Mobilā versija
-2.0°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
27. decembris, 2013
Drukāt

Uzbrūk Janukoviča kritiķiem

Foto - AFP/LETAFoto - AFP/LETA

Kaut arī Ziemassvētku laikā protesti Ukrainā nedaudz pierimās, Kijevas centrā esošajā Neatkarības laukumā arī svētku dienas pavadīja virkne demonstrantu. Turklāt protestu vēriens pieauga arī pēc vardarbīgiem uzbrukumiem pret prezidenta Viktora Janukoviča kritiķiem. Vispirms otrdien Ukrainas austrumos esošajā pilsētā Harkovā tika smagi sadurts viens no demonstrāciju rīkotājiem Dmitrijs Piļipecs. Bet trešdien netālu no Kijevas brutāli tika piekauta interneta vietnes “Ukrainska Pravda” žurnāliste Tatjana Čornovila. Pēc šiem uzbrukumiem protestā pie Ukrainas Iekšlietu ministrijas ēkas demonstranti prasīja iekšlietu ministra Vitālija Zaharčenko atkāpšanos.

Pēdējo piecu nedēļu laikā simtiem tūkstoši ukraiņu piedalījušies demonstrācijās pret prezidentu Viktoru Janukoviču, kurš novembra beigās atteicās ar Eiropas Savienību parakstīt vairākus gadus gatavoto politiskās asociācijas un brīvās tirdzniecības līgumu. Tā vietā viņš parakstīja līgumu ar Krieviju. Saskaņā ar to Ukraina saņems 15 miljardu dolāru aizdevumu un valstij tiks samazināta cena par gāzes piegādēm.

Janukovičs gan turpina savu lavierēšanu un apgalvo, ka līgumu ar ES viņš parakstīs nākamgad, taču Krievijas amatpersonas atklāti paziņojušas, ka negrasās to pieļaut. Britu laikraksts “The Independent” raksta, ka Krievijas premjerministra Dmitrija Medvedeva vietnieks Igors Šuvalovs, taujāts, vai Kijevai joprojām ir iespējas ar ES parakstīt līgumu, draudīgi atbildēja: “Līgums par finansiālo palīdzību dod mums tiesības jebkurā laikā no Ukrainas valdības pieprasīt aizdoto naudu.” Ziemassvētku vakarā Ukraina saņēma pirmo aizdevuma daļu – trīs miljardus dolāru.

Ukrainas amatpersonu atsacīšanās tuvināties Eiropas Savienībai izraisījusi vērienīgas protesta akcijas. Kaut šobrīd nedaudz apsīkušas, pirms piecām nedēļām aizsāktās demonstrācijas pret Janukoviču tomēr turpinās. Tiesa, pēdējā laikā tās kļuvušas arī asiņainas. Trešdien tikai dažas stundas pēc tam, kad žurnāliste Čornovila interneta vietnē “Ukrainska Pravda” publicēja rakstu par iekšlietu ministram Zaharčenko šobrīd būvēto lepno rezidenci, viņu smagi lielceļa malā piekāva divi nezināmi uzbrucēji. Žurnālistei ir smadzeņu satricinājums, kā arī salauzts deguns un vairāki sejas kauli, un ārsti paziņojuši, ka viņai būs nepieciešamas vairākas sejas operācijas.

Tikai dienu iepriekš netālu no savas mājas Harkovā četras reizes tika sadurts cits Janukoviča kritiķis un protesta akciju rīkotājs Piļipecs. Aktīvists vēlāk ukraiņu medijiem stāstīja, ka uzbrucēji, šķiet, gribējuši viņu nogalināt, bet viņus iztraucējis kāds garāmgājējs. Šie ir pēdējie uzbrukumi, kurus nācies piedzīvot Ukrainas protesta akciju dalībniekiem un Janukoviča pretiniekiem. Nedēļas sākumā mūžībā aizgāja kāds pret Janukoviču vērsto protesta akciju dalībnieks, kuru 18. decembrī smagi piekāva trīs miliči. Ukrainas mediji informē, ka kopš novembra beigām no tiesībsargu lietotā spēka cietuši vairāk nekā 50 ukraiņu un ārvalstu žurnālistu, fotogrāfu un operatoru.

Savelkot varas dūri, Ukrainas drošības dienests paziņojis, ka nacionālās drošības vārdā uz brīdi liegs valstī iebraukt 36 ārvalstniekiem, kurus tas apsūdz pret Janukoviču izvērsto protesta akciju atbalstīšanā un centienos “destabilizēt situāciju valstī”. Dienests gan neatklāja šo 36 “vaininieku” vārdus, taču, kā apgalvo Kremļa rupora telekanāla “Russia Today” interneta vietne, to vidū ir 30 gruzīni, tajā skaitā bijušais Gruzijas prezidents Mihails Saakašvili, kā arī trīs amerikāņi un pa vienam britam, vācietim un serbam. “Citu valstu politisko stratēģu un ekspertu biežās vizītes protestu akciju laikā rada diezgan nopietnas bažas,” tā melnā saraksta izveidi pamatoja tā idejas autors Ukrainas parlamenta deputāts no valdošās “Reģionu partijas” Oļegs Carjovs. Viņaprāt, šie 36 cilvēki, dodot padomus ukraiņu protestētājiem, īsteno citu valstu intereses. Ukraiņu demonstrācijas līdz šim apmeklējis ne tikai Saakašvili, bet arī Vācijas ārlietu ministrs Gvido Vestervelle, ASV senators Džons Makeins, ASV valsts sekretāra Džona Kerija vietniece Viktorija Nulenda, ES augstā pārstāve ārlietu un drošības politikas jautājumos Ketrīna Eštone un citas rietumvalstu amatpersonas.

Pievienot komentāru

INFOGRAFIKA. Pieaug atbalsts spīdzināšanaiVai sagūstītos ienaidnieka kaujiniekus drīkst spīdzināt, lai iegūtu svarīgu militāro informāciju? (%)
Draugiem Facebook Twitter Google+