāli grauj procesa godīgumu”.

59 gadus vecais Mirzijojevs 1981.gadā absolvējis Taškentas Irigācijas un meliorācijas institūtu, iegūstot inženiera-mehāniķa specialitāti. No 1982.gada viņš strādājis šajā institūtā, darbu sākot jaunākā zinātniskā līdzstrādnieka, bet noslēdzot 1992.gadā prorektora amatā. 1992.-1996.gadā bijis Taškentas Mirzo Ulugbeka rajona hokims (administrācijas vadītājs), 1996.-2001.gadā – Džizakas apgabala hokims, 2001.-2003.gadā – Samarkandas apgabala hokims. Kopš 2003.gada Mirzijojevs ir Uzbekistānas premjerministrs.

Pēc Karimova nāves Mirzijojevs septembrī kļuva par prezidenta pienākumu izpildītāju. Lai gan atbilstoši konstitūcijai par valsts galvas pienākumu izpildītāju bija jākļūst parlamenta augšpalātas Senāta priekšsēdētājam Nigmatillam Joldoševam, viņš no tā atteicās, un pēc viņa ierosinājuma par prezidenta pienākumu izpildītāju tika apstiprināts Mirzijojevs.

Prezidenta amata termiņš ir pieci gadi.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+