Mobilā versija
Brīdinājums -0.2°C
Andulis, Alnis
Piektdiena, 19. janvāris, 2018
22. decembris, 2017
Drukāt

AM: “Zapad 2017” pārbaudīta uzbrukuma operāciju īstenošana

Foto - AP/SCANPIXFoto - AP/SCANPIX

Krievijas militāro lidmašīnu parāde šā gada augustā Maskavas tuvumā. Kaut Krievijas un Baltkrievijas militārpersonas apgalvo, ka "Zapad-2017" ir tikai aizsardzības rakstura mācības, eksperti citās valstīs uzskata, ka viens no šo mācību mērķiem ir iebiedēt Baltijas valstis.

Aizsardzības ministrija *AM) ir apkopojusi Krievijas un Baltkrievijas militāro mācību “Zapad 2017” secinājumus.

Ministrija skaidro, ka ar mācībām “Zapad 2017” Krievija vēlējās pasaulei pārdot atklātību un to, ka mācībām ir aizsardzības raksturs, tomēr aiz šī samākslotā caurspīdīguma atklājās vecie scenāriji, tostarp liela mēroga konvencionāls uzbrukums plašā frontē, maldināšana par patieso mācību dalībnieku skaitu un ballistisko raķešu izmantošana. Viss šis pārmērīgi lielais militārais potenciāls tika vērsts pret nelikumīgiem bruņotajiem formējumiem. Šāda veida mācības neveicina uzticību un caurskatāmību starp NATO un Krieviju un tikai paaugstina spriedzi. Krievijas nevēlēšanās veicināt pārbaudāmo caurskatāmību ir nepārprotams pamats arī turpmākai nepieciešamībai pēc pastiprinātas NATO klātbūtnes reģionā, pauž AM. Aizsardzības ministrija atzinīgi vērtē Baltkrievijas atklātību mācību “Zapad 2017” laikā.

Septembrī Krievijas rietumu daļā notika Krievijas Bruņoto spēku stratēģiskās štābu vadības mācības „Zapad 2017”, savukārt Baltkrievijā tajā pašā laikā notika Krievijas un Baltkrievijas stratēģiskās mācības ar identisku nosaukumu „Zapad 2017”. Abu minēto mācību oficiāli publiskotie mācību scenāriji bija ļoti līdzīgi – ārēja agresora jeb nelikumīgu bruņotu formējumu uzbrukuma atvairīšana un iznīcināšana. Identisks bija arī mācību norises laiks, kas liek domāt, ka mācības notika viena lielāka scenārija ietvaros ar kopīgu virsvadību, pauz AM.

Mācību identisko nosaukumu dēļ ir iespējams slēpt mācību patieso dalībnieku skaitu – EDSO Vīnes dokumenta informācijas sistēmā tika ziņots par 12 700 mācību dalībniekiem Baltkrievijas teritorijā. Savukārt par dalībnieku skaitu Krievijas teritorijā oficiāla informācija Vīnes dokumenta ietvarā netika sniegta, lai gan mācības bija plašākas. Tādējādi Krievija pārbauda ārvalstu reakcijas, gadījumos, ja starptautiskas vienošanās tiek pārkāptas, bet acīmredzami pierādīt pārkāpumu ir sarežģīti. Tas kārtējo reizi pierāda Krievijas pieeju traktēt starptautiskās vienošanās savā redzējumā, secina Latvijas puse.

Lai uzsvērtu mācību kā aizsardzības spēju pārbaudi, to aktīvā fāze sākās bez pēdējos piecos gados praktizētās pēkšņās kaujas gatavības izsludināšanas. Saskaņā ar oficiālo informāciju, pirmais karaspēka uzdevums bija masīva nosacītā pretinieka aviācijas un raķešu uzbrukuma atvairīšana un gaisa telpas kontroles pārņemšana, kas liecina par karadarbību ar mūsdienīgi apbruņotu un spēcīgu pretinieku. Jāatzīmē, ka Eiropas reģionā tādas spējas ir tikai NATO. Nosacītā pretinieka aviāciju imitēja arī Krievijas Bruņoto spēku Tālās aviācijas stratēģiskie bumbvedēji, kas lidoja starptautiskajā gaisa telpā gar kaimiņvalstu robežām, tādējādi demonstrējot spēju veikt preventīvus triecienus kaimiņvalstu teritorijās – konkrēti „Zapad 2017” laikā šādi lidojumi notika virs Baltijas jūras un gar Norvēģijas piekrasti.

Pēc AM atzīmētā, Baltijas flotes oficiāli deklarētais uzdevums mācību laikā bija jūras akvatorijas blokāde un jūras desanta izsēdināšana nesagatavotā piekrastē. Tāpat jāatzīmē nozīmīgā Gaisa desanta karaspēka dalība „Zapad 2017” aktīvajā fāzē –izpletņlēcēji vingrinājās pretinieka lidlauku sagrābšanā un noturēšanā līdz savu spēku pienākšanai.

Informācijas operācijas un stratēģiskā komunikācija mācību laikā spēlēja būtisku nozīmi. Mācību aktīvās fāzes laikā Krievijas Aizsardzības ministrija izplatīja fotoattēlus, kas apliecināja, ka „Zapad 2017” laikā Ļeņingradas apgabalā notika spārnotās raķetes palaišana no operacionāli taktiskā raķešu kompleksa „Iskander”. Spārnotās raķetes palaišanas demonstrējums var tikt uzskatīts par stratēģiskās komunikācijas sastāvdaļu no Krievijas puses ar mērķi vēstīt, ka tiešā robežas tuvumā atrodas ieroči, kuru iespējas ļauj tos efektīvi pielietot no savas teritorijas pa pretinieka stratēģiski nozīmīgiem mērķiem, turklāt pretinieks spēj konstatēt to pielietošanu tikai pēc trāpījuma. Spārnoto raķešu palaišanu ir grūti konstatēt, un tā ir precīza, spējīga iznīcināt nozīmīgus mērķus.

Šādi vingrinājumi ir tipiski pārsteidzoša uzbrukuma vingrināšanai, un ir pretrunā ar deklarēto mācību aizsardzības operācijas raksturu. Sevišķi apdraudošas tās ir kontekstā ar esošo ģeopolitisko situāciju reģionā un demonstrē Krievijas Bruņoto spēku gatavību veikt pēkšņus triecienus pa militāro infrastruktūru Baltijas valstu teritorijā, secinājusi AM.

Indikācija, ka „Zapad 2017” mērķis ir pārbaudīt spējas karadarbībai ar NATO ir uzsvērti deklarētā karaspēka spēju pārbaude nodrošināt sakarus radioelektroniskās cīņas un kiberuzbrukumu apstākļos. Tika deklarēts, ka Krievijas Bruņotie spēki izmantoja liela ātruma aizsargātu datu apmaiņas tīklu, nodrošināja aizsargātas videokonferences mācību vadībai un dalībniekiem, kā arī nodrošināja sakarus slēgtajos un atklātajos automatizēto telefonstaciju kanālos. Nosacītais pretinieks mēģināja īstenot tīklu uzbrukumus Krievijas un Baltkrievijas karaspēka sakaru kanāliem.

Mācību „Zapad” sērijā 2009. un 2013.gadā aktivitāte fokusējas Baltkrievijas teritorijā un Kaļiņingradas apgabalā, bet šogad galvenais spēku grupējums tika izveidots iepretī Igaunijas austrumu robežai Lugas poligonā. 2013.gadā galvenais darbības rajons bija Hmeļovkas poligons Kaļiņingradas apgabalā un Gožas poligons Baltkrievijā pie Lietuvas robežas, bet 2009.gadā – Baltkrievijas teritorijā esošais Obuzļesnovskas poligons un Hmeļovkas poligons Baltkrievijā. Jāatzīmē, ka aktivitātes fokuss bija saistīts ar Krievijas prezidenta Vladimira Putina ierašanos konkrētajā mācību norises vietā un formālu mācību epizodes novērošanu, kas nenozīmē, ka citviet aktivitāte ir mazāk nozīmīga. Līdzīgi tas bija arī „Zapad 2017” laikā.

Septembra sākumā, gatavojoties mācībām „Zapad 2017”, Maskavas apgabalā norisinājās Stratēģiskās nozīmes raķešu karaspēka štābu vadības mobilizācijas treniņš. 12.septembrī no Pļeseckas kosmodroma tika palaista starpkontinentālā ballistiskā raķete RS-24 „Jars” pa mērķi Kuras poligonā Kamčatkas pussalā. 20.septembrī no Pļeseckas kosmodroma tika palaista vēl viena starpkontinentālā ballistiskā raķete RS-24 „Jars”, un 26.septembrī no Kapustinjaras poligona tika palaista starpkontinentālā ballistiskā raķete RS-12M „Topoļ-M”. Līdz šim ierasts, ka Stratēģiskās nozīmes raķešu karaspēks ballistiskās raķetes palaida oktobrī (kas tā notika arī šogad). Visticamāk šogad ballistisko raķešu starti bija pieskaņoti stratēģisko mācību norises laikam un nevar izslēgt, ka bija daļa no tām, tādējādi demonstrējot, ka Krievija ir kodolvalsts.

Paralēli „Zapad 2017” oficiāli izsludinātajām mācībām Ļeņingradas, Pleskavas, Kaļiņingradas apgabalos un Baltkrievijā un Ziemeļu flotē, liela mēroga mācības notika arī Dienvidu kara apgabalā (8.armijai, 49.armijai un 58. armijai). Arī Dienvidu kara apgabala teritorija robežojas ar NATO dalībvalstu teritorijām.

AM secina – kopumā vērtējot „Zapad 2017” norisi, jāsaprot, ka mācības, kas tika deklarētas kā aizsardzības spēju pārbaude, katurēja arī pretuzbrukuma vingrinājumu. Līdz ar to var teikt, ka tās ietvēra arī uzbrukuma operācijas īstenošanas spēju pārbaudi. Oficiāli tika deklarēts un aktīvajā fāzē elementi izspēlēti secībā aizsardzība-pretuzbrukums, taču Latvijas Aizsardzības ministrija norāda, ka secībai nav nozīmes – svarīgi ir kādas spējas tika pārbaudītas.

Latvijas Aizsardzības ministrijas vērtējumā, Krievijas Bruņoto spēku stratēģiskās štābu vadības mācības un Krievijas un Baltkrievijas stratēģiskās mācības „Zapad 2017” noritēja bez tiešiem iebrukuma draudiem Baltijas valstīm. Visticamāk, mācību izspēlē ir ņemta vērā jaunā situācija un NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupu klātbūtne Baltijas valstīs un Polijā.

EDSO Vīnes dokumentu parakstījušajām dalībvalstīm jāinformē citas dalībvalstis, ja tās organizē militārās mācības, kurās dalībnieku skaits pārsniedz 9000 un jāuzaicina novērotāji, ja dalībnieku skaits pārsniedz 13 000.

“Zapad 2017” Baltkrievijā apmeklēja divi Latvijas novērotāji, savukārt Krievijā – viens Latvijas novērotājs. Uzaicinājumi tika saņemti Vīnes dokumenta ietvaros. Aizsardzības ministrija atkārtoti vērš uzmanību, ka novērotāju uzaicināšana uz starptautiskajām mācībām ir viens no standarta pasākumiem, tas nav nekas ārkārtējs un nav liels ieguldījums bažu mazināšanā par mācību mērķiem.

Latvijas puse pagājušā gada 9.decembrī nosūtīja Krievijai piedāvājumu noslēgt divpusēju vienošanos par vienu papildu bruņojuma kontroles novērtējuma vizīti un vienu inspekciju pierobežas rajonos. Savukārt šā gada 9. martā Krievijas puse noraidīja Latvijas piedāvājumu, tādējādi apliecinot savu nevēlēšanos veidot ilgtermiņa pārskatāmas attiecības.

Latvijas Aizsardzības ministrija vairākas dienas pirms mācību “Zapad 2017” sākuma vēstīja, ka Latvijas robežu tuvumā bija novērojama paaugstināta Krievijas Bruņoto spēku aktivitāte, kas saistīta ar gatavošanos Krievijas un Baltkrievijas militārajām mācībām “Zapad 2017”.

Kopš Krimas aneksijas un Krievijas iebrukuma Ukrainā 2014.gada pavasarī, Latvijas Bruņotie spēki veic pastiprinātu mūsu valsts robežu novērošanu, kā arī notiek aktuālās stratēģiskās, operacionālās un taktiskās informācijas apmaiņa ar sabiedrotajiem. Latvijas Bruņotie spēki arī turpmāk veiks pastiprinātu mūsu valsts robežu novērošanu un ir gatavi atbilstoši reaģēt.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+