×
Mobilā versija
Brīdinājums +15°C
Leontīne, Lonija, Ligija, Leokādija
Trešdiena, 23. maijs, 2018
20. aprīlis, 2018
Drukāt

Uzbrūk picas piegādātājam: Mārtiņš pastāsta, kā viss notika (4)

Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock

Ilustratīvs foto

Agrā rīta stundā aplaupīts picas piegādātājs, kurš LNT raidījumam “Degpunktā” pastāstīja, ka viņam jau bijušas aizdomas, ka notiks, kas nepatīkams.

Kādai puiši kompānijai sagribējies ēst, pasūtīja vislielāko iespējamo picu un dzērienus. Uzbrukums sekojis, kad picas vedējs attaisījis auto bagāžnieku.

Pievienot komentāru

Komentāri (4)

  1. Kā derētu šos padomijas slavinātājus kaut uz pāris nedēļām pārcelt uz sovoku.
    Tad nu lai padrūzmējas veikalos, lai tiktu pie valdības noteiktās desu normas, kura ne katru dienu bija nopērkama un ko medmāsa vai sētniece par saviem 60 rubļiem nemaz nevarēja cik gribi iegādāties. Vēl viens aspekts -atbilstīgi padomijas ieviestajām tradīcijām tie, kuriem bija piekļuve produktiem tos zaga, cik var panest un tātad citiem nepalika.
    Vai, teiksim, māte ar bērnu netika pie ilgotā desas gabala, jo to nopirka t.s. veterāne jeb mūsdienu valodā “okupante”vai tās pēctece, kurai bija tiesības iepirkties bez rindas. Tas tikai viens aspekts no padomijas labumiem.
    Ja jau nav naudas, kas liedz STRĀDĀT, apgūt ko jaunu. Tukša muldēšana.

  2. Tas ir izmisums. Nav naudas, bet gribas ēst.
    Komunismā nekas tāds nenotiktu, jo katram būtu nauda pārtikai.
    Komunismā arī skolotāja/medmāsa/sētniece varēja VISMAZ reizi mēnesī aiziet uz restorānu. Pusdienas ēda ēdnīcās un kafeinīcās, nevis taka tagad – gastrītu veicina ar sviestmaizēm, uz kurām mazs gabaliņš desas pa 2€ kilogramā.

    • “Komunismā nekas tāds nenotiktu, jo katram būtu nauda pārtikai.” – Ja negribēja ko citu. Cik nav dzirdēts par cilvēkiem kas dzīvoja pusbadā, lai iekrātu jaunai kleitai vai zābakiem .

      “Komunismā arī skolotāja/medmāsa/sētniece varēja VISMAZ reizi mēnesī aiziet uz restorānu.” – Hah. Nevarēja vis. Pie kroga durvīm bija iekšā laidējam 10 rubļu naudaszīme jāparāda, lai vispār iekšā tiktu. Un tas bija 10% no algas vai pat vairāk.

      “Pusdienas ēda ēdnīcās un kafeinīcās, nevis taka tagad – gastrītu veicina ar sviestmaizēm, uz kurām mazs gabaliņš desas pa 2€ kilogramā.” – Tikai tajās ēdnīcās bija “šniceles”, kas sastāvēja pārsvarā no maizes vien, un tajā mūsdienu svierstmaizē ar “sintētisko” desu varbūt ir vairāk gaļas nekā toreiz cilvēks vispār dabūja redzēt.

    • “Izmisums” – kad picas ar dzērieniem(!) jāpasūta??? Tad jau varēja uzreiz suši pasūtīt, lai iespītētu ļaunajiem kapitālistiem.

Draugiem Facebook Twitter Google+